Rīgas dome Lielo kapu iegādei tērēs 372 000 eiro

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnama celtniecībai dome rezervējusi zemi Imantā.

Lielo kapu iegādei no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Rīgas dome tērēs 372 000 eiro, pirmdien, pēc Sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas komisijas slēgtās sēdes, žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai). 

Sēdē, kurā piedalījās arī LELB virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš, vienojās, ka 26 hektārus lielo teritoriju dome iegādāsies par aptuveni 372 000 eiro, kas ir zemes tirgus vērtība. Summa, par kuru puses vienojušās, par 30 000 eiro pārsniedz zemes kadastrālo vērtību. Ameriks skaidroja, ka vēl nesen šīs zemes vērtība bija krietni augstāka — 2008. gadā tās kadastrālā vērtība bijusi mērāma miljons. “Ja pareizi atceros, seši miljoni,” Ameriks saka. Miljonus dome gan nevēlējās baznīcai maksāt.

Vasarā, kad par iespējamo Skanstes tramvaja līniju vēl neskanēja publiskas runas, baznīca domei atsūtījusi vēstuli, ka ir gatavi vienoties, skaidroja Ameriks, uzsverot, šim darījumam nav nekāda sakara ar tā dēvēto kapu tramvaju. Sarunas par zemes iegādi ar baznīcu jau ilgušas gandrīz desmit gadus. Atsevišķi zemes gabali, kuri Lielo kapu teritorijā atrodas zem divām baznīcām un zem atsevišķām būvēm Klusajā ielā, tiks nodalīti un paliks LELB īpašumā. 

Vienošanās arī paredz, ka Imantā LELB dievnama celtniecībai tiks rezervēts 4000 kvadrātmetrus liels domes īpašums. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzsvēra, ka šis īpašums baznīcai netiks dāvināts, kā arī pagaidām nav zināms, vai LELB vajadzēs visu rezervēto teritoriju. Ameriks skaidroja, ka Imantā esošo domes zemi baznīcai piedāvās pirkt, iemainīt vai nomāt. Kurš no trim ceļiem tiks izvēlēts, vēl nav zināms. 

Par pirmdien nolemto vēl jābalso Rīgas domei. Burovs lēsa, ka zeme domes īpašumā varētu nonākt pēc gada, kad būs izietas visas birokrātiskās procedūras. LELB pārstāvis Ganiņš sacīja, ka baznīca ar panākto vienošanos ir apmierināta. 

“Šim lēmumam ir sakars ar vēlmi uz Latvijas simtgadi savest kārtībā vēsturisko teritoriju,” uzsvēra amatpersona, bilsot, ka baznīcai tas ir pārāk liels slogs. Ameriks preses brīfingā klāstīja, ka domes Īpašuma departaments, kura valdījumā būs zeme, slēgs trispusēju vienošanos ar Rīgas pieminekļu aģentūru un pašvaldības uzņēmumu “Rīgas meži” par īpašuma apsaimniekošanu. “Rīgas meži”, kuri atbild par visu galvaspilsētas parku sakopšanu, kops arī Lielos kapus. 

Savukārt pieminekļu aģentūra sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju atbildēs par teritorijā esošajiem kultūras pieminekļiem, to pētīšanu un atjaunošanu. Plānots, ka kapavietas tiks atjaunotas un sakoptas divu, triju gadu laikā. Ameriks lēsa, Lielo kapu uzkopšanai gadā no domes maciņa vajadzētu vairāk nekā 100 000 eiro. 

Jautāts, kad plānots vienoties ar pārējiem zemju īpašniekiem, kuriem saistībā ar Skanstes tramvaja līniju nosūtītas vēstules par īpašumu atsavināšanu, Ameriks sacīja, tas nenotiks ātrāk kā pēc diviem ar pusi gadiem. Vēstules ir tikai informācija īpašniekiem, tirgus izpēte vēl nav sākta, uzsvēra vicemērs.

Šūmēšanās ap Lielajiem kapiem sākās pēc tam, kad rudenī dome nāca klajā ar jaunu tramvaja līnijas ideju Skanstes ielas virzienā, kura ietu cauri Lielajiem kapiem. Ideja satricināja daļu pilsētnieku, notika protesti pret sākotnējiem plāna uzmetumiem, kuros tramvajs “uzbrauktu” kapu teritorijai ar daudzu vēsturiski nozīmīgu cilvēku kapavietām. Precīzs tramvaja maršruts vēl nav zināms, bet dome sola, ka tas nekādas jaunas teritorijas Lielajos kapos neskars. 46 zemju īpašnieki jau saņēmuši vēstules par īpašumu atsavināšanu.