Krievija kiberspiegošanu un dezinformāciju vērsusi pret 39 valstīm, tostarp Latviju

Toronto Universitātes pētījumā atklāj plašu kiberuzbrukumu, tostarp ASV, ANO un NATO

Krievijas kiberspiegošanas un dezinformācijas kampaņa tikusi vērsta pret simtiem personu un organizāciju vismaz 39 valstīs, tostarp Latvijā, kā arī ANO un NATO, teikts ceturtdien publicētā Toronto Universitātes Munka Ārlietu skolas “Citizen Lab” pētījumā, vēsta aģentūras LETA-AFP.

Pētījumā atklāta “plaša dezinformācijas un kiberspiegošanas kampaņa ar simtiem mērķu valdībā, rūpniecībā, militārajā jomā un pilsoniskajā sabiedrībā”, pavēstīja pētījuma vadītājs Ronalds Deiberts. Pētījums parāda, ka kiberuzbrukumi ASV prezidenta kandidātes Hilarijas Klintones priekšvēlēšanu kampaņai ir tikai aisberga virsotne.

Kā norāda “Citizen Lab” pētnieki, spiegošana vērsta ne tikai pret valdības, militārajiem un industriālajiem mērķiem, bet arī pret žurnālistiem, akadēmiķiem, opozicionāriem un aktīvistiem. Svarīgāko mērķu vidū ir bijušais Krievijas premjers, bijušās augsta ranga ASV amatpersonas, Eiropas un Āzijas valdību locekļi, vēstnieki, augstas militārpersonas un enerģijas kompānijas vadītāji.

Deiberts raksta, ka Krievijas kampaņā tiek izmantoti pikšķerēšanas uzbrukumi mērķu personas datu iegūšanai un rūpīgi “piesārņotas” informācijas nopludināšana, kurā patiesā informācija samaisīta ar nepatiesu, lai radītu apjukumu par reālajiem faktiem.

“Krievija ir pamatīga pieredze ar dezinformāciju, kas stiepjas līdz padomju laikiem,” norāda Deiberts. “Piesārņoti nopludinājumi ir sarežģīts izaicinājums sabiedrībai. Viltus informācija ir izkaisīta starp īstiem materiāliem, to ir ļoti grūti atšķirt un pretoties tai, it īpaši ja tas tiek pasniegts kā pikants nopludinājums, kurā ir integrēta privāta informācija.”

Viens no šādiem mērķiem bija amerikāņu žurnālists Deivids Seters, kurš plaši rakstījis par korupciju Krievijā. Nozagtie Setera e-pasti tikuši “selektīvi modificēti” un tad “nopludināti”, lai radītu viltus iespaidu, ka viņš ietilpst CIP atbalstītā plānā diskreditēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Līdzīgas nopludināšanas kampaņas bijušas vērstas pret amatpersonām Afganistānā, Armēnijā, Austrijā, Kambodžā, Ēģiptē, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Latvijā, Peru, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Sudānā, Taizemē, Turcijā, Ukrainā, Uzbekistānā un Vjetnamā, teikts “Citizen Lab”. Par mērķiem bijušas arī ANO amatpersonas un militārpersonas no vairāk nekā desmit valstīm.