Vai “Delfi TV ar Jāni Domburu” tiek cenzēts?

Kāpēc Nilam Ušakovam netika uzdoti daudzi patiešām svarīgi jautājumi? Viedokli pauž Iveta Buiķe.

Šī raksta virsraksts ir provokatīvs, piekrītu. Tomēr pēc intervijas ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu man radās tik daudz jautājumu, ka prāts nerimās meklēt atbildes uz tiem, meklēt iemeslus, kādēļ intervija atstāja veselu rindu iesāktu, bet nepabeigtu tematu. Nemaz nerunājot par to, ka daudzi patiešām svarīgi jautājumi vispār netika uzdoti. 

Intervija iesākās ar tematu par neskaitāmajiem skandāliem sakarā ar Rīgas domes darbu Ušakova valdīšanas laikā, kuru Jānis Domburs noveda pie jautājuma – kā pēc šādiem skandāliem mērs var būt populārs vēlētāju vidū? Ušakovs atbildēja: “Tagad man atkal vajag censties izdomāt pieklājīgu atbildi, kāpēc es esmu tik foršs?” Lai nu kas, bet foršs Nils Ušakovs nav – labi apmācīts atbildēt uz intervijas jautājumiem, tas gan. 

Jānis Domburs novadīja šo tematu pie atziņas, ka krievu vēlētājs vienmēr balsos par savējo, kaut nelieti. Jā, tas noteikti arī spēlē lomu viņa panākumos vēlēšanās. Bet vai galveno? Vai tiešām Ušakova popularitātei nav nekāda sakara ar milzīgajiem pašvaldības līdzekļu tēriņiem reklāmai medijos? Raidījums “Aizliegtais paņēmiens” atrada, ka vismaz 1 200 000 eiro Rīgas dome ir tērējusi apmaksātām reklāmām, kuras bieži kā tādas pat netika atzīmētas. Rīgas dome pat ir pastarpināti dibinājusi pati savus mediju uzņēmumus. Arī es par to rakstīju diezgan smalki savā vietnē un saīsinātā variantā portālā “Ir”. 

Noklausoties interviju, skatītājam jāsaprot, ka Ušakovs pats uzskata, ka ir foršs, bet īstenībā par viņu balso krievi, jo viņš, lai arī “nelietis, tomēr ir savējais”. Bet kur paliek patiesība, ka popularitāte tiek gluži vienkārši nopirkta par lielu, lielu naudu – ņemtu no Rīgas budžeta?! Nepieļauju situaciju, ka Jānim Domburam šis fakts nav zināms. Tāpat (pazīstot viņu diezgan labi kā gudru un attapīgu cilvēku) nedomāju, ka viņš nebūtu spējīgs novērtēt Ušakova lielos maksājumus gan presei, medijiem, gan ieguldījumus soctīklos, kur viņu atbalsta lielum liels skaits “olugalvu” un troļļu. 

Iespējams, ka daļa no Ušakova slavēšanā iesaistītajiem troļļiem nāk tieši no “troļļu fabrikas” St. Pēterburgā. Precīzi pateikt grūti, vai tas tā ir. Bet ka Rīgas mērs nekaunas savas popularitātes celšanai izmantot tīrus feikus, tas arī ir pierādījies, kā šajā gadījumā. To visu zin un saprot arī Jānis Domburs, bet kāpēc intervijā šī masīvā, dārgā, rīdzinieku apmaksātā PR kampaņa netika pieminēta? Noruna, ka Ušakovs ir ar mieru piedalīties intervijā, ja šis jautājums netiks cilāts? Sava veida “priekšcenzūra” ar saskaņotiem tematiem un jautājumiem? 

Atcerēsimies, ka raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” komandai Ušakovs, sakarā ar jautājumu par mediju un reklāmas pirkšanu, vispār nebija sasniedzams. Arī Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “re:baltica” jau kopš maija sākuma nesekmīgi cenšas iegūt Nila Ušakova atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Jautājumu saraksts tiek regulāri papildināts šeit: Jautājumi Nilam Ušakovam. Kāpēc nebija iespējams kādus no tiem uzdot tiešajā intervijā, ja jau beidzot Ušakovs bija ar mieru piedalīties sarunā? 

Pašā intervijā temats par korupciju, līdzekļu izšķērdēšanu Ušakova vadītajā Rīgas domē tā arī izsīka, īsti neuzsākts. Ušakovs argumentēja, ka uz vienu darbinieku Rīgas domē “nekārtību” esot mazāk nekā citās iestādes. Mani, piemēram, ļoti interesētu, kāpēc Ušakovs uzskatīja, ka “Rīgas namu pārvaldnieka” vadība var palikt amatā, pēc tam, kad no uzņēmuma caur fiktīvu darbinieku nodaļu ir izzagti vismaz 150 000 eiro? Ja algu lapas katru mēnesi paraksta uzņēmuma vadība, ir taču grūti noticēt, ka tā nemaz neredz neesošo nodaļu. Īstenībā pēc tāda notikuma no amata būtu jāatkāpjas Ušakovam pašam. 

Visur citur normālā pasaulē jau pēc 10 % no Rīgā notikušajiem skandāliem pilsētas mērs vairs nebūtu amatā. Bet ne Putina sadraudzības partijas “Saskaņas centrs” vadītajā Rīgā. Tā strādā pēc Krievijas sistēmas un tajā ir iespējams viss. Vai pirms intervijas bija noruna, ka par nevienu no šiem skandāliem netiks uzdoti konkrēti jautājumi? 

Nedaudz smalkāk šie jautājumi tika apskatīti diskusijā pēc intervijas, kurā bez Jāņa Dombura piedalījās režisors Viesturs Kairišs, Rīgas Stradiņa universitātes starpkultūru komunikācijas profesors Deniss Hanovs, kā arī “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Diskusijas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka dažādu, tajā skaitā nelikumīgu darbību rezultātā, bagātnieku saraksts Rīgā pēdējos gados piedzīvo pārmaiņas, tajā latviskus uzvārdus aizvien vairāk nomaina krieviski. 

Tātad rīdzinieku nauda tiek izmantota, lai Kremļa varas partijas “Jedinaja Rossija” sadraudzības partija “Saskaņas centrs” varētu papildināt dažādu (iespējams politisko) sabiedroto mantisko stāvokli. Vai tas ir Latvijas interesēs, lai no galvaspilsētas budžeta uzbarotos Ušakovam, respektīvi Kremlim tuvas aprindas? Kuras cita starpā veic izteiktu ideoloģisko diversantu darbību Latvijā, vājinot sabiedrības uzticēšanos Latvijas valstij, vēršoties pret NATO, ES ar melu un dezinformācijas palīdzību, kā to savā blogā ir konstatējis Jānis Polis.

Politiskais aspekts, īpaši attiecībā uz Latvijas okupāciju, intervijā izgaismojās skaidrāk. Jānis Domburs ļoti konkrēti jautāja par šo vēstures lappusi un Ušakovs locījās kā zutis uz pannas, bet vārdu “okupācija” mutē neņēma. To intervētājam izdevās skaidri parādīt. Dažam urķīgākam klausītājam, iespējams, vēl būtu gribējies dzirdēt Ušakova atbildi uz jautājumu, vai ir kāds īpašs iemesls, kurš viņam neļauj izrunāt vārdu “okupācija” attiecībā uz 1940. un tālāko gadu notikumiem Latvijā? Bet tas jau būtu par daudz gribēts.

Ušakova attieksme pret Latvijas okupāciju parādījās diezgan skaidri – gan verbālajā, gan non-verbālajā plāksnē. Manuprāt, starp šīm abām bija diskrepance. Pietiekoši saredzama, arī tajā intervijas daļā, kura attiecās uz 9. maija svinēšanu. Mans secinājums ir viennozīmīgs – Ušakovs un viņa kompanjoni (“Gods kalpot Rīgai”, u.c.) ir jāizbalso no Rīgas domes jo ātrāk, jo labāk. Pietiks barot Kremļa partnerus par rīdzinieku naudu! 

Vai līdz ar to Rīgas un rīdzinieku problēmas būs atrisinātas? Baidos, ka nē. Viena no Ušakova valdīšanas ļaunākajām sekām – izveidotās gultnes, pa kurām kanalizēt pilsētas budžeta līzekļus dažādās kabatās – ar to vien vēl nepazudīs no zemes virsmas. Baidos, ka tās labprāt izmantos viņa pēcteči. Vai tas nozīmē, ka ir vienalga, ko tagad ievēlēt Rīgas domē? Nē, nekādā gadījumā! Pats galvenais mums ir atbrīvoties no Kremļa sadraugiem, kas ir ļaunums kvadrātā. Tālāk viss būs atkarīgs no tā, vai un cik labi valsts spēs sakārtot korupcijas apkarotājus, ekonomiskās noziedzības izmeklēšanu valstī. Kamēr šīs struktūras būs mazefektīvas, korupcijas iespējamība valstī, tajā skaitā Rīgā būs liela. Tas ir galvenais uzdevums, ko jārisina jau tagad un jāturpina pēc tam, kad Rīga tiks atbrīvota no Ušakova pārvaldīšanas. 

Bet šobrīd pats svarīgākais ir – visiem doties uz vēlēšanām Rīgā un balsot par tām partijām, kur pastāv vismaz kaut kāda cerība, ka tās vērsīsies pret korupciju. Un lūdzu, nebalsojiet par partijām, kuras tieši vai pastarpināti ir saistītas ar oligarhiem, kuru “bizness” tiek būvēts pēc Putina sistēmas, ar neskaidrām, panamizētām naudas plūsmām, negodīgu uzņēmējdarbību un negodīgu konkurenci!