Saeima atbalsta ieceri par Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanu zaudējumu piedziņas jomā

Saeima šodien otrajā lasījumā ar nelielu balstu pārsvaru atbalstīja priekšlikumu paplašināt Valsts kontroles pilnvaras zaudējumu piedziņas jomā.

Iepriekš Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija lēmusi izslēgt no likumprojekta sadaļu par lēmumu pieņemšanu par zaudējumu piedziņu, ziņo aģentūra LETA.

Grozījumi Valsts kontroles likumā paredz, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamajai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu.

Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš deputātiem pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu sāks VK.

VK arī uzsvērusi, ka piedāvātās likuma izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā daļā. Tāpat iecerēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās tiesas kontroli pār VK lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās bažas par likumu vienpusēju traktējumu. Deputāti šodien atbalstīja vairākus priekšlikumus likuma precizējumiem, tostarp, ka VK revīzijas veic atbilstoši ne tikai Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem, bet arī valsts kontroliera noteiktiem augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā kongresa atzītiem un apstiprinātiem starptautiskajiem standartiem augstākajām revīzijas iestādēm.

Konceptuāli atbalstīts arī ierosinājums noteikt, ka vienlaikus ar informāciju par revīziju VK informē arī par to, kādi dokumenti nepieciešami revīzijas veikšanai. Tas nepieciešams, lai, piemēram, pašvaldības varētu laikus sagatavot nepieciešamo dokumentu kopijas un tādējādi sekmētu revīzijas norisi, deputātiem skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve.

Tāpat atbalstīts priekšlikums likumprojektu papildināt ar nosacījumu, ka termiņš paskaidrojumu sniegšanai par revīzijas ziņojuma projektu ir ne mazāk kā desmit dienas. Īsāks termiņš varēs būt, pusēm vienojoties.