Eksperiments ar ekonomiku noved pie vāja algu kāpuma

Sabiedriskā un privātā sektora algu pieaugums līdzīgs

Algu pieaugums arī 3.ceturksnī bijis vājš jeb 2.2% gada griezumā, vēl lēnāks nekā 2.ceturksnī, kad tas bija 3.3%. Salīdzinājumam, abos iepriekšējos gados algas auga par 6.8%. Sabiedriskā un privātā sektora darbinieku algu kāpums bijis līdzīgs, attiecīgi 1.9% un 2.3%. Iepriekšējos trīs gados algas privātajā sektorā auga straujāk.

Nozaru griezumā skatoties, izcilnieku 3.ceturksnī nebija. Straujākais algu kāpums, attiecīgi 5.5% un 5.0%, bija nozarēs ar zemāko un augstāko algu līmeni – sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā, finanšu pakalpojumos. Taču piecās nozarēs algas šajā laikā samazinājās.

Algota darba darītājiem atliek vien apbruņoties ar pacietību, straujāks algu pieaugums būs.

Šī frāze šogad jau ir pamatīgi ekspluatēta, taču ienākumu kāpumu paātrinošie faktori šobrīd jau ir redzami ļoti precīzi, tā nav, tā teikt, sausa runa. Aplūkojot ekonomikas ilgtspējīgā kodola attīstību, ja šādi var dēvēt eksportu, šogad aina nebūt nav nepievilcīga. Ir spoži sasniegumi ar tranzītu nesaistīto pakalpojumu eksportā, kopumā apmierinoši aug arī pievienotā vērtība preču eksporta nozarēs. Te nav daudz patīkamu pārsteigumu, bet rezultāts ir pieņemams, ievērojot joprojām nelabvēlīgos ārējos apstākļus.

Diemžēl šogad ekonomika saņēma pamatīgu fiskālu šoku. Ja mēs skatāmies uz starpību starp iekšzemē gūtajiem ieņēmumiem, tas ir, izslēdzot ES fondus, un kopējiem izdevumiem, pirmajos trīs ceturkšņos bilance ir uzlabojusies apmēram par 2% no šī perioda IKP. Vārds “uzlabojusies” šajā gadījumā nozīmē, ka tūlītējā ietekme uz investīcijām un patēriņu ir bijusi negatīva.

Skatoties uz notikumiem caur nozaru prizmu – ja ņem vērā celtniecības krituma tiešo rezultātu, kā arī nelabvēlīgo ietekmi uz pārējām nozarēm, to devumu IKP pieaugumā, rodas iespaids, ka šogad esam savas ekonomikas izaugsmei “noskauduši” pāris procentpunktu.

Jaunākie budžeta dati rāda, ka politikas svārsts jau kustas uz pretējo pusi.

Oktobrī valsts izdevumi gada griezumā palielinājušies par vairāk nekā desmito daļu. Tātad nežēlīgajam politikas eksperimentam tuvojas beigas. Taču, ja eksperiments vispār nebūtu noticis, tad izaugsme jau šogad būtu pārsniegusi 3%.

Negatīvā ietekme uz pieaugumu ir bijusi reāla, taču uz šo notikumu pamata vērptie secinājumi mēdz būt pārspīlēti, te ir daudz falšas drāmas. Mūsu ekonomikā vēl ļoti daudz kas ir uzlabojams, taču tās prakse ir krietni labāka par teoriju. Ir ļoti jauki runāt par reformām un nepieciešamību celt pievienoto vērtību, taču dažkārt ir jāsāk pašam ar sevi.