Pelēkās zonas ienākumu zaudējumu valsts budžetā lēš ap piekto daļu no IKP
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā, liecina pētījuma “Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016” rezultāti, vēsta aģentūra LETA. Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir neuzrādītie ienākumi – 42,1%, aplokšņu algas – 40,2%, neuzrādītie darbinieki – 17,7%.
Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 16,5% no IKP, kas ir kāpums par 1,5 procentpunktiem. Igaunijā šis rādītājs bija 15,4% no IKP, kas ir kāpums par 0,5 procentpunktiem.
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2015.gadā pēc “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem veidoja 21,3% no IKP, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā. 2015.gadā lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veidoja neuzrādītie ienākumi – 44,4%, aplokšņu algas – 34,9%, neuzrādītie darbinieki – 20,7%.
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma “Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016” datiem.
“Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,” sacīja Sauka. “Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas acīmredzot dod kaut kādus rezultātus,” piebilda Sauka.
Viņš norādīja – lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, bet pirms vairākiem gadiem starpība bija ievērojami lielāka.
Pētnieks intervijā LNT rīta raidījumā ”900 sekundes” atzina, ka nav aprēķinātas precīzas summas, ko zaudē valsts kase ar neuzrādītajiem ienākumiem un aplokšņu algām, tomēr aptuvena aplēse ļauj secināt, kā ir gandrīz piektā daļa no IKP, iespējams, ap miljardu eiro. Ienākumu neuzrādīšana mazinoties, bet aplokšņu algu maksāšana – ne. Līdzīga situācija esot arī Lietuvā un Igaunijā, atzina Sauka.
Kā negatīvu tendenci Sauka nosauca Latvijas uzņēmēju neapmierinātības pieaugumu ar VID darbu. Arī Igaunijā mazinoties uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku. Labāki risinājumi šajā virzienā jāmeklē visās trijās Baltijas valstīs, uzskata eksperts.
”Nodokļu morāle Latvijā uzņēmēju aprindās ir ārkārtīgi augsta,” pētījumā secināto atklāja Sauka, ”uzņēmēji ir valsts patrioti un neizvairās no nodokļiem prieka pēc vai tādēļ, kas tas ir iespējams. Jaunā nodokļu reforma tāpēc ir laba, jo tā pievēršas aplokšņu algām un uzņēmumu iespējām attīstīties. Reformas risks – pieņemt to nesagatavotu un pēc tam mainīt, vai arī vilcināties ar tās ieviešanu, gadu vai divus ievelkot politiskās debates. Tas var sabojāt labo, kas reformā ir. Tā jāievieš ar nākamā gada janvāri.”
Šodien Rīgā notiek ikgadējā konference “Ēnu ekonomika Latvijā”. Konferencē Sauka prezentēs pētījumu “Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016”. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule stāstīs par VID pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanā. LTRK padomes locekle Elīna Rītiņa stāstīs par izaicinājumiem ēnu ekonomikā no uzņēmēju skatupunkta. Finanšu ministrijas redzējumu sniegs ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs.
Paneļdiskusijā piedalīsies VID ģenerāldirektore, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Māris Jurušs, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča.
Komentāri (42)
Absints 10.05.2017. 16.40
Skaisle, izlasot Jūsu komentāru, nevilšus radās salīdzinājuma ar ģenerāli, kura reinkarnācijām es neesmu izsekojis, bet pēdejā ir basta, Jūs abi visu nogāžat ar žulti pēc pilnas programmas. Pat lamuvārdus lietojiet līdzīgi. Dvēseles kliedziens, tā teikt. Tikai vai ir kāds labums no tā? Nu piemēram teikt, ka no nodokļiem neko neesat dabūjusi atpakaļ. To rakstījāt pirms iešanas uz darbu vai jau darbā? Un uz to gājāt pa trotuāru, sliktu bedrainu, protams, bet tomēr valsts taisītu. Vai te Jūsu superlatīvi ir labāki? Vai ir tiešām ir tā, ka neesat dabūjusi atpakaļ NEKO? Bērni neiet skolā, policija pie dzērājkaimiņiem nebrauc, pasi Jums neizsniedz… protam, protams, tas vairumā gadījumu notiek slikti, kā visos gadījumos, kad kaut ko nodrošina vai regulē valsts, bet vai tas ir NEKAS? Un ja Jūsu komentāram nav pamata, vai tas ir vērā ņemams?
4
Anonīms > 10.05.2017. 18.10
starp citu – beidz ironizēt , nav smieklīgi
radio skonto nomainīju uz radio klasika, bet tā klasika ik pa laikam čerkst – bojā man nervus – ko man darīt – skonto jau man sēž aknās, nevarēju vairāk ciest –
ltv1 es burtiski izlasu pa kripatiņai – tur tikpat kā nav ko skatīties – ja man par to jāmaksā tik milzīgi nodokļi, tad es labāk pilnībā pāreju uz zdf vai internetu
jā, es starp citu dzīvoju taupīgi , ja nē es plika un badā staigātu
viss – pietiek – es savas domas nemainu – vari necensties mani kaunināt
0
Anonīms > 10.05.2017. 17.50
kāds tu muldoņa esi ķīp –
trotuāri ir no padlaikiem , ielas ir tādas, ka es jau no rudens uz savu māju eju ar līkumu – lai nav jābrien pa peļķēm – īpaši tumšajā gada laikā , kad nevar redzēt kur lieku kāju.
Medicīna kopš pagājušā gada ir maksas – varu Tev uzrādīt visus čekus.
Tiesu vara-katru dienu lasu , cik slikta un netaisnīga tā ir. Ar policiu man nav darīšana, jo es godīgi uzvedos, bet cik saprotu – īstos bosikus viņi tik un tā nespēj noķert. Un ja noķer, tiesneši atlaiž. Kāds man tā cirka labums?
Par skolu bērniem maksāju – mācību grāmatas, klases naudas utt. Valsts ietaupīja vismaz 30 000 eur, kad es paņēmu un uzaudzināju bāreni. Tā kā solu esmu valstij atstrādāusi. Studēja bērni ārzemēs , jo te ir pārāk dārgi.
Nu – pastāsti man – kur un kā es saņemu atpakaļ samaksātos nodokļus.
Kopš 2016.gada jūlija es valstij maksāju nodokli par apsaimniekošanu. Kas no tā ir mainījies? Kāds labums man no tā, ka valsts tagad no manis paņem papildus naudu par to, ko es maksāju apsaimniekotājam?
Kultūras pasākumi – stipri dārgāki palikuši. Nevaru vairs tik bieži skriet , kur ienāk prātā.
Nu tad ko – raksti tieši nevis vaidi, tāpēc, ka es vaidu !
0
Ēriks > 10.05.2017. 20.18
skaisle klausās rādio,ja?A šito raidījumu par tiesu reformu noklausījies,cenzēts.Tikai blurkšķēt māk,ka viss ir slikti,paliek arvien sliktāks un neviens neko nedara:
http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/vertejam-tiesu-reformas-to-ieguvumus-un-minusus.a85967/
0
Absints > 10.05.2017. 18.00
Skaisle, Jūs esat malacis, ja pamanaties NEKO no Valsts nodrošinātā neizmantot, Sabiedrisko TV neskataties, Radio neklausaties, neslimojat, pat bērnu skolu esat maksājusi pilnībā pati.
Es tā nemāku…un privātskolas bērniem arī nespēju samaksāt..
0
ramonaskerberga 15.05.2017. 15.20
“Kredīts uzņēmumiem biznesa izaugsmei! Saņem kredītu uzņēmumam, sākot no EUR 30 000! https://www.cityfinances.lv/kredits-uznemumiem/
0
Anonīms 10.05.2017. 17.57
jā un elle un indija – par pasi man arī bija jāmaksā un es joprojām nesaprotu , kas par balto tēvu vecā paltrakā ir manas Latvijas pasē.
Kāpēc man nav skaista pase , latvisks, mūsdienīgs dizains – kāpēc tāds aizpagājušais gadsimts ? Cik nodokļu naudu tur iztērēja? !
1
+1
0
Atbildēt
@Ēriks > Anonīms 10.05.2017. 20.21
Tev vispiemērotākā būtu Pase ar Munka Kliedzienu uz vāka.
0