“Maskava — māmuļa” Latvijas skolās

Priekšvēlēšanu gadā Rīgas dome palielina atbalstu krievu kultūras popularizēšanai skolās.

Maskava — māmuļa! Tava Pēterburga, mana Maskava! Svētā dzimtene. Maskava, es mīlu tevi… Nav pasaulē tev līdzīgu — Maskava senā. Šādi saukļi lasāmi Latvijas skolēnu zīmējumu izstādē Rīgas Kongresu nama foajē. Pasākumu atbalsta gan Rīgas dome, gan Krievijas aģentūra sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs — Rossotrudņičestvo.

“Tas nav nekas politizēts,” komentē skolotāji un arī pasākuma organizators, biedrības Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LAŠOR) vadītājs Igors Pimenovs, kurš gan ir Saeimas deputāts no Saskaņas partijas.

Skolēnu zīmējumu izstāde noslēdzās pagājušās nedēļas beigās, krievu kultūras un izglītības pasākuma Tatjanas diena ietvaros, jo Krievijā to svin janvāra beigās kā studentu un skolēnu svētkus. Organzatori skaidro — pasākums notiek jau astoņpadsmito gadu un tā mērķis ir veicināt skolēnos vēlmi mācīties krievu valodu, saglabāt un attīstīt krievu kultūru Latvijā. Šogad izvēlēta tēma par Krievijas galvaspilsētu Maskavu un Pēterburgu, tāpēc skolēnu darbos zib Kremlis, sarkanās zvaigznes un kaimiņvalsts nacionālais karogs.

Pirmo gadu skolēnu darbu izstāde notikusi Kongresu namā — līdz šim tās notikušas Maskavas namā, stāsta organizators Pimenovs. Izstāde gan esot tikai viens fragments pasākumu plānā, kopumā rīkoti septiņi konkursi. Biedrība katru gadu izsūtot aicinājumu piedalīties, šogad liela interese bijusi arī no skolāmm, kurās izglītojas valsts valodā. Kopumā piedalījušās 74 skolas, no tām 36 — latviešu. Pimenovs skaidro, ka daudzi mazākumtautību bērni mācās latviešu skolās, turklāt krievu valodu daudzās skolās māca kā otro svešvalodu.

Šogad, pašvaldību vēlēšanu gadā, Tatjanas dienas lielākais sponsors ir Rīgas dome. Tās Izglītības, kultūras un sporta departaments biedrības LAŠOR organizētajiem svētkiem atvēlējis 13 450 eiro. Mēra Nila Ušakova partijas biedrs gan uzsver — Tatjanas dienu dome finansiāli atbalsta jau kopš galvaspilsētas mēra krēslā bija sociāldemokrāts Gundars Bojārs. Taču neslēpj, iepriekšējos gados summas bija mazākas, tikai daži tūkstoši.

Otrs finansiālais atbalstītājs ir Krievijas aģentūra Rossotrudņičestvo, kas atvēlējusi 5000 eiro. Tā šiem svētkiem naudu piešķir jau otro gadu, iepriekš to darīja Krievijas vēstniecība. Senāk nauda nākusi arī no Latvijas Sabiedrības integrācijas fonda, bet tā bijusi «smaga nauda» — fonds prasījis sīkas atskaites par tās izlietojumu, stāsta Pimenovs.

LAŠOR, kas pastāv no biedru iemaksām, sponsoru naudu tērē pasākuma rīkošanā, kā arī balvām. Pirmo trīs vietu ieguvēji saņem krievu klasiķu un mūsdienu autoru grāmatas un iespēju bez maksas aizbraukt ekskursijā uz Pleskavu vai Sanktpēterburgu. Šos braucienus skolēniem, kuri izcēlušies krievu valodas konkursos, gan organizējot nevis LAŠOR, bet Latvijas krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācija, uzsver Pimenovs.

Pasniedzēju asociācijas pārstāvis Andrejs Jefrimovs telefonsarunā stāsta — šogad par ekskursiju vēl nav zināms, parasti tās notiek augustā. Pērn uz Sanktpēterburgu nedēļu garā bezmaksas ekskursijā brauca 22 skolēni un to rīkoja Krievijas Ārlietu ministrija. “Tas ir kultūras brauciens, muzeju, Ermitāžas apmeklējums, pastaiga pa pilsētu.” Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nesaskata problēmu skolēnu dalībā konkursā, kuru daļēji sponsorē kaimiņvalsts valdība. Departamenta pārstāve Indra Vilde norāda, pašvaldība sabiedrības integrācijas programmas ietvaros atbalsta dažādu sabiedrisko organizāciju iniciatīvas, arī mazākumtautību kultūru identitātes saglabāšanu. Piemēram, arī biedrības Latvijas ukraiņu kongress projektu Ukraina — Latvija: no sirds uz sirdi, Arābu kultūras centra projektu Sadarbības tilts, kura laikā notiks gan arābu un latviešu sarunvalodas nodarbības, lekcijas.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga norāda — katras skolas vadītājam pirms lēmuma par dalību kādā pasākumā jāizvērtē to atbilstība Ministru Kabineta noteikumiem. Pasākuma saturam jāatbilst cilvēktiesībām, tie nedrīkst būt vērsti uz jebkāda naida kurināšanu, Latvijas neatkarības noliegšanu utt.

“Nekā politiska te nav,” uzsver pasākuma organizators Pimenovs — biedrības mērķis esot tikai nodrošināt, lai krievu ģimenēs dzimušie bērni var turpināt mācīties dzimtajā valodā. Turklāt viņš atgādina, ka biedrība nav atbalstījusi krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā, bet tajā pat laikā stingri iebildusi arī pret iniciatīvu skolās pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā. “Mēs joprojām uzskatām, ka abas iniciatīvas šķēla sabiedrību,” komentē Pimenovs. Viņš atgādina, ka par šiem jautājumiem “nebija saskaņas arī Saskaņā.” Riebiņu vidusskolas skolotāja Ruta Vjakse, kuras audzēkne konkursā saņēmusi diplomu, saka — dalība nebija skolas ideja, pati skolniece gribējusi piedalīties, visticamāk, cerot uz bezmaksas Pēterburgas ekskursiju, kas citus gadus piedāvāta uzvarētājiem.

Ventspils 2. vidusskolas, kurā mācības notiek krievu valodā, direktores vietniece audzināšanas darbā Lilija Sapronova gan saka — skola katru gadu piedalās Tatjanas dienas konkursos. “Bērniem patīk, tēmas interesantas, mēs esam krievvalodīgā skola un uzskatām, ka jāpiedalās,” skaidro pedagoģe. Viņa saka, šogad tēmas bijušas Maskava un Sanktpēterburga kā krievu kultūras centri, pērn — krievu kino, citu gadu skolēni stāstījuši par savas dzimtas saknēm. “Tas nav nekas politizēts,” arī Sapronova uzsver jau vairākkārt dzirdēto.