Rīgas Stradiņa universitātes atbilde Uģa Gruntmaņa viedoklim
Publiskajā telpā ir sākta diskusija par universitāšu rektoru funkcijām, spējām, kvalifikāciju un rektora ievēlēšanas kārtību. Tie ir politiski jautājumi, kas skar Latvijas augstākās izglītības politiku. Diskusijā atklājas ne vien dažādu organizāciju, bet arī konkrētu privātpersonu intereses.
Rīgas Stradiņa universitāte ir iesaistīta diskusijās, pateicoties cienījamā universitātes absolventa Uģa Gruntmaņa aizsāktajam viedoklim par rektora vēlēšanu kārtību, kandidātu atlasi un kvalifikāciju.
RSU ir kļuvusi par politisko diskusiju ķīlnieku jautājumā, kas nemaz neatrodas universitātes kontrolē.
Ikvienā valstī likumdevējs nosaka augstākās izglītības politiku, tostarp prasības ievēlēšanai rektora vai profesora amatā. Tai pašā laikā minētie jautājumi nebūt nav vienīgie Latvijas augstākās izglītības sistēmas pārvaldības uzlabošanā.
Pašlaik augstskolās par rektoru tiek ievēlēts profesors, kas sevi ir apliecinājis kā pētnieks un savas jomas profesionālis. Savukārt augstskolas rektoru vēl Satversmes sapulce, kas sastāv no pašas augstskolas studentu un darbinieku deleģētiem kolēģiem.
Rektora pilnvaras ir plašas un atbildība augsta. Viņš
1) atbild par augstskolas darbības atbilstību augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmei;
2) atbild par augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;
3) nodrošina augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību;
4) veicina un atbild par augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
5) atbild par augstskolas stratēģijas īstenošanu un sagatavo augstskolas budžetu;
6) veic citus normatīvajos aktos un augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.
Tāds ir Latvijā ir tiesiskais regulējums, kas attiecas ne vien uz RSU, bet arī citām augstskolām, to skaitā universitātēm.
Latvijā universitāšu naudas apgrozījums sasniedz desmitus vai pat simtu miljonus gadā. Vai šādā situācijā universitātes ir jāvada personām tikai ar profesora grādu un augstu Hirša indeksu, bet bez nopietnām zināšanām un starptautiskas pieredzes vadībā un finansēs? Universitātes rektora amats varētu būt arī reprezentatīvs, līdzīgs Latvijas valsts prezidenta amatam.
Diskusija pastāv, lai rastu labāku universitāšu pārvaldības risinājumu publiskajās interesēs.
Edijs Šauers RSU Komunikācijas departamenta direktors, komentāru sniedzis RSU vadības vārdā.
Komentāri (23)
traductrice 04.04.2017. 16.40
Pašlaik augstskolās par rektoru tiek ievēlēts profesors, kas sevi ir apliecinājis kā pētnieks un savas jomas profesionālis.
—
Netieku gudra, vai tiešām “pētnieka” statuss (tieši statuss – “papīrs”) a priori garantē, ka persona spēj pildīt rakstā uzskaitītos rektora pienākumus?
0
Absints 04.04.2017. 13.15
izlabojiet virsrakstu
3
+2
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@andrejs > 04.04.2017. 15.29
to JēBē
Gruzīniem tomēr nepiekāpāmies.
Kā ar Brālīša draugu Karlsonu, ja ir Pētešons?
0
fretka > 04.04.2017. 13.53
Saderam, ka neizlabos.
Ja jau “gravitācijas” vietā curiki tagad ir ieviesuši “gravitāti”, kāpēc gan “politikas” vietā nevarētu būt “polistika”, ko piekopj “polistiķi”? :)
0
J.Biotops > 04.04.2017. 14.59
Nekas nav jālabo.
Polistika ir labs vārds, droši vien atvasināts no „polis” (zinām taču, kur Latvijā ir galvenā „polis”, pa vecam – pilsēta, no kuras mums nāk tāda polistika, ka tik turies) Un kāpēc lai nebūtu, ja jau čigānu vietā mums ir romi, to dēļ vairs nezinu, kā plitkorekti jālabo „rumāņi”.
Jāgaida, kad nāksies brūķēt „ruskus” un „doičus”.
0