Saeimas komisija atbalsta atteikšanos no prasības par trīs gadu pieredzi vadošā amatā KNAB priekšnieka pretendentiem

Pēc Valsts kancelejas (VK) lūguma šie grozījumus virzīs steidzamības kārtā, lai maksimāli ātrāk varētu izsludināt jauno konkursu uz KNAB priekšnieka amatu.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz atteikties no prasības par vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendentam. Pēc Valsts kancelejas (VK) lūguma šie grozījumus virzīs steidzamības kārtā, lai maksimāli ātrāk varētu izsludināt jauno konkursu uz KNAB priekšnieka amatu.

Lai konkursā varētu pieteikties plašāks pretendentu loks, grozījumi KNAB likumā paredz, ka par biroja priekšnieka amata pretendentu varēs izvirzīt personu, kura uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.

Kā skaidrojusi VK, valsts pārvaldes vadītāju atlases pieredze 2016. gadā, kad izmantota kompetenču vērtēšanas metode, liecina, ka laiks vadošā amatā ne vienmēr tieši saistīts ar pilnvērtīgākām kandidāta vadības prasmēm.

Valdība iepriekš atbalstījusi arī grozījumus KNAB amatpersonu izdienas pensiju likumā. Tie nepieciešami, lai pilnveidotu tiesisko mehānismu biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei.

Daloties koalīcijas un opozīcijas deputātu balsīm, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šie grozījumi netika atbalstīti, tomēr atbildīgā par šo grozījumu virzīšanu ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas tos vēl nav skatījusi.

Grozījumi KNAB amatpersonu izdienas pensiju likumā paredz noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz KNAB priekšnieka izdienas pensijas aprēķināšanu un piešķiršanu, lai to samērotu ar citiem salīdzināmiem amatiem, piemēram, ģenerālprokuroru, attiecībā uz kuru Prokuratūras likumā noteikts atsevišķs regulējums.

Grozījumi paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju ir KNAB priekšniekam neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti biroja priekšnieka amatā.

Biroja priekšnieka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, rosināts ieskaitīt laiku, kas nostrādāts prokurora amatos vai tiesneša amatos. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita laiku, kas nostrādāts prokurora amatos vai tiesneša amatos, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz desmit gadus.

Tāpat grozījumi paredz, ka izdienas stāžā ieskaitīs 80% no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka izdienas stāžā ieskaita 80% no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz 15 gadus.

Grozījumi arī paredz, ka biroja priekšniekam neatkarīgi no vecuma izdienas pensiju piešķir 55% apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas.