Apmaksātais žurnālisms un rīdzinieki

Jāsakārto tiesiskais pamats brīvas preses pastāvēšanai

Pateicoties 24.aprīļa raidījumam “Aizliegtais paņēmiens”, ar faktiem ir pamatotas aizdomas, kuras soctīklos izteica daudzi – politiskajām partijām ir daudzas un dažādas iespējas par maksu ietekmēt lasītāju. Par to paldies raidījuma komandai – temats, īpaši pašvaldību vēlēšanu tuvumā, vairāk nekā aktuāls, un vairs nevajadzētu rasties šaubām, ka ”Saskaņa” un Ušakovs bagātīgi lieto naivo rīdzinieku naudu, lai veidotu savu un partijas priekšvēlēšanu aģitāciju.

Jau fakts, ka Rīgas mēram, kuram ir pietiekoši laika, lai ar kaķiem pozētu soctīklos, neatradās 15 minūtes, lai parunātu ar raidījuma komandu, vien ir pietiekamii daiļrunīgs. Kas vainīgs, tas bailīgs – tā par līdzīgiem gadījumiem vēsta tautas gudrība.

Grūti atturēties no piebildes – Ušakovs un ”Saskaņa” ar rīdziniekiem to dara tāpēc, ka sabiedrība to pieļauj. Sabiedrība mums ir tāda, kāda ir – politiķi, žurnālisti, uzņēmēji arī ir tās daļa. Pārāk liela daļa ir ar mieru pārdoties par saņurcītām un netīrām naudas zīmēm. Atšķirība ir kaudzītes lielumā.

Izrādās, ka daļa žurnālistu un mediju uzņēmumu 2016.gadā Rīgas mēram caur dažādām domes struktūrām ir pārdevušies… ak, pārdevuši reklāmu par vismaz 1 200 000 eiro. Kā redzams raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, robeža starp “pārdevušies” un “pārdevuši reklāmu” ir diezgan nemanāma, jo reti kurā materiālā skaidri un nepārprotami ir norādīts, ka šī ir Rīgas domes apmaksāta reklāma, nevis žurnālistu godprātīgi sagatavoti raksti par rūpīgo Rīgas domes darbu. Vairākums izskatās kā neatkarīgas preses neatkarīgu žurnālistu neatkarīgi veidotas reportāžas un viedokļraksti. Un likums to pieļauj.

Kas nav atļauts zāļu un pārtikas piedevu tirgotājiem, ir atļauts politiskās ietekmes tirgotājiem – noslēpt faktu, ka lasītājam ir darīšana ar apmaksātu reklāmu.

Tiesa, Rīgas gadījums ir īpašs. Ušakovs, Ameriks un viņu partijas ar lielu vērienu uzpērk, nopērk un pat veido medijus. Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka neatkarīgai presei ir ļoti lielas problēmas visā Latvijā. Arī mazpilsētu un novadu “pagastveči” domā, ka viņi ne ar ko nav sliktāki par Ušakovu. “Ko tas prot, to mēs jau sen mākam,” domā viņi, un Latvijā būs grūti atrast vietu, kur pašvaldības neizdotu vietējos bezmaksas izdevumus. Kāpēc pūlēties un uzlabot pašvaldības darbu, ja var pavisam vienkārši par nodokļu maksātāju naudu aizvietot neatkarīgus preses izdevumus, kuriem ir nelāgs niķis skatīties pašvaldībai uz pirkstiem, ar pašvaldībai pašai piederošiem? Tie rakstīs, ko priekšniecība liks. Tas ir liels drauds mūsu sabiedrībai, un man patiesi ir žēl, ka daudzi Latvijā to nesaprot. Varu tikai no sirds ieteikt izlasīt Ritas Rudušas rakstu portālā Ir. Tas mums jau tagad dārgi maksā, lai arī liela daļa cilvēku to neapzinās.

Būtu negodīgi visus mediju tendenciozitātes “laurus” piešķirt pašvaldībām vien – arī valsts līmenī notiek dīvainas lietas.

Sākot ar melu portāliem, par kuriem informāciju apkopojis Jānis Polis, un beidzot ar lielajiem portāliem, kuru materiāli ilgtermiņā rāda vai nu kremliskas, vai kādam politiskam spēkam labvēlīgas tendences. Vai abus kopā. To pamanījuši daudzi, un soctīkli ir pilni ar norādēm, piemēram, par portāla Delfi.lv atšķirīgo informāciju latviešu un krievu versijā. Šķiet, DelfiRu unTvnetRu nav publicējuši ziņu par ”Rīgas namu pārvaldnieka” fiktīvi nodarbinātajiem ”Saskaņas biedriem”… trekni reklāmas līgumi.

Simpātijas varbūt veidojas pret kādu konkrētu politisko spēku uz attiecīga lieluma saņurcītu naudas zīmju pamata? Tad nav grūti pamanīt, ka bez ”Saskaņas” arī ZZS bauda īpaši saudzējošu režīmu Latvijas presē. Tiesa, ZZS šajā virzienā ir visai gudra politika. Īpaši ZZS, bet arī LRA piekopj tā saukto ”tramvaja taktiku” – galvenais neizliekties pārāk tālu ārā pa logu. Lai citas partijas saņem sitienu no vēlētājiem par vajadzīgu lēmumu un likumu pieņemšanu, šīs divas turas ēnā. Tas nenozīmē, ka tās ”nebīda” sev vajadzīgu politiku. Bīda, un kā vēl! Taču dara to delikāti ēnā, neuzkrītoši, bet neatlaidīgi. Tās zina, ka ierindas vēlētājs kārtīgi neanalizē, kas notiek, arī prese ne vienmēr to izgaismo.

Tā nu vēlētāja pasivitātes un neinformētības dēļ līdz šim tāda taktika ZZS un LRA ir atmaksājusies.

Vērojot, cik daudz, brīžam pat negodīgi un agresīvi, mediji uzbrūk citām latviskajām partijām, īsti neticas, ka preses attieksmi var izskaidrot ar ZZS “prasmīgo” politiku vien. Labs piemērs tam ir no mušas izpūstais skandāls par pensionāru atlaidēm sabiedriskajā transportā. Tas nav nekas neparasts, ka atlaides precēm vai pakalpojumiem piesaistītas kādiem priekšnoteikumiem. Tā daudzās pilsētās satiksmes plūsmas regulēšanai sabiedriskajā transportā tiek piedāvātas atlaides, piemēram, senioriem ar noteikumu, ka palētinātā vai bezmaksas braukšana ir atļauta noteiktā laikā. Londonā tā ir darba dienās no 9:30 rītā noteiktā transportā ar 60+London Oyster photocard. Hamburgā ”Karten für Senioren” to ļauj jebkurā transporta līdzeklī darba dienās no 9:00 un brīvdienās visu dienu. Samaksājot pilnu cenu, pensionāri var braukt jebkurā laikā, runa ir tikai par atlaidēm.

Tādu ierosinājumu ir izteikuši vairāki cilvēki soctīklos Latvijā. Šķiet, nu kas tur īpašs? Neviens taču nebrīnās, ka veikalā viens veļas pulveris ir jāpērk par pilnu cenu, kaut arī citu pārdod ar atlaidi! Taču ne daži mūsu portāli. Tikko līdzīgu domu izteica uzņēmējs Normunds Bergs, tā puaro.lv un nozagts.focus.lv kā sarunājuši publicēja par to materiālu ar dramatisku virsrakstu “UZŅĒMĒJS BERGS ROSINA IEROBEŽOT PENSIONĀRU TIESĪBAS IZMANTOT SABIEDRISKO TRANSPORTU”. Jau pirmajā teikumā klāt piepīta partija “Vienotība”, jo Bergs, lūk, ir partijas ziedotājs, bijis premjerministres Laimdotas Straujumas padomnieks. It kā “Vienotība” un pati Straujuma tagad gatavotos pašrocīgi piepildīt Normunda Berga “savdabīgo”, kā raksta puaro.lv un nozagts.focus.lv, ierosinājumu un izmest visus pensionārus no tramvaja.

Desmitiem lielpilsētu pasaulē atlaides piešķir ārpus sastrēgumstundām gan pensionāriem, gan ģimenēm ar bērniem, gan divriteņu pārvadāšanai jau gadiem, un nevienam tas nešķiet savdabīgi. Šie portāli pat atļaujqs klaji melot, rakstot: ”Uzņēmējs apsver, vai nebūtu labāk liegt iespēju pensionāriem izmantot sabiedrisko transportu bez maksas visas dienas garumā.” Nevienā brīdī oriģinālajā tvītā vai sarunā netika pieminēts aizliegums uz visu dienu! Noslēgumā “alternatīvo faktu” piegādātāji vēl pieraksta: ”… uzņēmējs Bergs nav vienīgais, kam traucē pensionāri sabiedriskajā transportā.”

Nezinu, vai šādu rakstīšanu vispār var saukt pat par tendenciozu žurnālistiku, drīzāk par “alternatīvajiem, ļoti iespējams, par naudu pērkamajiem, faktiem”. Varbūt kādā no abu portālu lapām smalkiem burtiem ir ierakstīts, ka arī šis ir reklāmas materiāls? Nebrīnītos…

Kāda ir morāle šiem notikumiem? Manuprāt, te ir vairākas svarīgas lietas. Kā rāda aptaujas, apmēram puse mūsu sabiedrības par politiku neinteresējas. Tomēr vēlēšanu tiesības viņiem ir. Varbūt otrajai pusei vajadzētu aktīvāk informēt pārējos? Ieteikt rakstus medijos vai vismaz izstāstīt, kas tajos atklāts. Melu izplatītāji darbojas visur, pat kulinārijas recepšu vai dārzkopju grupā pēkšņi var uzrasties ļautiņi, kuri nemanāmi, bet konsekventi novirza sarunu vēlamā virzienā, lai ar meliem un tendencioziem izteikumiem kaisītu ļaužu prātos naidu un agresivitāti pret kādu politisko spēko, mūsu valsti vai norisēm tajā.

Jautājums par rīdzinieku attieksmi pret notiekošo. Skaudri un kompakti to Tviterī noraksturoja MartasTante: ”Apsveicu, rīdzinieki! Jūs cērpj kā aitas, slauc kā kazas, piedodiet, drāž kā āžus. Bet jūs turaties tur, jums labi sanāk!” Ušakovs, Ameriks un SC āzēs rīdziniekus tik ilgi, kamēr pilsētnieki to pieļaus. Vai tiešām kāds domā, ka tas beigsies pats no sevis?! Ja nu vienīgi tad, kad rīdziniekiem būs uzkrauti visi maksimāli iespējamie parādi. Tad gan Ušakova komanda aizies lepni paceltu galvu un atstās vairākas rīdzinieku paaudzes tos maksājot.

Ar visiem melu un nopirkto ziņu izplatītājiem nav iespējams cīnīties juridiskiem līdzekļiem vien. Tas jādara mums visiem, lietojot veselo saprātu.

Tomēr ir vesela rinda lietu, kuras var atrisināt mūsu likumdevējs – Saeima. Un tas būtu ļoti prātīgi no mūsu deputātu puses, ja viņi patiešām līdz vēlēšanām to izdarītu. Ir iespējams mainīt likumu tā, lai sakārtotu jautājumu par apmaksāto rakstu publicēšanu – norādei uz to ir jāatrodas lieliem burtiem tiešā materiāla tuvumā. Raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” tas tika apspriests un izskanēja labi speciālistu ierosinājumi. Ir iespējams apturēt vietējo mediju nozagšanu, par kuru raksta Rita Ruduša.

Cienījamie “Vienotības” un “Nacionālās apvienības” deputāti – te ir darbs! Jums vēl ir gads laika, lai sakārtotu šo jomu. Mēs nezinām, kāds būs šī un nākamā gada vēlēšanu iznākums. Ja notiks pats ļaunākais un vara tiešām nonāks ”Saskaņas” un ZZS koalīcijas rokās, jūs būsiet pirmie, kuri uz savas ādas izjutīs nopirktās žurnālistikas ļaunumu – arī jums ies kā Lielo kapu draugiem, kuriem gan kapu aizsardzības, gan #KapuTramvaja jautājumā praktiski nebija iespējas publicēties. Viņu rokās bija vien soctīkli.

Informācijas blokādi izskaidro ”Lielo kapu draugu” Facebook ieliktā saite uz “Aizliegto paņēmienu” ar paskaidrojumu: ”Mēs bijām kā smilts un kā ūdens, lai kā mūs bloķēja, jebkur, kur bija vismazākā sprauga, mēs spraucāmies un runājām. Mūsu pusē bija fakti. Jāatzīst, ka tajos reti kurš vēlējās iedziļināties, kaut gan dokumenti un informācija no mūsu puses medijiem tika sniegta nepārtraukti. RD/Skanstes/SC paklausīgo valdības ministru rīcībā bija cita – naudas straume. Mūsu cīņa bija nevienlīdzīga, tas nu ir fakts.”

Ļoti negribētos, lai tādā stāvoklī nonāktu latviskās partijas un politiķi mūsu Latvijā. Ir pienācis sakārtot tiesisko pamatu brīvas un neatkarīgas preses pastāvēšanai!