Valdības koalīcija atsakās no ieceres palielināt PVN medikamentiem

Naudu veselības aprūpes budžeta papildināšanai meklēs citā ceļā

 Turpmāk netiks apspriests jautājums par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atcelšanu medikamentiem, bet meklēts cits risinājums veselības nozares finansēšanai, otrdien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem atzina premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS), vēsta aģentūra LETA.

Politiķis stāstīja, ka samazinātā PVN atcelšana medikamentiem bija Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikums, ko Veselības ministrija (VM) vērtēja un secināja – tas nav atbalstāms. Kučinskis atzina, ka līdz ar to veselības aprūpes finansēšanai tiks meklēti citi risinājumi, par kuriem plānots panākt vienošanos šo nedēļu laikā.

“Šī jautājuma risināšanai ir izstrādāts laika grafiks – šonedēļ nodokļu reformu vadības darba grupā un nākamnedēļ koalīcijā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē,” informēja Kučinskis.

Veselības ministre Anda Čakša papildu līdzekļus veselības nozarei labprātāk ņemtu no jaunajām politikas iniciatīvām atvēlamā finansējuma. Ministre šorīt telekanālā LNT atteicās detalizēti vērtēt šo ieceri, jo piedāvājums neesot nācis no valdības, līdz ar to esot vēl pamatīgi analizējams.

Pirms tam Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA), Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) un Aptieku biedrība (AB) izplatīja vēstuli Ministru prezidentam, Finanšu ministrijai (FM) un VM, uzsverot, ka aptieku īpašnieki un farmaceiti ieceri paaugstināt PVN likmi medikamentiem no 12% līdz 21% uzskata par nepārdomātu.

Biedrību pārstāvji sacīja, ka Latvijā patlaban jau esot augstākā PVN likme medikamentiem Baltijas valstu vidū – Igaunijā zālēm PVN ir 9%, Lietuvā – 5%, aicinot premjerministru, FM un VM rūpīgi analizēt citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi, kuru acīmredzamais mērķis ir medikamentu pieejamības un pakalpojumu kvalitātes celšana, ilgtermiņā samazinot valstu budžeta izdevumus veselības aprūpei.

Aptieku un farmaceitu intereses pārstāvošās biedrības ir neizpratnē par aprēķiniem, kas ar PVN palielināšanu paredzēja papildus iegūt 83 miljonus eiro un pieprasa paskaidrot, kas ir to pamatā. Viņu aprēķini liecina, ka labākajā gadījumā valsts budžets varētu papildus iegūt ne vairāk kā 16,32 miljonus eiro.

Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem kopējais zāļu apgrozījums Latvijā pērn bija 375 miljoni eiro, no kuriem 320 miljonus eiro veidoja pārdošana parastās aptiekās, bet 49 miljonus – slimnīcu aptiekās. PVN paaugstināšana nozīmē, ka var papildus iegūt 33,74 miljonus eiro. Kompensējamo medikamentu apjoms pērn veidoja 144,5 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka, palienot PVN likmi, tas prasīs papildus izdevumus 13 miljonus eiro kompensējamiem medikamentiem un 4,41 miljonus eiro slimnīcu aptiekām.

LFB prezidente Kitija Blumfelde norādīja, ka ieceres rezultātā lielākie cietēji būs Latvijas iedzīvotāji, jo daudzas aptiekas, it īpaši Latvijas reģionos, būšot spiestas pārtraukt darbību. Lai nepaaugstinātu zāļu cenas, valdība būs spiesta mainīt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka zāļu cenu veidošanos. Tā kā lielāko aptieku izdevumu daļu veido personāla izmaksas, tas ir, farmaceitu atalgojums, iecerētie grozījumi novedīs pie līdzekļu trūkuma aptieku uzturēšanai un atalgojuma samazināšanas farmaceitiem.

Kā vēstīts, iepriekš FM norādīja, ka vērtēs priekšlikumu atcelt samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnisko iekārtu piegādēm. Finanšu ministres Danas Reizniece-Ozolas (ZZS) padomnieks Jurijs Spiridonovs iepriekš informēja, ka pēc LDDK priekšlikuma saņemšanas FM vērsusies pēc informācijas Valsts ieņēmumu dienestā un secināja, ka no samazinātajām PVN likmēm medikamentiem būtībā iegūstot tikai zāļu tirgotāji.