Streiks medicīnā nav atbalstāms

Ir jādomā par sniegto pakalpojumu kvalitāti

Skaidrs, ka finansējums veselības aprūpei ir nepietiekams un tas nav attiecināms tikai uz primāro palīdzību, kas ir ģimenes ārsti. Liela daļa tarifu, ne tikai par ģimenes ārstu veiktajām manipulācijām, bet arī par speciālistu un stacionāros veiktajam manipulācijām, ir zem pakalpojuma pašizmaksas. Skatot jautājumus par tarifu paaugstināšanu un kapitācijas naudu, būtu jāņem vērā, ka veselības aprūpe ir vienota sistēma un jautājums par to būtu jāskata šajā kontekstā. Būtu nepieciešams pārskatīt visus valsts noteiktos tarifus.

Taču nauda nav vienīgais, par ko būtu jādomā. Ir jādomā par sniegto pakalpojumu kvalitāti, par pacientu un sabiedrības ieguvumiem no veselības aprūpes sistēmas kopumā. Mēs visi zinām, ka ir labi ģimenes ārsti, kas ir godīgi, apzinīgi un labi profesionāļi, bet diemžēl ir arī tāda daļa ģimenes ārstu, kas pārvērtušies par lietvežiem, izraksta tikai nosūtījumus pie speciālista, uz analīzēm. Te vajadzētu vispirms runāt par kvalitāti.

Skaidrs, ka veselības aprūpes finansējums ir neadekvāti zems, kā rezultātā Latvijas ārstu – ne tikai ģimenes ārstu, bet arī ārstu speciālistu – atalgojums, būtiski atpaliek no atalgojuma mūsu kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā. Bet, tieši tāpēc nedrīkst izraut no sistēmas tikai ģimenes ārstu atalgojumu – jāskatās uz sistēmu kopumā.

Neviens pacients streika gadījumā nepaliks bez medicīnas aprūpes

Streiks medicīnā nav atbalstāms. Slimība nav prognozējama un to nevar atlikt uz vēlāku laiku, sagaidot, kad beigsies streiks. Ārstēšana ir jāsaņem pēc iespējas ātrāk, no tā ir atkarīga ārstēšanas efektivitāte, cilvēka dzīve un tās kvalitāte. Tāpēc sistēmai būs jānodrošina, ka neviens pacients streika gadījumā nepaliks bez medicīnas aprūpes. Tas nozīmē, ka streikojošo ģimenes ārstu darba apjomu uzņemsies citi ārsti, tātad ārstniecības personām būs jāstrādā dubultā, lai neciestu neviens pacients.

Domāju, ka ģimenes ārsti, kas streikos, nedomā par saviem kolēģiem. Ir procesi, kas uzticēti ģimenes ārstiem un viņi parakstījuši par to līgumu, tāpēc ir jautājums, kādas tiesības viņiem ir nepildīt savu pienākumu, par ko viņi paši ir parakstījušies. Vienmēr ir jādomā par pacientu.

Medicīna nav viennozīmīga, cilvēks nav mehānisms. Mēs nevaram veselības iestādes kā rūpnīcu uz kādu brīdi aizslēgt ciet un neražot produktu. Arī streika laikā pakalpojums būs pieejams. Palīdzība tiks sniegta visiem. Veselības ministrija iesaista visas veselības iestādes, slimnīcas, ārstus, kas nestreikos, speciālistus, lai streika laikā neciestu neviens pacients, neviens bērns, neviens pensionārs.

E-veselības sistēma ir nepieciešama

Mēs Rīgas 1. slimnīcā izmantojam e-veselības sistēmu, šajā sistēmā ārsti izraksta slimības lapas. Lēnām pārejam arī uz recepšu izrakstīšanu. Diemžēl patlaban sistēmā ir daudz nepilnību, tās pilnveidošana notiek paralēli darba procesam, kas nav viegli. Bet sistēma ir, un teikt, ka tā nedarbojas, nevar. E-veselības sistēma ir nepieciešama, lai paaugstinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti – nodrošināt datu apmaiņu par pacientu un tam veiktajiem izmeklējumiem un analīzēm neatkarīgi no tā, kur ir tās veiktas, tādējādi, izvairoties no pakalpojuma dublēšanās un atbrīvojot naudu lielākai pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Salīdzinājumā ar citām valstīm, mēs esam atpalikuši ar šo sistēmu ieviešanu, un tas mums rada liekus izdevumus, nevajadzīgi atkārtotas analīzes, dublējošas diagnostikas izmeklējumus, informācijas nepilnību. Veselības ministrija un Nacionālais veselības centrs šo e-sistēmu savlaicīgi nebija sagatavojuši un tagad pie tā strādā, tāpēc vairāki jautājumi rodas tikai ieviešanas laikā – strādājot ar sistēmu.

Ģimenes ārstu prasība bija atlikt šīs sistēmas ieviešanu uz gadu un vēl vairāk. Bet, domājot par pacienta interesēm, sistēmai būtu jau jāstrādā! Atliekot ieviešanu, visvairāk cietīs pacients. Ir saprotams, ka tās ir lielas pārmaiņas un tāpēc izraisa pretestību. Pretestība būs vienmēr, tā bija arī tad, kad slimnīcās sāka ieviest iekšējo IT sistēmu.

Domāju, ka ģimenes ārsti par e-veselību varētu runāt ar Veselības ministriju kā par atsevišķu punktu. Manuprāt, visu jautājumu sasaistīšana kopā nav konstruktīva. Ģimenes ārsti ir veselības aprūpes sistēmas daļa, nevis atsevišķa nozare. Problēmas sistēmā visiem ir kopīgas un tām jāmeklē kopīgi risinājumi.

Autore ir Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja