Bijusī labklājības ministre Jelgavas bērnunama gadījumu neuzskata par izņēmumu
Valsts atbildība ir pieķerties pašvaldību reformai un samazināt vietvaru skaitu, intervijā Latvijas Radio uzsvēra bijusī labklājības ministre, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (Vienotība), vēsta aģentūra LETA.
Pašvaldību lobijs, ko Viņķele sauc par ”pašvaldību diktatūru”, Saeimā ir milzīgs, citē lsm.lv. Tas ir tik liels kā nevienā citā no pēdējām Saeimām, un reizēm ir sajūta, ka Latvija ir feodāla valsts, sacīja Viņķele. ”Lielajā daļā gadījumu tas mazais ķeizars ir valdnieks,” neslēpa deputāte.
Pašvaldību reforma, viņasprāt, varētu risināt problēmas ar bērnunamiem un sociālās aprūpes institūcijām. “Problēmas turpināsies, kamēr dzīvosim 119 ļoti neatkarīgu pašvaldību savienībā uz diviem miljoniem cilvēku,” pārliecināta Viņķele. Viņa uzsvēra, ka lielām pašvaldībām ir visa veida resursi. Nav arī “jādrebelējas”, ka bērnunams ir vienīgā darba vieta, sacīja deputāte.
Viņķele pauda nožēlu, ka konkrētos gadījumos pašvaldības vai iestāžu vadītāji nespēj atzīt pieļautās kļūdas, piemēram, kā tas bijis gadījumā ar Jelgavas bērnunamu. Kā ziņoja lsm.lv, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) konstatējusi, ka Jelgavas bērnunamā pārkāptas bērna tiesības uz privāto dzīvi un labvēlīgu sociālo vidi.
Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centra darbinieces ir pārliecinātas, ka medijos izskanējusī informācija par notiekošo bērnunamā ir sagrozīta un nepareizi interpretēta. Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) paziņojis, ka pašvaldības komisija vērtēs bērnu sociālās aprūpes centra vadītājas atbilstību amatam, tomēr publiski norādījis, ka uzticas bērnunama vadītājai.
Jelgavas bērnunama gadījums ir nevis izņēmums, bet gan tendence, kas ir vērojama Latvijas bērnunamos un citās sociālās aprūpes iestādēs, sacīja Viņķele. Viņa atzina, ka laikā, kad bija ministre, ienākusi informācija par problēmām pašvaldību bērnunamos un valsts sociālās aprūpes centros, kur bijuši cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem.
Šāda tipa iestādes ir tālu no pilnības, sacīja Viņķele. Vienlaikus gan viņa norādīja, ka ir daudz darīts, lai šādu praksi sociālās aprūpes iestādēs pārtrauktu. Deputāte pauda, ka ”atslēgas spēlētājs” šajā problēmā ir pašvaldība. Pirmkārt, daļa no centriem ir to pārraudzībā, otrkārt, pat tie centri, kas ir valsts pārraudzībā, atrodas pašvaldību teritorijās. Tieši pašvaldības ir atbildīgas par transportu un centru pieejamību uz valsts pārraudzībā esošiem centriem.
Komentējot pašvaldību līdzšinējo darbu sociālās aprūpes iestādēs, viņa sacīja, ka ir vietvaras – čempiones, kas ir paveikušas lielu darbu, lai situācija kļūtu labāka. Tomēr vienlaikus ir pašvaldības, kas sociālās aprūpes centrus redz tikai un vienīgi kā darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Tā kā uzsvaram ir jābūt uz centru iemītniekiem, nevis to darbiniekiem, tad arī pakalpojumu kvalitāte tajos ir zemāka nekā citur.
Viņasprāt, to pašvaldību un sociālo aprūpes centru vadītāju rīcību, kas nevēlas pārmaiņas, attieksmi var mainīt sabiedrība. Tieši iedzīvotāji var pateikt, ka bērnunami nav mūsu vērtība, uzskata Viņķele.
Komentāri (9)
Absints 16.05.2017. 14.54
Piekrītu sadaļai par teritoriālo reformu. Patreizējai sadalījums novados ir kreiss, Piemēram, lai novada iedzīvotājs tiktu pie savas pašvaldības, brīžiem pa jābrauc ar diviem transporta līdzekļiem,, kas iet caur bijušo “centru”, vienīgais policists ir 50 km attālumā utt.
Manuprāt, samērā loģiski bija padomju laikā ieviestie rajoni. Tos savulaik akli neuzspieda okupācijas vara, tos tomēr taisīja vietējie, un vadījās pēc zināmas loģikas. Kritizēt sadalījumu tikai par to, ka tas ir krievu laikos radīts, manuprāt, ir muļķīgi. Bijušais rajona centrs joprojām ir loģiskais centrs, tur ir gan banku, policijas, izglītības, medicīnas pakalpojumi, nemaz nerunājot par tirdzniecību.
Protams, visam dzenulis ir ekonomija. Pagastu, novadu centros būtu jānodrošina tiešie sakari, tād varētu būt “rajona pārstāvis”, emisārs, pilnvarotais, vēstnieks, vai kaut kā līdzīgi nosaukts- kam būtu internets, piedejama visa informācija, kas konsultētu, ko darīt, kā risināt, kā uzrakstīt iesniegumu, ko darīt tālāk. utt.
Lattelekoms, Latvenergo, piemēram, centralizēja koordināciju, vai tā slikti darbojas?
Savukārt, par to bērnu nama konfliktu, Ir 100 organizācijas, kas aizsaragā bērnu, bet nevienas, kas aizsargā skolotāju, Tā ir kļuvusi par visneaizsargātāko profesiju, kuru visi sit, kad nav slinkums, tāpēc neņemos spriest, kam taisnība. Es atbalstu Rāviņa viedokli – ir jātiek skaidrībā
1
Dr. Bērziņš > 28.05.2017. 02.12
Ilgi gan gāja, kamēr saprata, ka nav ko no 10 mājelēm jau novadu taisīt! Paskatās Igaunijas un Lietuvas kartes – mums viens lupatu deķītis. Kur tādā mazā zemītē 119 pašvaldības vai cik tur?!
0
Absints 16.05.2017. 15.54
Uz iepriekšējo reformu var skatīties no divām pusēm. Itkā notika centralizācija- pagastus apvienoja novados. Bet, cik zinu, pagastos joprojām darbojas pagastu pārvaldes..
No otras puses- likvidējot rajonus, un to funkcijas pārnesot uz 119 novadiem ,notika decentralizācija. Un tas, manuprāt, ir vairāk jūtams, kā pirmais aspekts.
Kārtējais Latvijas valsts “šedervs”, kas neatrisina problēmas, bet padara tās smagākas…
0
valdemir 16.05.2017. 14.12
It kā jau Ilzim taisnība, tikai viņš gan labāk par daudziem zin, ka tāds arī bija teritoriālās reformas mērķis – radīt neskaitāmas nevarīgas vietvaras, kam knapi pietiek līdzekļu samaksāt savam ķeizaram algu. Ar tādām var darīt, ko grib, iztukšot uz velna paraušanu.
0