Psihoterapeite Dr. Inta Zīle viedokļa rakstā par to, kā obligāta izglītība no sešu gadu vecuma varētu ietekmēt bērnu fizisko un psiholoģisko veselību.
Lielā daļā sabiedrības joprojām ir aktuāls jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, kas paredz obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma.
Šādu reformu 2012. gadā plānoja ieviest jau toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš saskarās ar klaji noraidošu attieksmi no vecāku un nozares ekspertu puses. IZM plānotās reformas vēlas ieviest jau no 2018. gada 1. jūlija, lai gan pieredzējuši pedagogi, psihoterapeiti un sociālie darbinieki uzsver, ka sešu gadu vecumā bērni daudzējādā ziņā vēl nav gatavi uzsākt skolas gaitas.
Jautājumā par skolas gaitu uzsākšanu jau no sešu gadu vecuma psihosomatiskās medicīnas ārstiem ir tāds pats viedoklis, kā bērnu psihiatriem – ja sešgadnieki tiks ielikti skolā, pieaugs virkne psihosomatisko traucējumu, piemēram, adaptācijas traucējumu risks, traucējumi, kas var rasties paaugstināta stresa ietekmē, hiperaktivitāte, uzmanības deficīts, trauksme, depresija u.tml.
Nereti šādos gadījumos bērni, nevarot izturēt slodzi, mierinājumu cenšas rast dažādās atkarību izraisošās aktivitātēs, piemēram, datorspēlēs, kas jau šobrīd ir salīdzinoši izplatīta problēma.
Virkne pētījumu pierāda, ka pārāk liela slodze bērniem piecu un sešu gadu vecumā atstāj būtisku ietekmi uz attīstību un palielina traucējumu risku ne tikai pusaudžu vecumā, bet arī vecumā līdz 30 gadiem, turklāt, šādā vecumā papildus uzmanības traucējumiem un depresijai var būt arī vielu atkarības un citi būtiski riski.
Psiholoģiskie riski ir tikai viena no problēmām – ģimenes ārsti savā praksē ļoti uzskatāmi redz, kā pārlieku liela slodze šādā vecumā ietekmē bērnus. Daļa bērnu, nespējot tikt galā ar lielo slodzi, iegūt psiholoģiska rakstura traucējumus, savukārt citi bērni sāk biežāk slimot. Ja bērns bieži slimo, tas atstāj negatīvu ietekmi uz visu ģimeni – pats bērns ir spiests kavēt nodarbības skolā, vecākiem jāņem darbnespējas lapa, lai paliktu mājās ar saslimušo bērnu u.tml. Bērna slimošana ietekmē ģimeni ļoti dažādos aspektos.
Runājot par uzvedības traucējumiem, ko var radīt pārāk liela slodze, jāņem vērā arī tas, ka gadījumā, ja klasē ir viens bērns ar uzvedības traucējumiem, tas būtiski kavē visas klases mācību procesu kopumā. Tas, savukārt, rada papildus slodzi pedagogiem, kā arī apkārtējiem skolēniem un sabiedrībai.
Noteikti ir vērts minēt arī virkni izmaksu, ko slodzes izraisītie traucējumi un to novēršana var radīt – konsultācijas pie speciālistiem, ārstēšanas izdevumi, ja bērns sāk bieži slimot u.tml. Kā jau minēju, pārāk liela slodze piecu un sešu gadu vecumā var atstāt negatīvu ietekmi uz bērna psiholoģisko veselību pusaudža vecumā.
Šobrīd, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, pusaudžu pašnāvību skaita ziņā Latvija ieņem 6. vietu Eiropas Savienībā. Vai tiešām nepieciešams radīt tādus apstākļus, kas vēl vairāk noslogo un traumē bērnu psiholoģisko veselību?!
Bērniem ir jāļauj būt bērniem
Šobrīd Latvijas pirmsskolas izglītības sistēma funkcionē ļoti labi – tajā ietverts gan mācībām, gan spēlēm, gan atpūtai un miegam nepieciešamais laiks, kas bērniem ir ļoti svarīgs. Klasē, kurā ir vairāk nekā divdesmit bērni, tas, protams, nav iespējams.
Daudzi ģimenes ārsti ar lielu darba pieredzi, atceras, ka līdzīga situācija jau bija pirms aptuveni trīsdesmit gadiem, un tolaik tika novērota virkne traucējumu, tajā skaitā arī mācīšanās traucējumi. Ja bērna prāts vēl nav gatavs tik lielai slodzei, un nav sabalansēts darba un atpūtas laiks, arī bērnu intelektuālie sasniegumi būs krietni zemāki. Pat gadījumos, ja bērns ir apdāvināts, ar augstu intelektuālās attīstības koeficientu, pārlieku liela slodze var radīt būtiskus psiholoģiskos traucējumus.
Bērniem ir jāatvēl laiks, kad viņi var vienkārši būt bērni! Bērnam ir jābūt brīvam laikam, ko veltīt spēlēm, tas pozitīvi ietekmēs arī viņa radošumu un spēju radīt papildus pievieto vērtību pieauguša cilvēka vecumā.
Idejas atbalstītāji ir pauduši viedokli, ka skolas varētu pielāgot tiem sešgadniekiem, kuri uzsāks mācības pirmajā klasē, nošķirot viņus no lielās skolēnu plūsmas, taču, diemžēl, jāsaka, ka realitātē tas nestrādās. Nav efektīvi veidot pirmsskolas izglītības struktūru skolas ietvaros, tas prasīs pārāk lielus skolas resursus, turklāt, tik un tā pastāvēs iespēja, ka lielākie bērni var traumēt mazākos.
Piecu un sešu gadu vecumā bērniem ikdienā ir nepieciešama skeletomuskulārās sistēmas atpūta, tāpēc skolām nāksies risināt arī jautājumu par gultiņu iegādi.
Izstrādājot IZM grozījumus, netika jautāts ārstu-psihoterapeitu viedoklis, zināmā mērā tāpēc arī līdz galam nav apzināta reformas iespējamā ietekme uz bērnu fizisko un psiholoģisko veselību. Manuprāt, arī ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Darba devēju konfederāciju nav pārrunāts, kas var notikt, ja virknē Latvijas ģimeņu bērni sāks biežāk slimot. Tas radīs papildus slogu darba devējiem un arī sociālajam budžetam kopumā.
Ieviešot šo reformu, mēs mērķtiecīgi veidosim slimus cilvēkus ar mazākiem intelektuālajiem sasniegumiem. Šī brīža sistēmā vecāki paši var izvēlēties, vai sūtīt bērnu skolā no sešu vai septiņu gadu vecuma, ņemot vērā katra bērna individuālo kapacitāti. Bērni nobriest dažādi, tāpēc nevajag agrīnā vecumā visiem piemērot vienlīdz augstu slodzi. Bērni, atšķirībā no pieaugušajiem, nevar paši regulēt stresa līmeni savā ikdienā, viņi ir atkarīgi no sistēmas, tāpēc nevajag ļaut sistēmai traumēt bērnus.
Komentāri (29)
traductrice 01.12.2016. 14.59
Idejas atbalstītāji ir pauduši viedokli, ka skolas varētu pielāgot tiem sešgadniekiem, kuri uzsāks mācības pirmajā klasē, nošķirot viņus no lielās skolēnu plūsmas
—-
Man ir pilnīga deja vu sajūta. Mans bērns, kam tagad jau ir 28, kā reiz ietrāpījās uz šo “eksperimentu” – skolas pielāgošanu bērnudārzniekiem (ar nosķirtu klasi no pārējās plūsmas un gultiņām klasē). Tiešām neviens neatceras, ka tas jau vienreiz bija un beidzās ar “čiku”? Ir jāpaiet 20 gadiem, lai ciklu sāktu no jauna?
Savukārt jaunākā meita skolu sāka 6 gados – bija jaunākā klasē. Un šo lēmumu es uzskatu joprojām par pareizu – viņa bija pilnībā “gatava” skolai.
Tāpēc es nepiekrītu raksta autores dogmai, ka 6-gadnieks kategoriski nav piemērots skolai. Iespējams, liela daļa nav piemērota stingrajam solā sēdēšanas režīmam, taču tad ir jāmaina režīms, un mācību programma jāpielāgo 6-gadnieka spējām, nevis otrādi.
1
beta > traductrice 05.12.2016. 23.14
Mans dēls sāka iet skolā piecu gadu vecumā, tā sanāca. Lasīt un rēķināt prata, vecākais brālis skolnieks, mazais arī gribēja. Vidusskolu pabeidza 17 gadu vecumā. Un ar nervu sistēmu viss kārtībā.
Tas ir ārprāts, ka skolas solā sēž 21 gadus veci “zirgi”…
0
vecais_m 02.12.2016. 13.02
Bērnam jāļauj būt bērnam – kaut līdz pensijai? Un no pārslodzes nabadziņš meklēs atslodzi datorspēlēs? Tām viņš būs pietiekami nobriedis, bet reizrēķinam ne? Izdomājiet nopietnākus argumentus! Kad skatos VIP, šausmas pārņem, cik truli absolventi nāk no skolas, pat augstskolas, sola!
3
Miervaldis > vecais_m 10.12.2016. 19.19
Pasaku un teiku tēls andrejulis nekādi nevar pieņemt domu, ka pirms x gadsimtiem alā varēja dzīvot vientuļnieks, kuru apkārtējie sauca par ”Labo vīru”? Ak tā, viņš esot pratis dziedināt. Varbūt arī prata, es pie viņa neesmu ārstējies un nevaru pierādīt, ka viņš bija slikts dziednieks. Viduslaikos tautas dziednieki bija normāli ārsti, jo citu nebija.
0
andrejs > vecais_m 06.12.2016. 12.00
Kad skatos VIP, šausmas pārņem, cik truli absolventi nāk no skolas, pat augstskolas, sola!
—————
akmeņus (salas) Baltijas jūrā sakaisīja pasaku un teiku tēls “Gūtmanis”, piemēram.
0
Miervaldis > vecais_m 02.12.2016. 14.19
Runājot par ”notrulinošajām datorspēlēm”, piemēram, ”Spinal Breakers”, kāda reāli pastāvējusi vācu kaujas mašīna ir redzama 1. līmeņa beigās un cik tādu mašīnu bija Vācijai 1945. gadā?
Vai, piemēram, mācoties seno laiku vēsturi, kādu kļūdu pieļāva Pompejs pie Farsalas un kas būtu jādara citādi? Kuram no klases izdevās uzvarēt Cēzaru pie Farsalas pēc ”Field of Glory” noteikumiem?
Nē, protams, ir truli spēļuki, tāpat kā ir trulas grāmatas. Tikai cilvēkam, kurš pēc vienas lubenes vērtēs literatūru kā tādu, uzreiz pajautās, vai viņš ir grāmatu dedzinātāju garīgais mantinieks.
0
Kārlis Streips 01.12.2016. 11.33
Amerikā visi bērni pēc kārtas skolā sāk iet piecu gadu vecumā. Protams, var diskutēt, cik garīgi vesela ir sabiedrība, kura nesen izvēlējās ievēlēt kliedzoši nepiemērotu radījumu valsts prezidenta amatā, bet kopumā ņemot, apgalvot, ka visi sešus gadus veci bērni pēc kārtas nav gatavi “uzsākt skolas gaitas” ir visnotaļ absurdi un ar ļoti platu pindzeli krāsots.
12
0
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+3
-4
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@Miervaldis > Kārlis Streips 05.12.2016. 22.58
debilajam bēbītim ērikulim kvekšķim vēl par agru pieaugušo diskusijās iesaistīties! Vispirms iemācies neķēzīt pamperos!
Šis komentārs ir daļa no uzvedības kuras trolim ērikumim, sajēgu zaudējušajam debiliķim. Kurss saucas ”Nekvekšķi komentāros, dabūsi pretī desmitkārtīgi.”
0
kolpants > Kārlis Streips 10.12.2016. 20.37
И там тоже сидят по 40 минут и тянут тяжелые сумки в школу? Насколько знаю, там совсем другая система.
Это у нас у 5-классника такая школьная сумка, что взрослому надо напрячься, чтобы ее минут 10-15 пронести.
А под шумок “а вот продлим учебный год на 2-3 недели и снизим нагрузку” говорят “ну и добавим еще 2-3 предмета”. И предметы очень “актуальные” – типа “учение о здоровье”. А потом, через года 3 опять будут стоны-у нас так много учителей. А что же вы хотите, наплодив кучу размытых предметов?
0
Ēriks > Kārlis Streips 01.12.2016. 15.07
Apmācīt droši vien var,un interesanti var apmācīt,un kaut vai no gada vecuma,bet man kā cilvēkam,kurš ne dienu nav gājis bērnudārzā un ir sācis skolas gaitas septiņu gadu vecumā,nav skaidrs,kur paliek laiks bezrūpīgajai bērnībai ar bumbas dauzīšanu pagalmā,slēpošanu ziemā,bunkuru rakšanu,kokos rāpšanos,makšķerēšanu tuvajā dīķī un vēl daudzām tikpat aizraujošām lietām?Šis laiks saraujas arvien mazāks un mazāks,līdz cilvēks no piedzimšanas līdz miršanai būs iedzīts rāmjos bez brīvā laika pašam sev.
0
Ēriks > Kārlis Streips 01.12.2016. 18.46
Iegūt laiku?Kaut kur dzirdēts,kaut ko atgādina…o,atcerējos:
Momo
MIHAELS ENDE Lasītprieks!
Kas ir Momo? Maza meitenīte, kura dzīvo veca amfiteātra drupās. Cilvēki tiecas pie viņas, jo Momo piemīt brīnumainas spējas ieklausīties cilvēkos. Turklāt viņas tuvumā ikviens iegūst laiku, ko var veltīt savai ģimenei un draugiem. Tomēr viss nav tik vienkārši. Pelēkie kungi uzskata, ka laiks ir jātaupa. Šī ideja izplatās kā lipīga slimība. Momo stājas tai pretī, jo saprot: laiks ir dzīve, bet dzīve glabājas sirdī.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/43827-momo.html
0
Miervaldis > Kārlis Streips 10.12.2016. 23.27
Kad mīļā meitiņa tev paziņos, ka ir ”ielidojusi” neplānotā grūtniecībā vai saķērusi ”franču iesnas”, tad uzreiz citu dziesmu dziedāsi un veselības mācība būs ļoti noderīgs priekšmets un vispār kāpēc to tik slikti māca :D
Starp citu, Eseseserijā, kur nekāda seksa nebija, pastāvēja šī priekšmeta analogi.
0
Miervaldis > Kārlis Streips 10.12.2016. 23.29
Varbūt tavs piektklasnieks ir vienkārši ujoboks? Soma viņam par smagu! Cik sekundes viņš var panest datorpeli? Kā viņš domā 18 gados savu meiteni no huligāna aizstāvēt? Bet ja huligāns nav viens?
0
MZGD > Kārlis Streips 02.12.2016. 23.18
“cik garīgi vesela ir sabiedrība, kura nesen izvēlējās ievēlēt kliedzoši nepiemērotu radījumu valsts prezidenta amatā” – Tātad tie kas nepiekrīt Streipa uzskatiem ir “garīgi nevesali”.
Streips ir mūsu garīgās veselības etalons.
0
atrium > Kārlis Streips 01.12.2016. 14.30
streips
kura nesen izvēlējās ievēlēt kliedzoši nepiemērotu radījumu valsts prezidenta amatā
Tur tik tiešām jābūt unikālam teftelim, lai piedāvātu piešķirt pilsonību Latvijā dzimušām nelegāļu atvasēm.
0
Miervaldis > Kārlis Streips 02.12.2016. 14.21
Tad vēl pirmie veiksmīgie eksperimenti lidaparātu būvē, metot tāfelē adatu, kas iestiprināta dzēšgumijā. Lai specizstrādājums lidojumā nesāktu kūleņot, tam izgatavoja asti no sērkociņiem un papīra stabilizatoriem.
0
Miervaldis > Kārlis Streips 02.12.2016. 00.28
Skolā ir vēl lielāks kaifs. Kas nav ar nātriju uzspridzinājis izlietni ķīmijas kambinetā, tam vispār nav bijis bērnības!
0
no malas > Kārlis Streips 01.12.2016. 17.32
Arī daudzās Eiropas valstīs bērni sāk mācīties agrāk nekā pie mums.
Ja nu runājam par pieredzi, tad jāsaka, ka nekad nav nācies nožēlot, ka 1.klasē sāku mācīties 6 gadu vecumā. Tajā laikā tas nebija atļauts, bet vecāki tomēr bija panākuši, jo mācēju jau lasīt un nedaudz arī rakstīt.
Bērni šodien ir pietiekami attīstīti, un kvalificēta (!) pedagogu vadībā viņi tikai iegūtu laiku.
0
Anonīms > Kārlis Streips 01.12.2016. 12.09
Jā, es esmu drošs, ka ir ļoti daudzi piemēri, kur bērni uzsāk skolas gaitas arī 6 gaud vecumā.
Pieņemu arī, ka tad varētu mainīties saturs, kas pielāgots jaunākiem bērniem. Varbūt, ja ir tā, ka bērni uz skolu skatās kā spīdzinātavu, jāpiedomā par saturu un kopējo slodzi. Nedomāju, ka mācību process nevar būt baudāms, interesants.
0