Uzņēmējs, zemessargs un augstskolas pasniedzējs Juris Ulmanis viedokļa rakstā par krievu valodu Latvijā.
“Pavērās durvis, un istabā ienāca Zaļais Pūķis, skaists savā sulīgumā, trekniem apaļīgiem sāniem, bez kājām, virzīdamies uz priekšu tikai ar apakšdaļu. Oficiāla apsveicināšanās. Es viņu lūdzu ienākt pavisam. Viņš diemžēl to nevarot izdarīt, jo esot par garu. Durvīm tātad jāpaliek vaļā, kas bija visai nepatīkami. Viņš pasmaidīja pa pusei mulsi, pa pusei blēdīgi un iesāka: “Pēc tavas ilgupilnās vēlēšanās esmu atvilcies šurp no tālienes, noberzis vēderu pilnīgi jēlu. Taču es to darīju labprāt. Labprāt atnācu, labprāt piedāvāju sevi tev”, tā zaļo pūķi aprakstījis līdzību meistars Francs Kafka.
Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. Atkarībai vajadzīgas divas puses, citādi manipulācija nav iespējama. Līdzatkarību veicina izdevīgums. Kas tad mums te būtu izdevīgi? Definējot tamlīdzīgus procesus pieņem, ka bieža un patoloģiska tieksme pēc attiecīgās vielas var radīt akūtu saindēšanos, kura savukārt var ietekmēt kavēšanas procesus centrālajā nervu sistēmā, tā mainot cilvēka izturēšanos, domāšanu un valodu. Man tiešām liekas, ka mūs raksturo šāds reibums, kura pakāpe, saskaņā ar definīciju, ir atkarīga no devas, koncentrācijas, cilvēka individuālās jutības un organisma vispārējā stāvokļa.
Runādami krievu valodā, mēs iluzori radām sev reibuma stāvokli, ka esam toleranti, pieklājīgi, un kādi tik vēl ne. Ne realitāte, ne pētījumi neapstiprina to, ka tas patiešām būtu lietderīgi. Krievvalodīgie gan mēdz šo fenomenu uzrādīt, jautājot kāpēc mēs ar viņiem nerunājam latviski?
Iespējams, ka mums vajadzīga 12 soļu programma, kurā mēs tad varētu saņemties pateikt, ka esmu krievholoķis, nevaru izdzīvot bez krievu valodas komunikācijā ar krieviem Latvijā utt.
Starp citu, esmu pieprasīts šīs atkarības ārstētājs krievvalodīgo vidē. Viņi saka, ka es esmu ideāls latviešu valodas skolotājs, jo no manis nav sagaidāma runāšana krievu valodā. Runājot par integrāciju, varbūt varam netērojot valsts resursus, risināt situāciju rīkojoties un runāt latviski ar tiem, kam tā nav dzimtā valoda? Būs vairāk naudas Dziesmu svētkiem, kuros ik 4 gadus saņemam savu graķīti kultūras identitātes stiprināšanai.
Nesen tiekoties Rīgā ar atbrīvoto pasaules slaveno žurnālistu Pēteri Gresti, kurš ar savu pieredzi, manuprāt, kļuvis par morālu autoritāti, atkal pārliecinājos, ka akcents liekams uz atbildību. Viņš atgādināja, ka tiem žurnālistiem, kas negrib uzņemties riskus, jāiet strādāt PR jomā.
Valodu ir jāizmanto, lai domātu plašāk. Ētika paredz izvēles, kas nav ērtas eksistenciālā līmenī, bet bez kurām neiztikt, lai sevi sauktu par cilvēku. Apzinos, ka ļoti grūti no krievholisma būs atbrīvoties valsts ierēdņiem un valsts iestādēm, neraugoties uz likumu par Valsts valodu. Bet, nāciet pie manis, es palīdzēšu jums izrunāt šos grūtos vārdus: esmu krievholiķis! Un tad jau tālāk būs ceļš uz atveseļošanos. Varbūt, ka jāsanāk kopā, jārīko atbalsta grupas, lai grūtajos brīžos, kad draud noiešana no ceļa, būtu kam piezvanīt.
Uz mani bieži apvainojas, ja neatbildu krieviski, tas it kā nav labs tonis. It kā atbildēt latviski būtu kāda neērtība. Pilnīgā afekta stāvoklī es nonāku tad, kad jaunie mormoņu čaļi uz ielas mani uzrunā krieviski! Es tiešām tad sajūku prātā! Kur mēs atrodamies? Krievholismu var salīdzināt ar savulaik populāro kārklu vāciešu fenomenu. Tomēr mēs laimīgi to esam pārcietuši, nezaudējot savu valodu.
Ikviena dzīva organisma attīstībā vismaz viens attīstības posms ir ļoti sarežģīts, var pat būt saistīts ar zaļo pūķi. Ja valodu un latviskumu uztver kā dzīvu organismu, tad sarežģītos posmus var dažādi skaidrot, tomēr tos pārvarot, svarīgs ir atbalsts. Valodas atbalsts ir tās lietošana, pat kalpošana tai.
Esmu dzimis Ņujorkā. Tur par valodu raibumu sūdzēties nevar. Protams, ka dominējošā bija angļu valoda. Tomēr mani vecāki, vecvecāki un daudzi citi latviešu valodu lietoja, kopa un mīlēja. Bērnus brīvdienās sūtīja latviešu skolās. Tur drīkstēja runāt tikai latviski. Bija likums: “Latviski, latviski un tikai latviski!” Nedrīkstējām savā starpā sarunāties angliski. Nebija iedomājams, ka varētu būt citādi. Toreiz dzirdētās Poruka dzejoļa rindas ir ar mani joprojām, bet par tām vēlāk.
Mans sapnis tolaik bija Latvija, nevarēju iedomāties kāda ir zeme, kurā runā latviski. Šis sapnis arī tagad nav piepildījies, jo Latvijā daudz runā krieviski, nevis latviski.
Vai mums tagad ir sarežģīts attīstības posms? Domāju, ka jā. Tāpēc to, kas mums svarīgs, ir jāsargā! Pirms kāda laika, domājot par Zemessardzes lietām, ienāca prātā pirms 100 gadiem notikušās Ziemassvētku kaujas. Domādams par to puišu varonību, neviļus iedomājos, diez kādā valodā viņi runāja, taču ne vāciski vai krieviski? Ne mirkli nešaubījos, ka viņi runāja viens ar otru latviski! Kā tas būtu šodien? Vai pirms kaujas mēs viens otram vēlējumus teiktu latviski?
Es gribētu, lai mani uzmundrina latviski. Un savus biedrus arī varētu atbalstīt tikai latviski. Man jāsaka, ka es neprotu krieviski, jokojot mēdzu teikt, ka neesmu asimilējies Latvijā, jo nevaru pāriet uz krievu valodas lietošanu. Esot kopā ar jauniešiem gan universitātēs, gan sporta pasākumos, vienmēr novērojama ir viena un tā pati situācija – tiek pāriets uz krievu valodu. Ja grupā ir gan krievi, gan latvieši, vienmēr tiek pāriets uz krievu valodu. Kad krievi atdalās vai aiziet prom, tad atgriežas pie latviešu valodas. Uz jautājumu, kāpēc tā, atbilde ir plecu raustīšana, īsti nav ko teikt.
Saprotiet, man nav nekas pret krievu valodu, tā skan skaisti un ir skaista valoda. Mums vienkārši vajag veicināt saziņu latviešu valodā, jo te ir Latvija! Esmu šeit dzīvojis nu jau 23 gadus, es nejūtu, ka krievu valoda man būtu vajadzīga. Tāpēc mani izbrīna un pārsteidz, ka latvieši runā krieviski. Vienīgais, kad izjūtu krievu valodas trūkumu, ir brīdis, kad jāizsauc meistaru, piemēram, elektriķi, bet arī tad kaut kā tieku galā.
Tagad bieži spriež, ko nozīmē būt latvietim un kas ir latvieša identitāte. Vai gan viens no galvenajiem stūrakmeņiem joprojām nav valoda, kura mums ir dota un kurā mums būtu jārunā? Mans jautājums ir: kāpēc Latvijā latvieši nerunā latviski? Vai tiešām komunikācija latviski norit tik slikti, ka nekā nav iespējams saprasties? Pētījums par valodu Latvijā apliecina, ka mēs paši esam tie, kuri sarunā priekšroku dod krievu valodai. Pētījuma interpreti saka, ka latvieši ļoti grib uzlabot krievu valodas zināšanas. Bet vai krievi nebūtu pelnījuši iespēju uzlabot latviešu valodas zināšanas? Mēs varētu Ziemassvētkos viņiem dāvināt šādu iespēju – ļaut runāt latviski! Iedrošinot un atbalstot!
Ja mēs no krievholisma izārstētos 6 mēnešu laikā, tad jau ap Jāņiem mēs dzīvotu daudz foršākā un latviskākā Latvijā, ko arī visiem gribu novēlēt Ziemassvētku dāvanā! Poruka rindas, kuras atceros no bērnības “no acīm skūpstot asaras, man svētku drānas uztērpi”, aicina mūs uzvilkt svētku drānas, valodu uzvilkt, uzpucēt un lietot! Valodiskā telpa ir mūsu atbildība. Ja atbildību deleģējam krievvalodīgajiem, pārmetot, ka viņi nerunā latviski, tad gļēvi izvairāmies no tās. Tad uzņemsimies atbildību un runāsim latviski! Ja to nedarām, tad mums nav itin nekādu tiesību kādam pārmest par nerunāšanu latviski!
Neaizmirstiet un nenododiet savus sapņus! Jūs, kas pielāgojaties citiem, noliedzot paši sevi, arī jūs ilgojaties dzīvot citādi! Jūs drīkstat un varat! Tas nav nekas ārpus mums, tas ir mūsos!
Juris Ulmanis, Dr. sc. admin., zemessargs, uzņēmējs, augstskolas pasniedzējs
Komentāri (128)
Absints 09.12.2016. 12.35
Pilnīgi piekrītu autoram. Plašāk runājot ir jāciena sava valoda, īsziņas jāraksta ar garumzīmēm, nevajag lamāties ne krieviski ne angliski, iedomas, ka dažas anekdotes labāk skan krieviski ir māns, TV titru rakstītājs ir jānomaina pret darbinieku, kas zin valodu un raksta bez kļūdām, jāizvairās lietot anglicismi (man ausīs griežas koučings, fitness, departaments..). Un, jā protams, jārunā latviski. Zināms kompromiss ir runāt latviski, bet atbildes saņemt krieviski. Tā vismaz sevi nepazemojam, un, būdami pieklājīgi, arī nepiespiežam sarunu biedru pāriet uz alodu, ko viņš tik labi nepārzib. Latvieši uz krievu valodu pāriet tāpēc, ka ir pieklājīgi, sak, ko no viņam likšu mocīties, es tak varu… Bet varbūt tomēr vajag kļūt bezkaunīgākiem?
5
edge_indran > 09.12.2016. 13.18
———-Ķīps Pilnīgi piekrītu autoram. Plašāk runājot ir jāciena sava valoda….
========================================================================================
“Varen plaša mana zeme dzimtā…..”
Par 99,99% jāpiekrīt American Latvian – gribi pārdot, cieni pircēju!
http://images.travelpod.com/tw_slides/ta00/a0d/202/brighton-beach-for-russian-brother-brighton-beach-new-york-city-new-york-city.jpg
0
edge_indran > 09.12.2016. 21.33
———-
Lielīb’ naudu nemaksā….
“…Give every Russian man, woman, and child $100,000 to leave Russia and the previous Soviet Union territory forever. A small, Switzerland size “mini Russia” would remain around Moscow for 10 million Russians to preserve the RussIan language. There are 125,000,000 Russians in Russia and 2F).000,000 in the rest of the previous Soviet Union. So 140 million would have to leave. This woIIl(i cost a total of 14 trillion dollars. Since no Russian would want to stay, lots would have to be drawn for the 140 million places.” Aivars Slucis, M.D. Alberta Lea, MN ( “Washington Post” May 10, 1999, section “Wold News”, page A16)
http://www.la.lv/wp-content/uploads/2013/11/Slucis3_KM_5-664×417.jpg
http://www.pereplet.ru/text/wp.shtml
0
Miervaldis > 09.12.2016. 20.29
Ja tu, stulbais okupant, pats sevi necieni, kāpēc man tevi cienīt? Ja esi pārāk stulbs vai nekaunīgs, lai iemācītos manu valodu, vācies mājās!
0
MZGD > 09.12.2016. 22.41
edge_indrean censhas savus trollu riblus atsradat kaa ka aaraa spiezhas
http://www.curezone.org/upload/Bowel_Cleanse/bowel_cleanse/DETERMINATION.jpg
0
andrejs > 09.12.2016. 12.43
TV titru rakstītājs ir jānomaina pret darbinieku, kas zin valodu un raksta bez kļūdām
—————–
Esmu ievērojis mūsu LTV1, ka latviešu titri, kad kārtējais krievs nerunā latviski, ir izteikti mazā šriftā un bieži vien vispār nesalasāmi dēļ nepareizi izvēlētā fona un burtu krāsas.
Par tulkiem tiešām reāls kauns – elementāras kļūdas, kas demonstrē viņu vājās zināšanas par filmā (vai sižetā) attēlotās valsts kultūru, sportu un citām sabiedriskās dzīves parādībām.
0
rinķī apkārt 09.12.2016. 12.16
Tas nav krievoholisms :), bet gan plānveidīgas, uz bailēm balstītas pārkrievošanas sekas, kuras spiež latvieti Latvijas pilsētā uzrunāt nepazīstamu cilvēku vispirms krieviski, jeb atbildēt krieviski, ja šajā valodā tiec uzrunāts. Situācija, kad divi latvieši uzsāk savstarpēju sarunu krieviski, nav retums. Šo parādību cieši ir jāsaista ar komunistu represijām, kuras piekopa okupācijas režīms Latvijā, ar smadzeņu kompostrēšanu okupantu pārvaldītajās skolās, ar plānveida etniskā sastāva maiņu Latvijā. Cik tur trūka, ka latvieši būtu kļuvuši mazākums savā etniskajā dzimtenē.
Bez jau pieminētajām plānveida rusifikācijas sekām Latvijā šobrīd ir uznirušas jaunas briesmas, kuras sauc par ” tradicionālo vērtību pārvērtēšanu”.
Pārskatāmo vērtību sarakstā tiek iekļauta visa līdzšinējā latviešu tautas dzīves pieredze, tai skaitā nepieciešamība runāt latviski. Tā tagad ir “naciku” padarīšana un problēma, jo daļā to ļaužu, kuri paši sevi uztver par intelektuāļiem :), jēdziens nacionālā pašapziņa šobrīd ir pārtapis par aprobežotības simbolu :) Tur arī tas suns aprakts, ja spriežam un mēģinam atbildēt uz jautājumu, kādēļ divi savstarpēji nepazīstami latvieši bieži savu sarunu vispirms uzsāk krieviski :)
9
lno > rinķī apkārt 10.12.2016. 11.37
Šeit vēl viena nepatīkama ziņa Zane http://www.la.lv/beidzot-ledus-salauzts/
0
zanE > rinķī apkārt 09.12.2016. 12.48
….Riņķī apkārt raksta: – “[…] uz bailēm balstītas pārkrievošanas sekas, kuras spiež latvieti Latvijas pilsētā uzrunāt nepazīstamu cilvēku vispirms krieviski, jeb atbildēt krieviski, ja šajā valodā tiec uzrunāts. Situācija, kad divi latvieši uzsāk savstarpēju sarunu krieviski, nav retums.”
…pasaulīt, nu, kur var rakstīt tādas muļķības!….latvietis Latvijas pilsētā nepazīstamu cilvēku vispirms uzrunājot krieviski!…brauc mājās!…esi pavisam atrāvies no realitātes un izdomā visādus pekstiņus…nezinu, kur Tu esi tādus latviešus izdomājis, bet Tevi būs mocījuši ļauni murgi un šāda satura komentārs radies kā murgu sekas…un kur vēl murdziņš par divu latviešu savstarpēju sarunu krievu valodā!…
…ar Tevi pavisam vairs nav labi!…
0
Merilī > rinķī apkārt 10.12.2016. 17.43
ZanE,
Aizej labāk un paskaties cik izcili Broka “Kārklois” nospēlē tavu elku Āboltiņu. Vienotības bļodlaižām infarkts garantēts.
0
lno > rinķī apkārt 10.12.2016. 10.59
zanE. Vai būtnei, kura šeit garu gadu garumā pastāvīgi izgāzusues ar savām prognozēm, vajadzētu citus saukt par muļķiem? Atgādināšu, V noriets sākās ar trejmeitiņu protestu pret nekaunīgo vēlētāju uzmešanu pēc 2010. dada saeimas vēlēšanām:):):)
0
dzeris49 > rinķī apkārt 11.12.2016. 12.39
Vispār, ja cilvēks zina vairākas valodas, tā ir inteliģences izpausme.
Ja viņš griežās pie cita cilvēka viņam, otram cilvēkasm, zināamā valodāa – tā trī ir inteliģences izpausme.
Ja cilvēks iedomājies, ka runājot tikai vienā valodā, viņš tur kādam ko pieāda – tas ir tipisks mazvērtības komplekss ar hiperkomensāciju.
Secinājums – ja latvietis runā krievu valod’;a,tas liecina viņam tikai par labu.
0
atrium > rinķī apkārt 11.12.2016. 13.51
dzeris49
Secinājums – ja latvietis runā krievu valod’;a,tas liecina viņam tikai par labu.
Latvietim par labu liecina, kad viņš jūs, staļiniskās padlas, aizsūta pie Staļina. Latviešu leģionāri ar to īpaši izcēlās, un katra civilizācijas pabiras, negatīvās selekcijas ģenētiskā atmiņā viņi ir iedzinuši sarkanarmiešu piepļūtītos kerzavikus.
0
andrejs > rinķī apkārt 09.12.2016. 13.04
latvietis Latvijas pilsētā nepazīstamu cilvēku vispirms uzrunājot krieviski!.
———–
Iz savas pieredzes – latviešu ierēdnis zvana pabalsta lūdzējam un uzreiz uzsāk sarunu krieviski.
0
zanE. > rinķī apkārt 09.12.2016. 23.04
…hi,hi…8 mīnusi!..nu, redz – izrādās 8 patrioti svešā Latvijas pilsētā nepazīstamus cilvēkus uzrunā krieviski…un…8 patrioti par savstarpējās sazināšanās līdzekli – izmanto krievu valodu…vareni!…
…tas, nudien, ir amizanti, kā Jūs cenšaties savu muļķību demonstrēt…
0
Anonīms > rinķī apkārt 09.12.2016. 13.29
Neesmu nekad pieredzējis, kad mani kāds latvietis, vai kādu citu latvieti, uzrunātu kreiviski.
Piekrītu, ka daudzi latvieši, kas labi pārvalda krievu valodu, bieži vien runā ar krieviem krieviski. Tajā pašā laikā, nekad nav bijis tik daudz latviešu, it īpaši jaunu, kas vispār nerunā krieviski, un nekad nav bijis tik maz krievu cilvēku, arī it īpaši jaunu, kuri vispār nerunātu latviski.
http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/282895-infografika-valsts-valodas-situacija-latvija/
0
Miervaldis 11.12.2016. 15.26
”Dēls, neej uz svešas zemes dzīvot. Agrākie saimnieki atgriezīsies.”
kāda krieva padoms dēlam nepārcelties un okupēto Austrumprūsiju
0