Krīze ir beigusies, bet likums nav mainīts

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības atklātā vēstule par situāciju medicīnā un nozarē strādājošo atalgojumu.

Latvijas politiķi, iestājoties finanšu krīzei, no 2009. gada “atļāva” mediķiem strādāt pagarināto normālo darba laiku, neapmaksājot virsstundas. Krīze ir beigusies, bet likums nav mainīts. Latvijas valdība un politiķi ar saviem lēmumiem un darbībām ir skaidri parādījuši, ka viņiem neinteresē Latvijas pacienti, medmāsas un ārsti, kas tos aprūpē.

Esam vienīga valsts ES, kas veselības aprūpei no IKP piešķir mazāk par 4% (vai no budžeta mazāk par 12%). Tādu finansējumu piešķir visas mums līdzīgas valstis – kā Igaunija, Lietuva, trūcīgākās ES valstis kā Bulgārija un Rumānija, un pat tādas valstis kā Kirgizstāna un Ukraina. Šī situācija ir radījusi galēju valsts medicīnas pakalpojumu nepieejamību, kā rezultātā Latvijas iedzīvotāji, kas vēl var atļauties, no savas kabatas par veselības aprūpi samaksā 35% no kopējām veselības aprūpes izmaksām jeb 550 miljonus eiro. Tāds līdzmaksājuma apjoms nav nevienā ES valstī (Lietuvā 30%, Igaunijā 20%), bet gan tikai Turkmenistānā un Baltkrievijā. Gandrīz 30% no trūcīgākajiem Latvijas iedzīvotajiem šie izdevumi ir katastrofāli, un cilvēki nevar atļauties nopirkt medikamentus vai aiziet pie ārsta.

Nejēdzīga valsts kvotu apmaksas sistēma ir radījusi situāciju, ka lielākā daļa ārstu strādā 2 un 3 darbos (neviss vienā darbā, kā tam būtu jābūt) algas valsts sektorā ir nepieņemami mazas, medicīnas personāla pārslodze ir milzīga. Darba kvalitāti un organizāciju valsts sektorā šādā situācijā nav iespējams uzlabot! Māsu neto alga mēnesi ir ap 495 eiro. Mazkvalificētam strādniekam – 465 eiro. Šis salīdzinājums skaidri parāda valsts politiķu novērtējumu medicīnas nozarē strādājošajiem.

Šī politiķu nolaidība ir radījusi to, ka Latvija no visām Baltijas valstīm ir visīsākais vidējais dzīves ilgums un nepieejamākie valsts veselības aprūpes pakalpojumi. Rezultāts – Latviju katru dienu pamet ap 50 cilvēku un nomirst daudz vairāk, nekā piedzimst. Pēc Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) datiem (pētījumu veica LU 2016. gadā), aptaujājot 1978 diasporas respondentus, uzdodot jautājumu par to, kas ir “galvenie apdraudējumi Latvijā vidējā termiņā”, pirmajā vietā ar 48.2 % bija “Veselības un sociālās sistēmas nesakārtotība”, tas ir tas, kas cilvēkiem liek pamest valsti!

Mēs aicinām Latvijas valdību pieņemt valstiski atbildīgu un tūlītēju lēmumu, par būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei Latvijā vismaz 4.0% no IKP (jāatgādina, ka tas ir mazāk, kā Igaunija un Lietuva jau tērē šodien). Medicīnas jomā ir ne tikai finanšu krīze, bet arī cilvēkresursu krīze. Absurdais definējums „normālais nenormālais” šobrīd jau atbilst visai nozarei kopumā, ne tikai darba laikam.

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valde un biedri atbalstām Latvijas ārstu un māsu mērķus – strādāt medicīnā, aprūpēt un ārstēt slimos un saņemt atbilstošu darba nozīmībai un smagumam atalgojumu. Tā kā lielākā daļa LĀZA biedru strādā ārpus Latvijas, mums vēl jo labāk ir zināms, cik milzīga ir atšķirība medicīnā strādājošo darba novērtējumā, un arī redzam, ka šo jautājumu jau gadiem Latvijas valdība nav gribējusi atrisināt.

Profesors Uģis Gruntmanis ir Latviešu ārstu un zobārstu apvienības priekšsēdētājs