Lietuvas EP deputāts: Lai Baltija neizmirtu, jāizvirza daudz augstāki izaugsmes mērķi

Vajadzīga caurskatāma valdība, laba izglītība un infrastruktūra, straujākam IKP kāpumam

Baltijas valstu izaugsmes mērķi patlaban ir daudz par zemu, ja vēlamies ne tikai neizmirt, bet arī atgūt savus cilvēkus, kas ekonomisku apsvērumu dēļ emigrējuši, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Antans Guoga.

Lai šos cilvēkus atgūtu, jābūt ļoti caurskatāmai valdībai, vizionārai pārvaldībai, vairāk ambīciju, lieliskiem izglītības sistēmas un infrastruktūras attīstības plāniem un daudz augstākiem iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempu mērķiem, uzsver Guoga.

Baltijas valstu IKP mērķus šobrīd deputāts vērtē kā pārāk zemus. “Ja vēlamies noķert Vāciju, Dāniju vai Lielbritāniju, mums ir jābūt par 3% augstākai izaugsmei par viņu izaugsmi. Ja mūsu izaugsme būs zemāka, tad mūsu valstis vienkārši izmirs, jo cilvēki dosies uz bagātākām zemēm. Esam vienā zonā, viņi to var darīt. Līdz ar to mums ir jābūt ambīcijām panākt daudz straujāku izaugsmi, lai cilvēki redzētu, ka dzīve uzlabojas, ka mums ir plāni, kā to panākt,” uzskata politiķis.

Vaicāts, vai “Brexit” process varētu atgriezt mājās daļu baltiešu, kas emigrējuši uz Lielbritāniju, Guoga atbild: “Nevaru teikt, ka “Brexit” radīs šādu izdevību, tomēr var notikt arī citi procesi visapkārt pasaulei, kas var izraisīt cilvēku atgriešanos. Tie var būt kādi politiski procesi kādā konkrētā valstī”.

Deputātam šķiet, ka šobrīd process ir tieši pretējs, aizvien vairāk lietuviešiem saraujot saistes ar Lietuvu un atsakoties no Lietuvas pilsonības, lai iegūtu Lielbritānijas pavalstniecību. “Cilvēki vēlas nostiprināt savu piederību Lielbritānijai, jo viņiem ir bērni, kam jāiet skolā, hipotekārie kredīti – ir ļoti grūti dabūt šos cilvēkus atpakaļ,” sacīja Guoga.

Vērtējot Baltijas valstu iedzīvotāju bailes no Krievijas draudiem, EP deputāts norādīja, ka šobrīd esam daudz labākā pozīcijā nekā pirms Otrā pasaules kara, kad Baltija tika gandrīz bez pretošanās okupēta.

“Mums no tā ir jāmācās un jābūt gataviem, vienam otrs jāatbalsta un jāizveido iespējami labākais aizsardzības mehānisms. Jo arī iepriekš esam sēdējuši un gaidījuši, kad mūs izglābs amerikāņi, kuri tā arī neatnāca. Mums jābūt proaktīviem un jādara viss iespējamais, lai sevi aizsargātu. Tad arī NATO mūs atbalstīs, ieskaitot britus un amerikāņus, kas mūs noteikti draudu gadījumā aizsargās un palīdzēs mums aizsargāt pašiem sevi,” izteicās Guoga.

Viņš piekrīt, ka ne visām ES dalībvalstīm ir vienāds skatījums uz šiem Krievijas draudiem, tomēr viņaprāt ES savā nostājā pret Krieviju ir ļoti vienota. “Jo dziļāk ES, jo drošāk cilvēki jūtas. Strasbūrā mēs jūtamies pavisam drošībā. Spānijā jūs saskatītu draudus no citiem pasaules reģioniem, no Āfrikas vai Tuvajiem Austrumiem. Ir milzīga skatījuma atšķirība salīdzinājumā ar baltiešiem, kuri atrodas pie Krievijas robežas un izjūt pastāvīgus draudus [..],” sacīja politiķis.