Netiešu fiskālo pienesumu gadā lēš no 41 līdz 107 miljoniem eiro
Iecerētā nodokļu reforma var nodrošināt Latvijas ekonomikas pieaugumu 5% apmērā līdz 2020.gadam iepriekš prognozēto 3% vietā, “Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam” norāda Finanšu ministrija (FM), vēsta aģentūra LETA.
Ministrijas pārstāvji pauž pārliecību, ka, īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā arī saglabājoties pozitīvai attīstībai galvenajās Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un paātrinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) reālais pieaugums reformas realizācijas periodā laikā līdz 2020.gadam var sasniegt 5%, salīdzinot ar pašreizējā “Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam” scenārijā paredzēto 3% izaugsmi.
FM norāda, ka nodokļu reformas izsauktā papildu izaugsme ekonomikā rada pozitīvu netiešo fiskālo ietekmi 89 miljonu eiro apmērā pirmajā reformas gadā, 2019.gadā tā palielinās vēl par 41 miljonu eiro un 2020.gadā vēl par 107 miljoniem eiro.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformas rezultātā tiek vērtēts, ka pieaugs gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju rīcībā esošie naudas resursi, tādējādi palielinot investīcijas un patēriņu.
FM ieskatā, darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, vienlaikus ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu, samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izdevumu mazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus. UIN reforma radītu vairākus pozitīvus efektus uz tautsaimniecību, kas savukārt palielinātu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.
“Nodokļu reformas kopējā ieņēmumu dinamika liecina, ka reformas pirmajos divos gados ir ieņēmumu kritums, bet trešajā reformas gadā ietekme ir neitrāla, bet no ceturtā gada reformas rezultātā tiek prognozēts ieņēmumu pieaugums vispārējās valdības budžetā,” informēja FM.
Jau ziņots, ka atbilstoši “Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam” ietvertajai informācijai nodokļu reformas kopējā tiešā negatīvā ietekme 2018.gadā ir 235 miljoni eiro.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA atzina, ka nodokļu politikas reformas rezultātā sākotnēji ir jārēķinās ar budžeta deficīta pieaugumu. Viņa norādīja, ka parasti saistībā ar gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām uzmanību pievērš ieņēmumu samazinājumam, tomēr jāņem vērā arī kompensējošie pasākumi, piemēram, ēnu ekonomikas apkarošana un tautsaimniecības izaugsme. “Jāņem vērā, ka ir paredzēti risinājumi nodokļu ieņēmumu samazinājumam,” uzsvēra ministre.
Ne tikai FM, bet arī Fiskālās disciplīnas padomes aprēķini liecina, ka patlaban izstrādātās nodokļu politikas reformas fiskālā ietekme mērāmā virs 200 miljoniem eiro. Reizniece-Ozola minēto summu nekomentēja, bet norādīja, ka neliels deficīta pieaugums būs gaidāms jaunās nodokļu politikas pārejas periodā, jo ieņēmumi tiks izlīdzināti tikai trešajā gadā kopš reformas īstenošanas.
“Jārēķinās, ka pirmie gadi būs visgrūtākie. Bet jāņem vērā, ka neviena reforma nav viegla. Svarīgi, ka varēsim nodokļu reformu īstenot atbildīgi, ievērojot fiskālo disciplīnu,” sacīja Reizniece-Ozola. Viņa informēja, ka par nodokļu politiku vēl notiek diskusijas un atsevišķi jautājumi dažādās darba grupās vēl tiks precizēti līdz gala variants tiks piedāvāts apstiprināšanai Ministru kabinetā šā gada aprīļa beigās.
Komentāri (21)
klusais 18.04.2017. 10.07
Tātad sausais atlikums uz šodienu no pieteiktās nodokļu reformas hronoloģiska secībā ( ar nelieliem komentāriem ) :
1. Paziņo par darba speka nodokļu samazināšanu un 0% nodokli reinvestētajai peļņai ka arī paaugstināt divinetēm. Rezultata pēc neilga brīža parādās informācija par to , ka valsts budžets sakarā ar to samazinasies par 400 mio , kas acīmredzot ir vai nu palaists garām vai arī reformu plāns izziņots pirms kadas fiskalās ietekmes novērtēšanas , kas liecina , ka ir kāda steiga acīmredzot.
2. Tiek iepludinata informacija , ka pēc LDDK priekšlikuma FM lūgts izskatīt iespēju atcelt samazinato PVN likmi medikamentiem un medicīnas iekārtām . Tas izskatās pēc pirmā soļa , lai mazinātu šo 400 mio bedri budžetā un LDDK tiek izmantots , lai FM negatīvas sabiedrības reakcijas rezultātā varētu ar pirkstu norādīt uz LDDK – ” ne jau mūsu ideja , bet re sociālie partneri ” … Kas īpaši ciniski – ” FM sola, ka “medikamentu gala cenas netiks ietekmētas” ” , nepaskaidrojot kā tas tiks sasniegts . Plus protams tas ir pilnīgā pretrunā ar tēzi par sociālās nevienlīdzības mazināšanu , jo tieši sabiedrības mazāk aizsargātie slaņi – pensionāri ir galvenie medicīnas pakalpojumu un medikamentu patērētāji.
3. Praktiski paralēli parādās informacija , ka plānojas pacelt akcīzes nodokli benzīnam par 7 centiem un dīzeļdegvielai par 10 centiem . Interesanti ,ka nekur netiek apspriests ka tas ietekmēs ekonomikas konkurētspēju un budžeta ieņēmumus , jo nav noslēpums , ka kritīsies degvielas realizācija , ja kaimiņos tā cena būs zemāka . Piebildei – mēs bieži atsaucamies uz igauņiem un arī šis nodokļu modelis ir radīts atsaucoties uz kaimiņu pieredzi , tad nu zināšanai – Igaunijā 2016.gada decembrī pieņēma lēmumu samazināt ar 2018. gadu akcīzes nodokli degvielai . Runājot par degvielu un akcīzi tai – Baltijas reģionā ir nepieciešama vienota politika un vienots nodoklis visām trim valstīm.
4. Par konkrēto FM paziņojumu – te kā rādās reformas fiskalā ietekme ir samazinājusies no 400 mio uz 235 mio un uzzīmēts 5% IKP pieaugums . Izsaku pieņēmumu , ka papīrs pacieš visu un cipari ir pieskaņoti lai parādītu , ka pēc 3 gadiem būsim ārā no mīnusiem . Ļoti subjektīvi , bet man nav nekādas ticības FM excel tabulām , jo domāju , ka žurnālistu atraktie 400 mio nebija no zila gaisa sagrābstīti , kas veiksmīgi pārtapa pāris nedēļu laikā 235 mio , gandrīz uz pusi. Kā FM un principā valsts pārvalde māk zīmēt ciparus es nebrīnos , jo ir virkne lietu , kas pieredzētas – ja grib , tad var uzzīmēt pašu velnu :)
Īss rezumējums – patreiz izskatās , ka pieteiktā nodokļu reforma nav līdz galam izsvērta un patreiz tiek mēģināts sasmelt izlieto ūdeni .
10
nomale > klusais 18.04.2017. 12.10
Lai zinātu ko uzņēmēji domā dažkārt vienkārši pietiek paskatīties ārā pa logu;) Visi tie administratīvie slogi ir pupu mizas. Kāds būs labums no tā ja uzņēmēju mazāk traucēs arī turpmāk ērti būt mikronodokļa maksātājam? Ja gribam attīstību, tad ir jāattīstās. Ja negribam, tad nav ko lieki īdēt! Sēžam bedrē un nekurnam!
0
nomale > klusais 18.04.2017. 14.18
klusais nomale – nu katrs varam pēc savām metodēm darboties – Tu paskaties ārā pa logu , es darbojos sistēmā…
————-
ā, nu tad jau skaidrs kāpēc TEV nevajag. Sistēmā esi. Silti un labi.
Es redzi neesmu sistēmā. Es dzīvoju nomalē. Man apkārt ir vairāki cehi, kurus uzņēmējiem ir izdevīgāk nopūdēt nekā palaist ražošanu, iznomāt kādam vai pārdot. Ik pa brīdim kāds piedāvā, bet nē – gaida TUA vai vēl kaut ko!
Bet kam tad es te stāstu – mums pilna sistēma ar lielākajiem kretīniem.
0
nomale > klusais 18.04.2017. 10.52
Viss uz tā papīra pareizi. Īstermiņā ir paredzams budžeta ienākumu samazinājums, kurš šodien kaut kā jāaizlāpa. Bet šis samazinājums atpelnīsies jau vistuvākajā laikā un noteikti ir to vērts. Iedomājies ražošanas telpu, kurā uzstādītas jau novecojušas iekārtas. Lai nomainītu uz jaunām vajadzīgs pārtraukums un ieguldījumi. Bet ar jaunajām varēs saražot divtik. Nu tad vai ir vērts mainīt vai arī turpināt strādāt uz vecajām iekārtām tās nepārtraukti labojot?
0
nomale > klusais 18.04.2017. 11.37
klusais …5% IKP pieaugums – doma tas ir reāli pie sodienas ekonomiskas situācijas…
————————————–
Pie šodienas nodokļu sistēmas NAV reāli. Un tieši tāpēc arī IR nepieciešama nodokļu reforma. Skaties dziļāk! Šodien uzņēmēji ir ieinteresēti naudu notriekt (pēc iespējas ārzemēs), pēc nodokļu reformas viņi būs ieinteresēti reinvestēt peļņu. Reinvestēta peļņa nav tukšs vārdu salikums – tā ir ražošanas kāpināšana, papildus darbaspēka piesaiste, lielāki nodokļi. Un tā pa spirāli uz augšu. Bet lai pārietu no šīs notriekšanas uz investēšanu ir jāveic solis atpakaļ. Jaunajā nodokļu sistēmā ir jāinvestē. Tas arī ir tas šodienas iztrūkums.
0
zanE. > klusais 18.04.2017. 13.51
…nu, lūk – “Samazināto PVN medikamentiem neatcels”….
https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/samazinato-pvn-medikamentiem-neatcels-14170245
…tātad plānotie 83 miljoni būs jāpaņem no citurienes…bet šorīt Kučinskis TV mums stāsta, ka galvenais esot sabalansēt “nodokļu reformu”, lai budžetā no plānotajām reformām neveidotos caurums…tagad gaidīsim nākošo priekšlikumu par nodokļu paaugstināšanu…
…pag, kad mums Kučinskis solīja, ka nodokļi netiks paaugstināti?…par kādu laika periodu tas solījums bija?….
0
klusais > klusais 18.04.2017. 13.37
nomale – nu katrs varam pēc savām metodēm darboties – Tu paskaties ārā pa logu , es darbojos sistēmā . Un runa nav par mikronodokli , bet gan par dažādām nekonsekvencēm jau esošā nodokļu sistēmā . Es pazīstu vismaz 2 pakalpojumus un izstrādajumus eksportējošus uzņēmējus , kuri pagajušogad bija spiesti pārtrauca darbību , jo VID rupji mēnešiem ilgi aizkavēja PVN atmaksas . Tā nu viens paziņa vienkārši izņēma naudu no 18 gadus darbojoša uzņēmuma un ielika pelēkajā ekonomikā , jo vienkārši nogura cīnīties ar vējdzirnavām ( rezultats zaudētas 18 darba vietas ) , otrs vēl cenšas ko pierādīt VID , bet darbs stāv un arī kādi padsmit cilvēki bez darba .
0
klusais > klusais 18.04.2017. 14.23
nomale – sistēma , tā ir uzņēmējdarbības vide , kas redz iekšienē kas notiek , nevis vēro pa logu :)
Par nomali … – nu priecajies , pieaugs akcīzes nodoklis degvielai un paraus līdzi izmaksas, pie kam jo lielāka nomalē , jo dargāka loģistika :) , rezultatā tas pats vien būs :) Trūks budžeta naudas un valsts atradīs veidus kā to paņemt.
0
klusais > klusais 18.04.2017. 11.24
nomale – atgriežamies pie vecā … vispirms paziņo par izmaiņām , tad parādās cipari un tad metas pie “remonta” … 5% IKP pieaugums – doma tas ir reāli pie sodienas ekonomiskas situācijas vai arī tā ir utopija , kas radusies uz papīra ? Tāpat degvielas akcīzes pieauguma projekts , bet kur analīze kā tas ietekmē ekonomiku , finanses , konkurētspēju … Te viss izskatās pēc “dvižuhas” kuras pamatmerķis ir PR un reitingi. Kaut kā aizmirst par pelēko ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi , kas ir komplektā ar nodokļiem , lai audzētu ekonomisko aktivitāti.
0
klusais > klusais 18.04.2017. 12.01
nomale – ok , paliekam pie savām domām :) labi ,ka zini ko un kā dara uzņēmēji un ko viņi domā . Es no savas puses uzskatu , ka varbūt daudz svarīgāk ir sakārtot uzņēmējdarbības vidi , mazināt administratīvo slogu un cīnīties pret korupciju . Protams nodokļi ar ir svarīgi , bet tas ir kompleksā . Nav vienas brīnumnūjiņas un patreizējā rosīšanās ir vairāk PR un reitingu celšana.
0
traductrice > klusais 18.04.2017. 11.28
jo vairāk uzzinu par nodokļu reformas praktisko realizāciju, jo vairāk nonāku pie atziņas – iedod centu, paņem piecus. Un tos piecus noplēš no pēdējā nabaga, kas tāpat jau knapi galus savelk kopā.
0
Absints 18.04.2017. 12.39
Man izskatās. ka valsts ļoti infantili cīnās ar ēnu ekonomiku. Iespējam VIDam vajag palielināt kontrolieru štatus, iespējams sadalīt neesošo statu vietu algas uz tiem, kas reāli izpilda neesošā darbinieka funkcijas, iespējams, atļaut pieņemt jaunu ierēdni par katru atgūto miljonu, iespējams izveidot analītiķu grupu, iespējams noteikt prēmijas par atgūtajiem līdzekļiem, iespējams..
Es neesmu ekonomists, bet Latvijā vismaz daži deklarē, ka tādi ir. Tad nu profesionālus vajadzētu likt pie lietas, lai izdomā..
Fakts ir tāds, ka VID rīcībā, faktiski, ir informācija, par tiem, kas strādā ēnu zonā. Ne virspusē, bet ir. Tikai VDS nez kāpēc to neliek vietā. Un administratīvā sloga mazināšanai būtu pietiekami deklarēt, ka VIDs, piemēram, netaisīs tematiskās pārbaudes uzņēmumos, kas regulāri nomaksā nodoklis, un kuru darbinieku atalgojums ir virs vidējā nozarē, piemēram. Protams, kāds to izmantotu nelikumīgi, bet uz vispārējā fona…Vai..
Tagad VIDS izskatās,kā ierēdņu kantoris, kas atsēž savu laiku, un spriedelē vai aizbrukušajiem latviešiem uzlikt nodokli vai nē… Rosās riktīgi…
Patreizēja Saeima gan nav uz to spējīga, jo tas nav kārtais aizliegums, KO TĀ MĀK PIEŅEMT, bet problēmas risināšana PĒC BŪTĪBAS.
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Anonīms > 18.04.2017. 12.49
ķip, kur un kā valsts cīnās ar ēnu ekonomiku? Lūdzu paskaidro man?
Tikko klausos – visās ES valstīs žurnālistiem būs pieeja informācijai par patiesajiem labuma guvējiem no uzņēmumiem, Latvijā nē – Latvijā žurnālisti aiz durvīm.
Nu kā cīnās? Pastāsti man. Interēsē.
0
Absints > 18.04.2017. 15.28
Skaisle, izskatās, ka nezinat vārda “infantīls” nozīmi. Atrodiet to, un izlasiet mana komentāra pirmo teikumu vēlreiz.
0