Kučinskis: “Rail Baltica” projektā aktīvāk jāintegrē Polija

Pēc politiķa vārdiem, Polijas politiķi būtībā atbalsta ieceri, bet tur vēl jāpiesaista Eiropas nauda.

Pēc tam, kad Baltijas valstu premjeri ir parakstījuši starpvaldību līgumu par projekta “Rail Baltica” realizāciju, tajā aktīvāk ir jāintegrē Polija, šorīt LNT uzsvēra Latvijas premjers Māris Kučinskis (ZZS), ziņo aģentūra LETA.

Kučinska vērtējumā, tieši Polijas iesaiste projektā pašlaik ir svarīgākais uzdevums, tāpēc viņš jau ticies ar Polijas politiķiem un sarunas plānots intensificēt. Pēc politiķa vārdiem, Polijas politiķi būtībā atbalsta ieceri, bet tur vēl jāpiesaista Eiropas nauda.

Ministru prezidenta skatījumā, vakardiena bijusi lūzuma punkts, kas parāda, ka “Rail Baltica” Baltijas valstīm nav tikai iecere, bet gan reāli īstenojams projekts.

Kučinskis sagaida, ka Latvijā “Rail Baltica” projekta tālāka virzība būs bez īpašas aizķeršanās, jo projektam ir gan politisks, gan arī arvien augošs atbalsts sabiedrībā, jo šī var būt viena no alternatīvām dzelzceļa virzienam uz Krieviju, kur kravu apjoms var turpināt lejupslīdi.

Latvijas puse ar projektu esot iepazīstinājuši ar Ķīnas pusi, norādot uz iespējām, kuras varētu sniegt divu dažādu izmēru sliežu ceļu krustpunkts.

Kā ziņots, Kučinskis, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis 31.janvārī Tallinā parakstīja Starpvaldību līgumu par projekta “Rail Baltica” realizāciju.

Kučinskis pēc līguma parakstīšanas norādīja, ka sekmīgi un noteiktajos termiņos īstenots “Rail Baltica” projekts ir visu trīs Baltijas valstu un plašāka reģiona kopīgā stratēģiskā interese. “Ar gandarījumu jāteic, ka pēdējā laikā ir sasniegts progress šā projekta attīstībā – panāktas un tiek ieviestas dzīvē vienošanās par ietvaru projekta iepirkumu organizēšanai un uzraudzībai, kā arī nacionālā līmenī ir vienošanās par trasējumu un robežšķērsošanas punktiem. Tās jāievieš dzīvē bez kavēšanās,” uzsvēra Kučinskis.

Lai parakstītais līgums oficiāli stātos spēkā, tas jāratificē visu trīs valstu nacionālajos parlamentos. Līguma mērķis ir veicināt Eiropas sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa “Rail Baltica” projekta īstenošanu ar vēlmi pilnībā integrēt Baltijas valstis un to galvaspilsētas Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa un transporta tīklos.

Līgums uzsver Baltijas valstu kopīgo mērķi – attīstīt “Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas to iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. “Rail Baltica” ir nozīmīgs infrastruktūras projekts ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Polijai un Somijai, kā arī ES, kuras mērķis ir attīstīt Eiropas transporta tīklus, ieskaitot Ziemeļjūras – Baltijas jūras transporta koridoru.

Līgums apstiprina Baltijas valstu pausto apņemšanos projektu realizēt līdz 2025.gadam, lai uzsāktu līnijas ekspluatāciju 2026.gadā. Tāpat līgums norāda uz ES finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk pieteikties uz ES finansējumu ar atbalsta likmi līdz 85%.

Līgums definē, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.