Francijas kiberdrošības aģentūra izmeklēs hakeru uzbrukumu Makronam
Atbilstīgi balsotāju aptaujām, kas notikušas svētdien pirms balsošanas beigām, Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā centrists Emanuels Makrons apsteidz galējo labējo Marinu Lepēnu, pavēstīja Beļģijas raidorganizācija RTBF, ziņo aģentūras LETA-DPA.
Makrons atrodas vadībā ar vairāk nekā 60% kā Francijas pamatteritorijā, tā aizjūras teritorijās, liecina RTBF dati. RTBF neatklāja, kura pētījumu organizācija sniegusi šos datus un cik daudzi cilvēki iztaujāti. Francijā balsošanas gaitā ir aizliegts publicēt balsotāju aptauju, daļējo rezultātu vai projekciju datus.
Prezidenta vēlēšanu otrā kārta svētdien, 7.maijā, izvērtusies par asu cīņu starp pretējiem pasaules skatījumiem. No vienas puses, uz Elizejas pils saimnieka godu pretendē centriski noskaņotais Makrons, kas ir par Eiropas Savienību un cenšas aizstāvēt globalizācijas priekšrocības, no otras – nacionālistiskā galēji labējo kandidāte Lepēna, kas sola pirmajā vietā likt Franciju.
Piektdien publicētie sabiedriskās domas aptauju rezultāti rāda, ka Makrons vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēs, saņemot 62% balsu, bet viņa sāncense Lepēna iegūs 38% balsu.
Aģentūras LETA-AP vēsta, ka Francijas kiberdrošības aģentūra ANSSI izmeklēs hakeru uzbrukumu prezidenta kandidāta Emanuela Makrona vēlēšanu kampaņai, kura gaitā sociālajos tīklos ir noplūdināts “ievērojams datu daudzums” no kampaņas iekšējiem dokumentiem un arī nepatiesa informācija, sestdien paziņoja valdības amatpersona.
Vēlēšanu komisija sestdien aicināja pilsoņus nepaļauties uz noplūdinātajiem datiem sociālajos medijos, lai tie neietekmētu prezidenta vēlēšanu otro kārtu. Datu noplūdināšana notika piektdien 36 stundas pirms vēlēšanu sākuma, un valdības amatpersona to nosauca par “ļoti nopietnu” pārkāpumu.
Noplūdinātie dokumenti lielākoties ir ikdienišķi, un noplūdes vaininieki nav zināmi. Nav zināms, vai dokumentu noplūde samazinās sabiedriskās domas aptaujās noskaidroto Makrona pārsvaru pār Lepēnu. Saskaņā ar Francijas vēlēšanu likumiem sestdien un lielāko daļu svētdienas mediji nedrīkst publicēt ar vēlēšanām saistītas ziņas, lai neietekmētu to iznākumu.
Vēlēšanu komisija, kas sestdien sanāca uz sēdi pēc piektdienas vakarā notikušās noplūdes, sacīja, ka noplūdinātie dati ir no Makrona “informācijas sistēmām un dažu viņa kampaņas menedžeru e-pasta kontiem”. Šie dati ir iegūti “krāpnieciskā” veidā, un tiem var būt piejauktas viltus ziņas.
Makrona komanda sestdien aicināja iesaistīt ANSSI hakeru uzbrukuma izmeklēšanā. Iesaistīt aģentūru var tikai “masīva un sarežģīta” kiberuzbrukuma gadījumā, un uzbrukums Makrona kampaņai atbilst šim kritērijam, sacīja valdības amatpersona.
Makrona komanda apstiprināja, ka dokumenti nozagti pirms vairākām nedēļām, kad notika ielaušanās Makrona partijas “En Marche” (“Uz priekšu”) amatpersonu personīgajos un darba e-pastos. Tas bija viens no “intensīviem un atkārtotiem” kiberuzbrukumiem Makronam, kas notikuši kopš viņa kampaņas sākuma.
Noplūdinātie dokumenti plaši cirkulē ASV galēji labējo spēku vietnēs. Eksperti paziņoja, ka ieraudzījuši šajos datos dažus krievu vārdus. Mats Svišs no kiberdrošības firmas “Comae Technologies” sacīja, ka “metadatos ir kirilica”, bet piebilda, ka ir grūti pateikt, vai kirilicas burti tur atrodas paviršības vai tīšas maldināšanas dēļ.
Komentāri (32)