Vai sabiedrībai vajag tikai asinis?

Prokurors Adlers: sods tiesnesei Bērziņai un uzņēmējam Gulami ir taisnīgs

Pirms diviem gadiem KNAB aizturēja nu jau bijušo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu, turot aizdomās kukuļņemšanā un kukuļa piesavināšanā kopumā vairāk nekā 45 000 eiro apmērā. Liecības pret tiesnesi sniedza bijusī prokurore Irina Bogdanova. Kukuļdevējs – uzņēmējs Gulams Gulami, kurš tiesājas par vērtīgiem īpašumiem Vecrīgā, viņam labvēlīgi spriedusi arī Bērziņa. 

Tagad lieta beigusies bez tiesāšanas – Gulami un Bērziņa atzinuši vainu, prokurore Sigita Deičmane noslēgusi ar viņiem vienošanos par sodu. Gulami sodīts ar 9250 eiro un nosacītu brīvības atņemšanu uz gadu, Bērziņa – ar 11 100 eiro sodu. Tiesa šo vienošanos 14. novembrī apstiprināja. 

Prokuratūrai ir tiesības šo lēmumu apstrīdēt, tad to skatīs Augstākajā tiesā. Tāpēc “Ir” intervē Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu nodaļas virsprokuroru Modri Adleru. Saīsinātā veidā intervija publicēta žurnālā “Ir”, šeit publicējam garo versiju.

Ziņu par tiesneses Bērziņas kukuļošanas lietas iznākumu – ar brīvības atņemšanu nesaistītiem sodiem – sabiedrība uzzināja pirmssvētku nedēļā. 18.novembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētku runā pie Brīvības pieminekļa sacīja, ka Latvijas valsts pamats ir taisnīgums. Vai šis sods ir uzskatāms par taisnīgu, tas nav tāds spļāviens sabiedrībai sejā? Redz, tiesnesis var pieņemt kukuļus…
(Pārtrauc) Man liekas, attiecībā uz šo lietu informācija ir drusciņ izkropļota. Piemēram, informācija par pārkvalifikāciju [no kukuļa ņemšanas uz piesavināšanos] nav prokuratūras sniegta, bet ir žurnālistu izdomājums. Es paskatījos, autors ir De Facto.

Kāpēc [spļāviens]? Taisnīgums ir sods, kas ir atbilstošs Krimināllikuma pantam, sankcijai. Šajā gadījumā vai tiesnesei ir inkriminēta kukuļa ņemšana?

Tad izstāstiet, ka ir inkriminēts, kas ir pierādīts?
Pagaidiet! Kurš ir teicis, ka tiesnesei ir inkriminēta kukuļa ņemšana?

Skatījos profesores Liholajas 2015. gada pētījumu par kukuļošanu, viņa raksta – kukuļa piesavināšanos nevar īsti uz amatpersonu attiecināt, ja amatpersona paņem naudu, tad tā ir kukuļņemšana.
Paskatīsimies sankciju! Varbūt sāksim analizēt dispozīciju konkrētā pantā. To, ko 2015. gadā cienījamā profesore ir rakstījusi, tas lai paliek uz viņas. Jautājums ir, kā šeit var iztulkot savādāk, ja (šķirsta Krimināllikuma sējumu) Bērziņai inkriminētā 321. panta 2. daļas dispozīcija ir šāda: «par kukuļa piesavināšanos, ko valsts amatpersona saņēmusi nodošanai citai valsts amatpersonai». Kur tur Liholajai taisība? Tā ir likuma norma! Ja mēs esam tiesiski, tad mēs izpildīsim likuma prasības. Šajā gadījumā jūs teiksiet – prokurori ir muļķi! Tad tiesnesis arī ir muļķis, kas tiesāja [apstiprināja vienošanos]?

Kas lietā tika noskaidrots – vai zināms, kurai amatpersonai kukulis bija paredzēts?
Jā!

Kurai?
Pirmkārt, sāksim ar to, ka Bērziņai apsūdzība tik uzrādīta par vienu kukuļņemšanas un diviem piesavināšanās gadījumiem. Izmeklēšanas gaitā prokurore nonāca pie slēdziena, ka ar tādiem pierādījumiem, kādi ir lietā, nevar iet uz tiesu. Pierādījumu trūkuma dēļ par kukuļņemšanas faktu izbeidza krimnālprocesu daļā pret Bērziņu. Attiecīgi – par došanu arī pret Gulami. Līdz ar to, ja viņiem bija inkriminēta viena kukuļa došana un divas piesavināšanās, tad nekāda pārkvalifikācija nav bijusi. Par kukuļņemšanu ir izbeigts [kriminālprocess]! Un ir palicis par kukuļa piesavināšanos. Kur ir pārkvalifikācija?

Par kādu kukuļa summu bija runa un kāpēc tā došanu nepierādīja?
Tāpēc, ka pierādījumi nav pietiekami, lai ietu uz tiesu. Prokuroram jābūt pārliecinātam, ka viņš tiesā varēs to pierādīt. Šajā gadījumā bija situācija, ka bija pretrunīgas liecības, uz kurām nevar balstīt apsūdzību tiesā.

Vai tam ir sakars ar bijušo prokurori Bogdanovu, kurai ir konstatēti psihiski traucējumi?
Viņai [Bogdanovai] ir psihiski traucējumi, tāpēc nevar atrasties brīvības atņemšanas vietās un piedalīties tiesā, bet viņa nav sabiedrībai bīstama. Šajā gadījumā tiesas atzinusi, ka tie ir pārejoši psihiski traucējumi, kas viņai neļauj patreiz piedalīties tiesas sēdēs.

Vai pārejošie traucējumi…
(Pārtrauc) Vai jūs gribat, lai es runāju, vai tikai jūs runāsiet?

Es gribu jautāt…
Bet jūs tak neļaujat man runāt! Ekspertu atzinumā ir norādīts, ka tajā laikā, kad viņa sniedza Bērziņas un Gulami lietā liecības, viņa bija spējīga saprast, ko dara. Viņai tajā brīdī nebija nekādu traucējumu un viņas liecības ir izmantojamas. Un tās ir izmantotas lietā, bet tas negroza lietas apstākļus. Bez viņas liecībām ir arī citi apstākļi, kas ir jāpierāda.

Kāds ir Bogdanovas statuss šajā kriminālporcesā?
Lieciniece.

Bet sākumā viņu turēja aizdomās par starpniecību?
Jā! Bet ir norma, ka personu var atbrīvot no atbildības, ja viņa sniedz ziņas par kādiem citiem noziegumiem, tai skaitā par citu izdarītiem kukuļņemšanas, kukuļdošanas gadījumiem.

Un ar šīm liecībām nepietika?
(Smejas). Kāpēc jūs domājat, ka uz vienas personas liecībām var celt apsūdzību?

Kā pietrūka?
Mēs tagad neanalizēsim visas nianses, Jūs tāpat to nepublicēsiet.

Publicēsim! Mēs gribam zināt, kāpēc nepierādīja visu inkriminēto?
Nepierādīja?

Jūs teicāt, ka kukuļņemšanu nepierādīja…
Ka nav pietiekošu pierādījumu.

Tātad nepierādīja!
Pilnīgi pareizi! No pirksta izzīst pierādījumus prokurors nevar. Pierādījumu ir tik daudz, cik viņi ir savākti.

Vai Gulami un Bērziņa sadarbojās šajās epizodēs, kuras tika pierādītas?
Jā, viņi sadarbojās un tas ir viens no apstākļiem, kāpēc tika pieņemts tāds lēmums un ne citāds.

Tiesu prakse liecina, ka iepriekš tiesneši par kukuļņemšanu sodīti krietni bargāk – Tālere un Poļikarpova, kuru pieņemtais kukulis bija tikais simtos mērāms, saņēma reālus cietumsodus (2006. gadā bijušo Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Irēnu Poļikarpovu un tiesnesi Beatrisi Tāleri aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu. Pirmā tiesu instance abas sodīja ar 8 gadu cietumsodu, Tālere lietas gaitā nomira, bet apelācija Poļikarpovas sodu samazināja līdz 4 gadiem cietumā – red.).
Bet cik tur bija epizodes! Kāda starpība tikai summai? Tāleres un Poļikarpovas gadījumā ir pilnīgi citi apstākļi. Viņām bija vairāki desmiti epizožu. (Poļikarpovu aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu vienā un Tāleri trijās epizodēs – red.) 

Šajā gadījumā kukuļa piesavināšanās ir mazāk smags noziegums. Tas ietekmē arī sodu. Bērziņa labprātīgi atmaksāja piesavināto kukuļa summu, vairāk nekā 41 000 eiro. Tas arī iespaido. Šajā gadījumā, ņēma vērā gan viņas sadarbošanos, gan nozieguma smagumu, gan [piesavinātā kukuļa] atlīdzināšanu – kas faktiski būtu jāpiedzen vai jākonfiscē, bet nauda netika izņemta, tā bija piesavināta un iztērēta, jo faktu konstatēja jau pēc tam.

Piekrišana uz vienošanās procesu ir efektīva un taisnīga. Vai mums vajag vēl vienu Munkevica lietu, kur jau gandrīz 10 gadus par vienu epizodi nevar notiesāt? (Bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu 2010. gadā aizturēja par 5000 latu kukuļa došanu deputātei – red.) Tas ir labāk, ka velkas? Nevis, ka sods ir ātrs un skaidrs, turklāt valstij budžetā ieskaitīti pietiekami solīdi līdzekļi gan no atgrieztās naudas, gan soda nauda, kas viņiem uzlikts. Nav nemaz tik maziņa summa! Jūs būtu apmierināta ar 11 000 eiro sodu?

Es kukuļus nevienam nedodu.
Bet jūs kā cilvēks būtu priecīga?

Es kā cilvēks uzskatu, ka tiesnesim ir jāsaprot, kas ir kukuļošana un kas par to draud.
Mums ir speciāli izdalīts tiesesis Krimināllikumā?

Nav, bet varbūt vajadzētu.
Nu tad izdalīsim vēl citas amatpersonas!

Runājot par citām amatpersonām, arī bijusī prokurore Bogdanova, kuru tikko pieminējām, par 35 000 eiro kukuli saņēma četru gadu cietumsodu. Tur arī ir viena epizode.
Nu… (gari novelk), tur arī ir citi apstākļi. Bet mēs šajā gadījumā nerunājam par Bogdanovu. Runāsim par šo konkrēto [kriminālprocesu]. Ņemot vērā lietas apstākļus, prokurors pieņēma lēmumu, ka ir iespējams vienoties par sodu un šo procesu pabeigt vienkāršotā veidā, kas ir daudz ātrāks un efektīvāks. Pie tam ilgi netērējot tiesas resursus un nenoslogojot, lai var skatīt citas lietas, lai var pabeigt to pašu Munkevica lietu.

Piesavinātā summa bija 41 000 eiro?
To, ko piesavinājās – 41 000 eiro.

Ja paskatāmies uz šo summu, kuru Gumali deva un viņam piemēroto naudas sodu 9250 eiro un nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu – vai tas ir samērīgi? Soda nauda ir mazāka, nekā viņš deva.
Kukuļa summai nav lielas nozīmes, ir nozīme pie [nozieguma] kvalifikācijas. Gulami ir viena epizode ar 5000 eiro, tā ir [kukuļdošana, Krimināllikuma 323. panta] pirmā daļa, par ko ir naudas sods. Par otru noziegumu, kur ir liela apmēra kukuļi, piespriesta nosacīta brīvības atņemšana. Ja viņš neizpildīs kādus nosacījumus, kas attiecas uz soda izpildi, vai izdarīs citu noziegumu, tad reāli izcietīs sodu.

Kam bija paredzēts piesavinātais kukulis?
Piesavinātā kukuļa summa viena bija paredzēta [likvidētās Rīgas] Centra rajona tiesas tiesnesim un otra – Rīgas tiesas apgabala tiesnesim.

Kuriem?
Kāda starpība kuriem! Līdz viņiem tā nenonāca. Šajā gadījumā apspriest lietas, lai radītu šaubas par tām, nav nekāda pamata. Pie tam spriedums vēl nav stājies spēkā.

Viens ir likvidētās Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesis Imants Dzenis?
Iespējams.

Vai šie tiesneši bija iesaistīti kukuļošanā?
Nē, pat nav zinājuši.

Tātad Bērziņa izdomāja, ka Gulami ir kādam jāmaksā kukulis?
Tā mēdz būt. Šaja gadījumā tā tas arī ir. Jo izmeklēšanas laikā arī šie apstākļi bija pārbaudīti un tur nekādas šaubas par viņu saistību nav – viņi [citi tiesneši] nav saistīti. Un arī šīs civillietas [kuras šie tiesneši skatīja] izskatītas augstākās instancēs, gan Augstākajā tiesā, gan Senātā un nav nekādu pazīmju, ka būtu kaut kāda ietekme vai citi iemesli, kāpēc šos spriedumus varētu atzīt par nelikumīgiem.

Arī Bērziņas spriedums Gulami tiesvedībā par īpašumiem Vecrīgā?
Jā! [Epizodē] pie kukuļa piesavināšanās nekādas Bērziņas skatītās lietas nav. Es jau teicu, ka ir viena epizode par Centra rajonu un otra par Rīgas tiesu apgabala tiesnesi. Tās visas ir civillietas, kādas citas var Gulami interesēs skatīt.

Gulami ir arī kriminālprocess tā dēvētajā Tadžikistānas kokvilnas kravas pazušanas lietā.
Jā, viņš ir bagāts ar šiem procesiem (smaida), bet tur jau nekāda gala rezultāta nav.

Jums kā virsprokuroram ir tiesības šo Bērziņas un Gulami spriedumu apstrīdēt, vai to darīsiet?
Spriedumu, kāpēc? Spriedumu ir tiesības pārsūdzēt arī prokuroram, kurš to nosūtījis tiesai.

Viņa ir dzemdību atvaļinājumā.
Priekš tam ir citi prokurori.

Vai tas tiks darīts?
Uz patreizējo brīdi spriedums ir pasludināts, bet ir tiesības iesniegt protestu, ja ir pamats, jautājumā par sodu. Es vēl neesmu izanalizējis līdz galam pašu spriedumu. Varbūt kaut kādas procesuālas kļūdas ir pielaistas.

Šajā gadījumā nav iespējams runāt par, piemēram, pierādījumu pietiekamību, ņemot vērā, ka ir vienošanās par sodu. Tad faktiski ir vērtēta tikai soda piemērošanas iespējamība šādā vienošanās veidā. Ja prokurore vienojas, tad viņa bija izvērtējusi visus apstākļus, ko pārbaudīja arī tiesnesis, gatavojot spriedumu. Un spriedumā viņš vērtēja šos apstākļus, vai prokurors ir pareizi izvērtējis. Šaja gadījumā par šiem te jautājumiem man ir tiesības iesniegt protestu – ja tur ir iespējams saskatīt kaut kādus likumam neatbilstošus atzinumus, secinājumus.

Vai prokurore Sigita Deičmane pirms vienošanās slēgšanas ar jums kā augstākstāvošu prokuroru konsultējās?
Mēs regulāri apspriedām jautājumus gan par kvalifikāciju, gan pierādījumu pietiekamību, gan arī par iespējamajiem sodiem, kādi būtu prasīti tiesā. Tā ir normāla prakse. Bet, jebkurā gadījumā, gala lēmumu pieņem prokurors, es kā virsprokurors nevaru uzdot – dari tā vai dari tā. Es varu izteikt viedokli.

Kurš ierosināja slēgt vienošanos par sodu ar prokuroru?
Kontaktējās dabiski, ka advokāti, apsūdzētie ar prokuroru pa tiešo nekomunicē.

To es zinu, es jautāju, kurš ierosināja slēgt vienošanos – prokurore vai advokāti, solot vainas atzīšanu?
Vaina jau bija atzīta. Tur nav tirgošanās, ja atzīst vainu, tad darīsim tā! Par to, kā pabeigs procesu, par to domā izmeklēšanas beigās, nevis sākumā. Un šis sadarbības jautājums bija aktuāls no paša sākuma – vai cilvēks sadarbojas no sākuma vai nesadarbojas. Šajā gadījumā, vismaz par šīm epizodēm, kuras viņiem inkriminētas un ko sūtīja uz tiesu, viņi tās atzina jau no paša izmeklēšanas sākuma.

Nepierādīto epizodi par kukuļņemšanu neatzina?
Bija, kas atzina, bija, kas neatzina. Bet jebkurā gadījumā tas, ka apsūdzētais vai aizdomās turamais atzīst kaut ko, vēl nenozīmē, ka tas ir pietiekoši, lai viņam to inkriminētu. Ir jāņem vērā, vai ir vēl kādi pierādījumi bez atzīšanās, kas to apstiprinātu.

Bija Bogdanovas liecības.
Jā, tās pazīmes bija, ka tur, iespējams, ir bijusi kukuļa ņemšana. Iespējams – es saku. Bet šajā epizodē par kukuļa ņemšanu bija faktiski tikai liecības. Nebija citu pierādījumu, kas apstiprinātu vai ļautu pārbaudīt liecību patiesumu. Ja ir pretrunīgas liecības par notikuma apstākļiem, tad es arī neietu uz tiesu, lai man tiesa viņu [apsūdzēto] attaisno. Galu galā, apsūdzības celšana un nodošana tiesai, tas nav tā vienkārši – es gribu un aizeju! Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka tas ir cilvēks, kura vaina ir jāpierāda ar pierādījumiem. Tas ir tiesiskums! Nevis tas – jo skaļāka lieta, jo lielāks sods. Tā jūs gribat!

Intervijā žurnālam Klubs Gulami šovasar sacīja, ka devis kukuļus, jo sapratis – tā Latvijā jākarto lietas. Vēlāk to pašu intervijā Re:Baltica atkārtoja viņa advokāts Egons Rusanovs, ka «viņš deva, viņam nebija izejas, jo cīnījās par savu biznesu kā mācēja un saprot.» Vai šie citādi neliek domāt, ka šādi – ar kukuļiem – Gulami ir «cīnījies» par savu biznesu arī citās tiesās un prokuratūrā? Vai nosacīts sods atturēs viņu vai līdzīgus ietekmīgus biznesa cilvēkus dot kukuļus likumsargiem?
Par kādu biznesu viņš cīnās prokuratūrā? Pirmkārt, izmeklēšanu veica KNAB. Tad… (klusums) Par kādu biznesu viņš cīnās šeit? Civillietās es saprotu – viņš cīnās par biznesu, bet krimināllietās, par kādu biznesu cīnās?

Krimināllietas ir saistītas ar biznesu. Viņš intervijās saka – tā Latvijā lietas jakārto.
Domājat, ka viņš [Gulami] ir tik naivs? Ar tādu pieredzi un tādu tiesāšanās praksi! Man liekas, ka lasītāji reizēm ir pārāk naivi, [tic] – mums ir tik korumpēta valsts, ka bez kukuļiem neko nevar! Tā ir sevis attaisnošana un pelnu kaisīšana uz galvas! 

Labi, viņš atzina savu kukuļdošanu un par to saņēma sodu. Pie tam arī aizliegumu darboties sava uzņēmuma valdē, kas arī ir papildsods. Un tas nav maz!

Parēķiniet! Bērziņa zaudēja amatu, zaudējusi visus savus iepriekšējos nopelnus, kas pēc tam varētu būt pietiekoši normāla pensija un stāvokli sabiedrībā. Faktiski viņas juridiskā karjera ir uz nulles. Plus tas, ka viņa ir sadarbojusies un centusies [kaitējumu] atlīdzināt. Man liekas, tas ir taisnīgs sods, ko viņa tagad saņem. Vai labāk ir, ka valsts viņu uztur cietumā? Par uzturēšanu ir jāmaksā valstij. Tas būtu taisnīgi pret sabiedrību? Vai arī taisnīgāk būtu – labi, tu esi sajaucis sev dzīvi, atlīdzinājis to, ko esi izdarījis, saņēmis pietiekošu sodu laba naudas soda veidā un dzīvo tālāk!

Vai sabiedrībai vajag tikai asinis? Obligāti brīvības atņemšanu katrā gadījumā? Ir situācijas, kad tas ir vajadzīgs, bet nevar visu… To pašu Tāleri un Poļikarpovu – es zinu to lietu. Tur bija tiešām desmitiem epizodes, par ko viņas saņēma kukuļus, sistēmiski! Tā ir pilnīgi cita situācija, nevis atsevišķi šādi gadījumi.

Šī ir jau otra skaļā lieta pēc Gan Bei nodokļu krāpšanas krimināllietas, kurā prokuratūra nolemj neiet uz tiesu – vai tas ir kāds jauns uzstādījums?
Kur ir iespējams, tur vienkāršotie procesi ir jāizmanto. Paskatieties, kas notiek tiesās! Apelācijas instances pat apcietinātos noliek skatīt pēc gada. Rīgas Domes lieta – notiesāja un apsūdzētos tiesas zālē apcietināja, apelācijas tiesas sēdi nozīmēja pēc pusotra gada. (Par kukuļošanu grupā notiesātas vairākas Rīgas domes amatpersonas un uzņēmēji, lai pieņemtu tiem labvēlīgu lēmumus būvniecībā – red.) Tā ir iegriba vai slodze? Slodze, jo arī tagad, lietas atliek uzreiz uz pusgadu.

Līdz ar to ir jādomā, kas ir sabiedrības interesēs – garš un ilgs process bez rezultāta vai ar rezultātu kaut kad nākotnē, vai taisnīgs spriedums un ātri. Tas ir jāizmanto! Priekš kam tad tas likumā ir ierakstīts? Un nevar teikt, ka likums ir nepareizs. Nevar tā, ka pret vienu var piemērot [vienkāršoto procesu], pret citiem nevar. Kā es teicu – nav individuāla subjekta «tiesnesis», ir valsts amatpersona. Tāpat kā Saeimas deputāts, tā tiesnesis.

Es paskatījos citus spriedumus dažādās tiesās Latvijā, piemēram, par 30 eiro kukuļa piedāvājumu policistam tiesa pērn vainīgo ir sodījusi ar 3600 eiro naudas sodu. Kukuļa summa krietni mazāka kā šeit, bet sods gana bargs, samērīguma ziņā tuvs Gulami sodam.
Nezinu, vai par 30 eiro būtu sods tuvu Gulami sodam. Kas ir trīs tūkstoši, salīdzinājumā ar vairāk kā desmit! Kukulis sākas gandrīz no viena centa. Jebkura naudas vienība, jebkura materiāla vērtība. Vienīgā starpība ir lielie apmēri – kukulis 50 minimālo algu apmērā – kad sankcija ir uzreiz cita, paredzēta brīvības atņemšana, nevis citi alternatīvie sodi. Jebkurā gadījumā – nav starpības, vai tas ir ceļu policists vai tiesnesis.

Ja prokurors [vienojoties par sodu] ir kaut ko izdarījs nepareizi, tad ir tiesnesis – prokurora vienošanās nav spēkā, līdz to nav apstiprinājis tiesnesis savā spriedumā. Vēl viens pārbaudes etaps, kam jāiziet cauri. Ne vienmēr apstiprina vienošanos par sodu, ir [gadījumi] kad atgriež atpakaļ, jo tiesnesis uzskata, ka vienošanā ir pārāk mīksts sods paredzēts. Tādi gadījumi ir.

Cik bieži?
Manā nodaļā vienošanās nemaz tik bieži nav, bet es atceros vienu gadījumu, kad tiesnesis atgrieza lietu atpakaļ soda mīkstuma dēļ. Kaut gan ir praksē tādi gadījumi, kad atgriež soda mīkstuma dēļ, tad aiziet uz tiesu un piespriež vēl mīkstāku sodu, skatot vispārējā kārtībā. Katrs tiesnesis vērtē pēc iekšējās pārliecības.

Tad jau varam salikt pantus pie sienas – paskatīties, šis [cilvēks] tam atbilst un uzreiz sodu, kādēļ garos procesus!

Tā jūs arī izdarījāt.
Interesanti, tas ir jūsu pieņēmums. Mēs tā neizdarījām. Mēs vadījāmies tikai pēc likuma. Tas, ka kādam tas nepatīk, nu tur es neko nevaru līdzēt.