Kamēr aptaujas neļauj droši prognozēt Francijas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, lielākā intriga balsošanas pirmajā kārtā šosvētdien ir jautājums, kurš kļūs par Nacionālās frontes līderes Lepēnas sāncensi izšķirošajā balsojumā – republikānis Fijons, bijušais komunists Melanšons vai jaundibinātās centriskās partijas līderis Makrons, kuram pašlaik ir lielākās izredzes. Viņš vienīgais neatbalsta tuvināšanos ar Putina režīmu un stingri iestājas par Francijas dalību gan ES, gan NATO
Starp 11 kandidātiem, kas svētdien mērosies spēkiem Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, reālas iespējas pārvarēt 5% barjeru ir pieciem. Aptauju līderei, galēji labējās Nacionālās frontes vadītājai Marinai Lepēnai cieši uz papēžiem min šo vēlēšanu lielākais pārsteigums, centrists Emanuels Makrons, bet tālu neatpaliek arī labējās Republikāņu partijas virzītais Fransuā Fijons un Kreisās partijas līderis Žans Liks Melanšons. Tikmēr valdošās Sociālistu partijas kandidāts Benuā Amons ievērojami atpaliek un droši var teikt, ka viņš otrajā kārtā neiekļūs.
Vēlēšanu likmes ir augstas, jo triju populāru kandidātu – Lepēnas, Fijona un Melanšona – nākšana pie varas apdraud Eiropas Savienības un NATO ilgtspēju vai līdzšinējo starptautisko kārtību, kas balstīta tiesiskumā, nevis spēka pozīcijās.
Visradikālākās pārmaiņas sola Lepēna. Nacionālās frontes dibinātāja meita savā programmā iekļāvusi gan referendumu par izstāšanos no eirozonas, gan brīvas darbaspēka un kapitāla kustības ierobežošanu, gan NATO integrētās komandstruktūras pamešanu. Lepēna vēlas veidot militāru un enerģētisku aliansi ar Maskavu un jaunu paneiropas savienību, kurā iesaistītos arī Krievija, tādējādi samazinot ASV ietekmi kontinentā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.