Saeimas deputāts SAB atteikumam pamatu neredz; pārmet politiskas intrigas
Saeimas deputātam Valdim Kalnozolam (ZZS) pielaide valsts noslēpumam atteikta vairāku pārkāpumu un, iespējams, šantāžas riska dēļ, izriet no parlamentārieša paustā aģentūrai LETA. No Kalnozola sagatavotās informācijas secināms, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) viņam atteicis pielaidi valsts noslēpumam.
Deputāts SAB minētos pārkāpumus vai nu vērtē kā maznozīmīgus, vai arī pauž uzskatu, ka atsevišķs sods vai apsūdzība varētu nebūt pamatota. Viņš uzsver, ka tiesībsargājošās iestādes, arī SAB, tiek izmantotas savstarpējo attiecību kārtošanā.
Politiķis aģentūrai LETA sacīja – viņš uzskata, ka pielaide valsts noslēpumam “principā ir nevis atteikta, bet ir nospēlētas intrigas”. Viņš norādīja, ka SAB esot tikai aptuveni norādījusi iemeslus, jo atbilstīgā informācija esot valsts noslēpums.
Kalnozols SAB lēmumu pārsūdzējis ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurš to lēmumu atstājis spēkā, apstiprināja parlamentārietis. Kalnmeiers gan arī sniedzis sīkāku informāciju, kāpēc SAB pieņēmis attiecīgo lēmumu, norādot, ka informācija ir publiski pieejama.
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi punkti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta. Pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Aptuveni pusē gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai.
SAB atbildē, kurā Kalnozolam atteikta pielaide valsts noslēpumam, esot uzskaitīti vairāki deputāta pārkāpumi, pret viņu rosinātā lieta vai iesniegums – sods par maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu, pret deputātu ierosinātā krimināllieta par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu, iesniegums par izteiktajiem draudiem, seši sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē un sods par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju.
Atbildē minēts kriminālprocess par maksātnespējas procesa neiesniegšanu, kuram iestājies noilgums, kā arī administratīvais sods par karoga neizkāršanu. Deputāts pauž pārsteigumu, ka SAB un Ģenerālprokuratūras darbinieki vairākus no minētajiem pārkāpumiem esot interpretējuši kā nelojalitāti Latvijai.
“Atbildē tiek norādīts, ka esmu sodīts par maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu,” norāda deputāts. Viņš skaidro, ka jau vairākkārtīgi gan policiju, gan Drošības policiju (DP), gan SAB, gan Ģenerālprokuratūru ir informējis par cilvēku grupu tai skaitā kādu bijušo Valsts drošības komitejas darbinieku, konkrētu advokātu un specdienesta ziņotāju, kuram esot labas attiecības ar plašsaziņas līdzekļiem un kuri veic mērķtiecīgas reputāciju nomelnojušas neslavu ceļošas darbības pret deputātu.
Jautājumā maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu daļa iesniegumu ir strauji virzītas uz priekšu, lai gan apstākļi un pierādījumi nav bijuši (tikai mutiska liecība) vai arī ir bijuši vairāk nekā apšaubāmi, skaidro Kalnozols. “Savukārt policija nav reaģējusi ne uz vienu no maniem iesniegumiem, tai skaitā izkrāptiem naudas līdzekļiem, nodarītajiem miesas bojājumiem ar automašīnu, nodarītiem finanšu zaudējumiem un manu parakstu viltošanu, tiesas nolēmuma nepildīšanu un visbeidzot manu bērnu nolaupīšanu. Kas acīmredzami norāda uz organizētu un korumpētu shēmu, iesaistot iekšlietu struktūras, un specdienestu atbalstu tām,” akcentē politiķis.
Komentējot kriminālprocesu par maksātnespējas procesa neiesniegšanu, kuram iestājies noilgums, Kalnozols norādīja, ka ne SAB, ne Ģenerālprokuratūra, izskatot lietu, par pielaidi valsts noslēpumam augstākai valsts amatpersonai, pat neuzskatīja par vajadzīgu iedziļināties lietā un tajā, kāpēc ir iestājies noilgums, uz kāda pamata policijas darbinieks ierosināja krimināllietu. Deputāts norāda, ka policijas darbinieks, izmantojot dienesta stāvokli, saņemot kukuli, ir safabricējis krimināllietu. Viņš norāda, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki par attiecīgu samaksu tiek izmantoti savstarpēju attiecību kārtošanā un SAB un Ģenerālprokuratūra faktiski piesedz korupcijas gadījumus tiesībsargājošā sistēmā.
Arī ierosināto krimināllietu par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu deputāts saista ar pret viņu organizētām darbībām no tādas grupas locekļiem, kuriem ir labas attiecības ar Latvijas specdienestiem – SAB un DP. “Līdz šim brīdim neviena no dotajām iestādēm, pat nav uzskatījusi par vajadzīgu uzsākt pārbaudes un izmeklēšanu par šīm darbībām organizētā grupā. Augstāk pieminētā bezdarbība apliecina arī Latvijas specdienestu darbinieku iesaisti dotajās ar likumu sodāmajās darbībās,” pārliecināts Kalnozols.
Reaģējot uz norādījumiem par dažiem citiem minētajiem pārkāpumiem, politiķis norāda, ka atbilde uz lūgumu par pielaidi valsts noslēpumam tika sagatavota, pamatojoties uz informāciju, kura atrodama ikkatra ceļu policista automašīnas datorā. “Ne SAB, ne Ģenerālprokuratūras darbinieki necentās iedziļināties, cik patiesa un iespējama ir tur esošā informācija, un vai tiku atzīts par vainīgu,” kritiski tiesībsargājošo iestāžu darbu vērtē parlamentārietis.
Lietā, kur deputāts administratīvi sodīts par karoga neizkāršanu, viņš skaidro, ka viņam nepieder konkrētā māja, bet tikai daļa no zemes domājamām daļām. Līdz ar to faktiskais vaininieks esot bijis ēkas īrnieks, taču pašvaldības policists ir izmantojis dienesta stāvokli un noformējis prettiesisku aktu. “Pēc likuma, ja tiesībsargājošo iestāžu darbinieki konstatē likuma pārkāpumu, ko veicis cits policists, viņiem būtu jāreaģē. Cik zinu, dotais pašvaldības policists nav sodīts par pilnvaru pārkāpšanu un attiecīgais akts ir šķērslis man saņemt valsts pielaidi?” savā situācijas izklāstā retoriski vaicā Kalnozols.
Viņš norāda, ka SAB atbildē esot minēts, ka viņš sešas reizes ir sodīts par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Politiķis vērš uzmanību, ka tas noticis 30 gadu laikā, kamēr deputātam ir autovadītāja tiesības. “Un dotais, pēc SAB un Ģenerālprokuratūras darbinieku uzskata, norāda uz nelojalitāti Latvijas valstij,” kritisku vērtējumu pauž politiķis.
Sodu par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju viņš skaidro ar to, ka kādam no daudzajiem uzņēmumiem, kuri jau gadiem neveic nekādu uzņēmējdarbību, grāmatvedis nav laikus nodevis atskaites.
Atbildē norādīts, ka kāda persona, kas, saskaņā ar deputāta rīcībā esošo informāciju, ir VDK bijušais darbinieks, par deputātu ir uzrakstījis iesniegumu Valsts policijā par izteiktajiem draudiem. Ogres policijas iecirkņa darbinieki attiecīgajā iesniegumā nav saskatījuši pazīmes ne administratīvi, ne krimināli sodāmām darbībām, pauž politiķis.
SAB atbildē arī paudis – pats deputāts teicis, ka viņu var šantažēt, jo viņa bērni esot prettiesiski izvesti uz ASV. Kalnozols gan liek uzsvaru uz citu aspektu, norādot, ka tiesībsargājošās iestādes esot atteikušās meklēt viņa bērnus.
“SAB un ģenerālprokurora atbildi varētu raksturot kā likuma burta tulkošanu sev vēlamā virzienā,” norāda Kalnozols.
Kā ziņots, attiecībā uz pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Kalnozolam pārbaude ir pabeigta, lēmums ir pieņemts un par pieņemto lēmumu persona un tās darba devējs ir informēti, aģentūrai LETA pavēstīja SAB preses pārstāve Iveta Maura. SAB gan neatklāja, kādu lēmumu pieņēmis. SAB direktora lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju valsts noslēpumam personai ir tiesības pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Komentāri (28)