Valsts kontrole: Latvijas pensiju sistēma ir stabila, taču pilnveidojama

Riska punkti – mazās sociālās iemaksas un iestāžu patvaļa izdienas pensiju izmaksā

Latvijas pensiju sistēma ir stabila, taču pilnveidojama, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK), vēsta aģentūra LETA. VK šodien prezentēja ziņojumu “Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?”, norādot vairākus aspektus, kā pensiju sistēma būtu uzlabojama.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka revīzijas mērķis bija vērtēt starptautiski atzinīgi vērtēto Latvijas pensiju sistēmu, kas izveidota pirms 20 gadiem un kurai sabiedrības uzticēšanās ir zema. VK mērķis bija noteikt, vai pensiju sistēma spēj saglabāt savu ilgtspējību un pilda savas funkcijas.

VK secinājusi, ka vairāk nekā pirms 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu bijis pareizs, jo radīti priekšnosacījumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, proti, saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan esošajiem, gan nākotnes pensionāriem, skaidroja VK padomes locekle Inga Vārava.

Kaut arī Labklājības ministrijas (LM) paveikto pensiju reformas īstenošanā VK vērtē atzinīgi, vienlaikus tā norāda, ka ne viss pensiju reformā iecerētais ir īstenojies. Patlaban nav izdevies realizēt pensiju 1.līmeņa mērķi, proti, nodrošināt, ka minimālās pensijas apmērs sasniedz 20% no vidējās bruto algas valstī. 2015.gadā vairāk nekā 17% pensionāru valsts vecuma pensijas apmērs bija mazāks par reformā minēto minimālās pensijas apmēru.

Revīzijā secināts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pensiju budžeta ienākumi nav pietiekami lielāku pensiju izmaksai, ir lielais personu skaits, kas iemaksas sedz samazinātā apmērā vai nesedz vispār. Mazo iemaksu devēji nepiedalās solidaritātes principa īstenošanā jeb pensiju izmaksā šodienas pensionāriem.

Revīzijā atklājās, ka 2011.gadā vienas vidējās vecuma pensijas izmaksai bija nepieciešamas deviņu mazo maksātāju iemaksas, savukārt 2015.gadā – jau 11. Turklāt mazo iemaksu maksātāji pietiekami neuzkrāj savu sociālo nodrošinājumu, kas nozīme, ka nākotnē pārējiem maksātājiem būs jānodrošina viņiem minimālās pensijas izmaksa.

VK aicina meklēt risinājumus, lai panāktu mazo iemaksu maksātāju līdzvērtīgu dalību ne tikai pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, bet arī sava sociālā nodrošinājuma veidošanā. VK norāda, ka nepieciešams domāt par mērķtiecīgu pensiju budžeta rezerves jeb “drošības spilvena” veidošanu, lai nākotnē, palielinoties pensionāru īpatsvaram pret strādājošajiem, sistēma spētu saglabāt stabilitāti un nodrošināt pensiju izmaksu uzkrātajā un piešķirtajā apmērā.

Kontrole revīzijā analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai un būtu sakārtojama. Kā vēsta Latvijas Radio, VK norādījusi, ka izdienas pensiju jomā valda iestāžu patvaļa, tās izmaksājot par biroju darbiniekiem, lai gan izdienas pensiju mērķis ir nodrošināt riska profesiju pārstāvjus. Turklāt šīs pensijas ir lielākas nekā vecuma pensijas, tāpēc sistēma ir jāsakārto.

VK revīzijā sniegusi 12 ieteikumus LM, kurus ministrija pilnībā ir apņēmusies ieviest līdz 2020.gada beigām. Tā kā vairāki ieteikumi nav īstenojami bez Saeimas, Ministru prezidenta un finanšu ministra atbalsta, par revīzija konstatē’to VK informēs amatpersonas un institūcijas, aicinot rast risinājumus nepilnību novēršanai.

Kā teica LM pārstāvis Ingus Alliks, ministrija atzinīgi vērtē VK lietderības revīziju, tā sniedzot pārliecību, ka pirms 20 gadiem pieņemtais lēmums bijis pareizs. Arī turpmāk īstenotajiem pasākumiem jābūt mērķtiecīgiem, lai sasniegtu pirms 20 gadiem izvirzītos mērķus.