Iniciatīvas pieteicēja pieprasīja pieņemt likumu, kurš Latvijā atļautu audzēt tikai kultūras, kuras nav ģenētiski modificētas.
Saeimas komisija šodien neatbalstīja grozījumus Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) aprites likumā, kas aizliegtu ĢMO audzēšanu Latvijā, aģentūra LETA uzzināja Saeimas komisijas sēdē.
Četri Saeimas deputāti nobalsoja par likumprojekta virzīšanu tālākai izskatīšanai Saeimā, viens deputāts nobalsoja pret, bet pieci atturējās, līdz ar to likumprojekts Saeimas komisijas sēdē netika atbalstīts.
Tomēr likumprojekta iesniedzēji aicinās par šādu likumprojektu vēl lemt Saeimu. Partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputāte Inguna Sudraba norādīja, ka likumprojekts ir jāvirza izskatīšanai pirmajā lasījumā, jo sabiedrībai ir būtiski, lai Latvija ir brīva no ĢMO. Saeimas deputāts Anrijs Matīss (V) sēdē norādīja, ka Zemkopības ministrija (ZM) ir strādājusi pie tā, lai Latvijā būtu vairāki ierobežojošie mehānismi, kamdēļ tehniski jau šobrīd nav iespējams audzēt ĢMO. Līdz ar to grozījumi ĢMO aprites likumā nav jāvirza.
ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis sēdē skaidroja, ka Latvija jau šobrīd ir brīva no ĢMO, jo Latvijā atļauts audzēt tādas ģenētiski modificētu kultūraugu šķirnes, kas ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā, Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā vai ES kopējā dārzeņu šķirņu katalogā. Latvijā nav atļauts audzēt ĢM sēklu.
Pēc viņa teiktā, saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) direktīvu, lai izvairītos no ĢMO klātbūtnes citos produktus, ģenētiski modificētus kultūraugus var audzēt tikai noteiktā attālumā no bioloģiskajiem laukiem. Tāpat no ĢMO Latviju pasargā arī iespēja iedzīvotājiem vērsties pie pašvaldībām, kuras var ar saistošiem noteikumiem noteikt ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumu attiecīgā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.
Arnītis piebilda, ka arī ZM mājaslapā ir skaidrojums un prezentācija, kādā veidā Latvijas tirgu var aizsargāt pret ĢMO audzēšanu un izplatīšanu.
Raksturojot situāciju citās valstīs, Arnītis norādīja, ka pēdējos gados ir mazliet samazinājies ĢM kultūru audzēšanas apmērs industriālajās valstīs, un šīs kultūras vairāk audzē attīstības valstīs. ĢM kultūraugi pamatā ir kukurūza, soja, kokvilna un rapsis. Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā ir izteiktas vietas, kur tiek audzētas ĢM kultūras, tāpat šādas kultūras samērā daudz audzē arī Brazīlijā, Indijā. Savukārt Eiropa ir samērā brīva no ĢM kultūrām — tās audzē vietām Portugālē, Spānijā, mazliet Čehijā un Rumānijā. Pilsoņu biedrība “Par Latviju, brīvu no ĢMO” pārstāvji sēdē pauda bažas, ka pašreizējā likumdošana neaizsargā Latvijas laukus, dabu un cilvēkus no ĢMO, tāpēc, un, pamatojoties uz 10 207 pilsoņu iesniegumu “Par Latviju, brīvu no ĢMO”, jāizvērtē iespēja aizliegt Latvijā audzēt ĢMO un lemt par grozījumiem likumdošanas aktos. Biedrībā uzsvēra – tas, ka Latvijā šobrīd neaudzē ĢMO, nav garants tam, ka aizsardzības mehānisms strādās arī rīt.
Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā “manabalss.lv” savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par šo iniciatīvu. Tā portālā tika ievietota 2014.gada jūnijā, un iniciatīvas pieteicēja bija Solveiga Strauberga. Toreiz viņa norādīja, ka jau vairākus gadus Latvijā tiek tirgoti ģenētiski modificēti pārtikas produkti, tomēr par ĢMO audzēšanu Latvijā izlemjot pašvaldības un paši ĢMO ražotāji. Līdz ar to tika pieprasīts pieņemt likumu, kurš stingri reglamentētu ĢMO audzēšanu Latvijā.
Iniciatīvas pieteicēja pieprasīja pieņemt likumu, kurš Latvijā atļautu audzēt tikai kultūras, kuras nav ģenētiski modificētas, un ieviest noteikumu, ka tirgot var tikai ģenētiski nemodificētas sēklas.
Likumam būtu jāattiecas gan uz Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem un personām. Likumā būtu jāiekļauj prasība visiem tirgotājiem obligāti un ļoti redzamā veidā norādīt, ja kādā produktā vai tā sastāvā ir izmantoti ĢMO, uz sēklu paciņām precīzi norādīt to izcelsmi ar atzīmi, ka tās nav ĢMO. Par likuma pārkāpšanu būtu nosakāms atbilstošs sods gan audzētājiem, gan tirgotājiem. Ienākumus no šiem sodiem vajadzētu ieskaitīt Ģimenes valsts pabalstu budžetā.
Komentāri (56)
Absints 14.12.2016. 15.53
Sabiedrībā valda viedoklis, ka ĢMO ir kaut kas līdzīgs indei. Tikmēr, piemēram, rīcins, kas ir viens no indīgākajiem augiem, Latvijā tiek audzēts brīvi
Ģenētiskās mutācijas ir viens no Mātes Dabas attīstības stūrakmeņiem. Bez tām Darvina attīstības teorija darbojas tikai daļēji. Tās visu laiku notiek dabiskās (normālas) radiācijas ietekmē, bet tas rezultāts ir kā aklai vistai grauds- rodas kaut kas labs, kaut kas slikts. Piemēram, pēdejā laika slavenie vīrusi ir radušies mutāciju rezultatā…
ĢMO, savukārt, ir apzināta, uz mērķi virzīta zinātniska darbība. Un pasaulei jau nav kur likties, ar ekoloģisko pārtiku tik daudz iedzīvotājus nepabarosi…
Cilvēkiem nepatīk tas, ko nesaprot, tā tas ir ar atomenerģiju, tā tas ir ar ĢMO, tā tas ir ar ekonomiskiem procesiem, globalizāciju.
Tāpēc īsti nezinam, bet labāk sakam “nē”. Un pastāvam uz to. Cieti! Cik Latvijas zinātnieku ir pret to? Nezinu, zinu, ka pret to ir frizieri, šoferi, gatera strādnieki…
7
Ēriks > 14.12.2016. 17.38
Forši,ne ”Ā, tie zinātnieki – nu viņiem var norādīt, kādiem pētījumiem un, galvenais, rezultātiem, dosim grantus, par kādiem – ubaga tarbu.”Ak tad var gan norādīt?Atliek tikai noskaidrot,vai ĢMO audzēšanas entuziastiem ir nauda,ko samaksāt zinātniekiem,lai tie izpētītu,ka ĢMO ir mūsu vienīgā iespēja pabarot visus Eiropā ievestos, no kara bēgošos islāmistus,kas te strauji vairosies un ar Latvijā bioloģiski audzētiem rīsiem nebūs piesātināmi…un tā tālāk.
0
Ēriks > 14.12.2016. 17.51
Ķīps,ja tu neuzticies krievu zinātniekiem,rekur ir grāmata latviešu valodā,izlasi un tad komentē par cilvēkiem,kuri izrāda nepatiku par to,ko nepazīst.
Mūsdienu pasaulē ģenētiski modificētie organismi ( turpmāk ĢMO) jau labu laiku kā ir realitāte. Tomēr mani vienmēr ir interesējis jautājums, kā tie ietekmē tos organismus (cilvēkus un lopiņus), kas izmanto ĢMO pārtikā. Pats es ĢMO nekā slikta nesaskatu, tāds nu ir mūsdienu tehnoloģiskais progress, un biotehnoloģijas jau nebūs tās, kuras paliks aizkrāsnē. Tādēļ uzzinot, ka latviski iznākusi grāmata veltīta šai tēmai, radās vēlme viņu izlasīt. Paldies Jāņa Rozes Apgādam par grāmatas nogādāšanu manās rokās.
ĢMO tādā veidā, kā tā pastāv tagad, ir milzīgs risks gan ekoloģijai, gan cilvēkiem. Vismaz tā uzskata šīs grāmatas autors. Tam ir daudzi iemesli, gēnu inženieri nebūt nezina, ko viņi īsti dara, viņi strādā uz rezultātu. Vajag augu, kas izturīgs pret noteikta tipa herbicīdiem, viņi to izgatavos. Tajā pat laikā par šī auga ietekmi uz apkārtējo vidi un gala patērētāju neviens īpaši neuztrauksies. ASV ir nolēmusi šajā procesā neiejaukties, ļaujot gala patērētājam pašam izdarīt savu izvēli. Eiropa, sevišķi Francija, ir pēdējais bastions, kas turas pretī neregulētai ĢMO ienākšanai mūsu ikdienā. Lai to panāktu, ir jāsakārto likumdošana, lielajiem bioķīmijas koncerniem ir jāveic nopietna savu izstrādājumu vispusīga testēšana, un tikai tad būtu pieļaujama to pārdošana. Šādu lietu nevar atstāt pašplūsmā. Tāds īsumā varētu būt grāmatas kopsavilkums.
http://asmodeus.lv/2014/02/03/genetiski-modificeti-organismi-kas-maina-pasauli-by-zils-eriks-seralini/
0
Aldis-2 > 14.12.2016. 20.50
westam
“L’Express” raksta, ka par Strāsburgas (Strasbūras) ūniversitātes rektoru ir ievēlēts garīdznieks.
Tas ir noticis pirmo reizi Francijas pēcrevolūcijas (un pēcdarvinisma) vēsturē :)
Strāsburgas ūniversitātē mācās 50 tūkstoši studentu.
Strāsburgas ūniversitāte ir vienīgā ūniversitāte visā Francijā, kur ir atļauts uzturēt [katoļu un protestantu] Teoloģijas fakultāti.
0
west > 14.12.2016. 19.50
Bez tām Darvina attīstības teorija darbojas tikai daļēji
———————
Darvina teorija nekad nav darbojusies.
Pats autors par to šaubījās un teica ,ka viņa dzīves laikā nav atrasts neviens sugu attīstības un pārejas pieradījums, bet gan kaut kad būšot. Joprojām nav atrasts neviens taustāms pierādījums, lai gan šo miljonu(?) gadu laikā to ir jābūt miljardiem. Neviens ! Pat pie mūsdienu zinātnes attīstības līmeņa.
Pāris izmirušu pērtiķu sugu kaulu fragmenti neizsaka pilnīgi neko. Tie vienkārši ir izmiruši pērtiķi, tāpat ka citas dzīvnieku sugas, kuru vairs nav. Kur ir pārējie simtiem miljonu dažādu sugu pārejas formu skeleti ?
0
Ēriks > 14.12.2016. 18.19
Grozoties lielveikalā vai tirgū pie gaļas stenda, vienmēr domāju: interesanti – visi it kā zina to, ka putnus, cūkas un liellopus baro ar ģenētiski modificētu lopbarību, bet nekad plašsaziņas līdzekļos neparādās ziņas par to, ka sivēni, teļi un cāļi dzimtu neveselīgi. Un tad jau, loģiski, var secināt, ka arī cilvēkam nekas ļauns nevar draudēt, jo lopiņi nu jau paaudžu paaudzēs pārtiek tikai un vienīgi no barības, kas to veselību nekādā ziņā neapdraud. Lielākā daļa cilvēku šo rūpnieciski audzēto gaļu ēd neaizdomājoties – ne par savu, ne savu bērnu veselību. Šopavasar beidzot tīmekļa vidē parādījās ziņas par to, ka daži dāņu zemnieki ģenētiski modificētas cūku barības vietā brīvprātīgi sākuši izmantot nemodificētu barību, lai pārliecinātos par to, vai tiešām tas tik ļoti sadārdzina produkciju, ka brīvdomātāji neglābjami bankrotētu. Jau uzreiz pateikšu: visi bija laimīgi – gan cūkas, kam vairs nesāpēja vēders, gan lopkopji, gan arī fermas saimnieks, kurš nevis izputēja, bet pat ietaupīja.
http://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/gribi-dzemdet-siamas-dvinus-ed-cukgalu.d?id=42695114
0
atrium > 15.12.2016. 11.24
Ķīps
Tāpēc īsti nezinam, bet labāk sakam “nē”.
Tāpēc īsti nezinam, bet labāk sakam “jā”.
Ja gribi eksperimentēt(ekskrementēt) dari to privāti, bet neuzspied, nelieti, to visai sabiedrībai!
0
J.Biotops > 14.12.2016. 16.41
Toties intelektuāli apdalītu politikāņu karjerām, visādu fondu administratīvai dalīšanai un dalītājiem izdevīgāk ir bļaut par ĢMO kaitīgumu. Zaļā zagšana ir efektīgs un drošs zagšanas paveids. Visādi humānisti, kreisā un krāsainā inķeļigencija piebalsos pat tad, ja pašai nekas neatlēks – mēs taču esam tik cēli un gudri! Arī progresīvo žurnālistu atbalsts garantēts, bez tā nevienus mēslus mūsdienās nesataisīt.
Ā, tie zinātnieki – nu viņiem var norādīt, kādiem pētījumiem un, galvenais, rezultātiem, dosim grantus, par kādiem – ubaga tarbu. Kurš nepaliek zaļš, nosaucams par monopolu pakalpiņu un būs mute ciet.
0
gustaps 14.12.2016. 17.55
Jautājums ir pavisam vienkāršs – darīt vai nedarīt. Darīt nozīmē dabūt zilumus un punus, bet pacelties savā attīstībā. Nedarīt – dzīvot zaļi un slinki iznīkt. Bet vienmēr atradīsies kāds, kas ir gatavs darīt. Gan individuālā, gan valstiskā mērogā.
Starpvalstu konkurence joprojām nav atcelta, un aziāti ir gudri un darīt griboši. Zaļo pasauli sagaida skarba pamošanās atpalikušā, nevienam nevajadzīgā caurumā.
Ludistu psiholoģija ir mūžīga. Bet ludisti nekad vēl neko nav sasnieguši, izņemot dažas sadauzītas mehāniskās stelles.
1
Ēriks > gustaps 14.12.2016. 18.04
Zaļi un slinki???Vai tu nezini,ka vajadzīgs vairāk darba un zināšanu,lai izaudzētu labu ražu ar bioloģiskām metodēm?Ko gatavi darīt?Esam spējīgi izaudzēt vērtīgu,veselīgu pārtiku sev un vēl eksportēt,bet mums būtu jābūt gataviem sadirst savu pārtiku un zemi?Kā vārdā?
0
gustaps 14.12.2016. 18.26
> Ēriks
“Vai tu nezini,ka vajadzīgs vairāk darba un zināšanu,lai izaudzētu labu ražu ar bioloģiskām metodēm?”
– ne mazāko šaubu. Rezultāts – dārgāks produkts ar imagināru (miglā tītu) kvalitātes pārākumu.
Pēc laiciņa biezais ķīnietis piedāvās padilušam latvietim (un nevis otrādi) atpirkt kādu arāmzemes pleķīti. Un latvietis atplauks laimē – tāpat kā viņa sencis 90-jos, apmainot vecvectēva mežu pret maznobrauktu džipu.
Konkurence ir precīza un nežēlīga. Vai neveiksminiekam!
3
+6
-7
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@Ēriks > gustaps 14.12.2016. 19.26
Tu esi atpalicis no pasaules jaunākajām tendencēm.Sasniedzot zināmu attīstības pakāpi,cilvēki sāk pieprasīt kvalitāti,kura miglā tīta paliek tikai mazizglītotiem,neinformētiem cilvēkiem.Mēs varam palaist garām šīs tendences,mēģinot konkurēt ar ĢMO audzētāju lielvalstīm,audzējot širpotrebu.
Pētījumi Eiropā liecina, ka bioloģisko produktu tirgus ik gadu palielinās par 10%-15%. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, bioloģisko produktu īpatsvars kopējā saražotajā Latvijas lauksaimniecības produkcijā ir aptuveni 5 % un bioloģiski sertificētās platības aizņem aptuveni 9% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Kā norāda „Slow Food Riga” valdes locekle Brigita Puriņa, tirgus pieaugums un patērētāju pieprasījums pēc tīras un dabīgas pārtikas atspoguļo arī patērētāju domāšanas maiņu.
http://slowfood.lv/2013/08/biologiskas-partikas-uzvaras-gajiens-turpinas/
0
andrejs > gustaps 15.12.2016. 13.00
Matemātiski 10-15% pieaugums ir dubultošanās10 vai7gadu laikā
————
Tas ir patiešām lieliski un liecina cik strauji mainās paradigma par labu BIO pārtikai.
0
Madala > gustaps 15.12.2016. 09.12
Matemātiski 10-15% pieaugums ir dubultošanās10 vai7gadu laikā
0