OIK izaicinājums – neatlikt risinājumu pēc būtības

Energouzņēmuma “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers par finanšu slogu, ko OIK rada visai sabiedrībai.

Pēdējo mēnešu aktīvajās diskusijās par to kā pilnveidot Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas, redzama pārlieku liela fokusēšanās tikai uz izmaksu pārdali un izmaiņu spēkā stāšanās datumu. Brīdī, kad izmaiņas ir atliktas līdz 2018. gadam, ir būtiski šādā veidā neatlikt diskusiju par problēmas būtību – lielo finanšu slogu, ko OIK rada visai sabiedrībai.

Ja pie OIK izmaksu diferencēšanas piesaucam mērķi atbalstīt lielo patērētāju rašanos un piesaistīt Latvijai jaunas investīcijas, tad pašreizējais priekšlikumu virziens sniedz vien ilūziju par tā sasniegšanu. Tiem patērētājiem, kas efektīvi noslogos savus pieslēgumus, labākajā gadījumā varam runāt par OIK izmaksu izlīdzināšanu ar kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, nevis būtisku to samazināšanu. Lai situāciju mainītu aizsāktā diskusija ir jāturpina, meklējot risinājumu, kā samazināt OIK izmaksu kopējo apjomu.

Viens no galvenajiem publiskajiem argumentiem pret izmaksu pārskatīšanu ir nepieciešamība ar OIK starpniecību atbalstīt vietējās spēkstacijas, kas nodrošina elektroenerģijas biržas “cenas griestus”. Tomēr, jāņem vērā, ka divas lielākās valstij piederošās gāzes spēkstacijas rada 13 EUR par megavatstundu lielus OIK izdevumus patērētājiem. Tāpēc no patērētāju kā pircēju viedokļa būtu racionāli turpināt segt šos izdevumus, ja kāds varētu pamatot, ka, pārtraucot vai ievērojami samazinot šos atbalsta maksājumus, tirgus cena kāptu par 13 EUR vai vairāk. 

13 EUR ir tieši trešdaļa no pēdējā gada elektroenerģijas tirgus vērtības biržā un patiesāks ir nevis apgalvojums, ka, samazinot jaudas maksājumus lielākajām stacijām, tirgus cenas kāptu par trešdaļu, bet gan tas, ka Latvijas lietotāji dāsni sponsorē cenu griestus Lietuvas lietotājiem, kuri par Latvijā izmaksātajām subsīdijām nemaksā. Savukārt, ja cenas būtiski paaugstinātos, tad minētajām stacijām būtu rentabli aktīvi darboties tirgū arī bez OIK jaudas maksājumiem.

Lielākās atšķirības OIK maksājumos Baltijā nosaka fakts, ka ne Igaunijā, ne Lietuvā caur OIK netiek subsidētas lielas un stratēģiskas investīcijas, kā Latvijā ir termoelektrocentrāļu (TEC) gadījumā. Kaimiņos tiek atbalstīti vienīgi elektroenerģijas ražotāji, kas izmanto atjaunojamos energoresursus. Tā rezultātā kaimiņvalstīs situācija ir uzņēmējiem labvēlīgāka, jo OIK ir līdz trim reizēm mazāka nekā Latvijā. Turklāt, jāatceras, ka, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas patērētāji tiešā veidā maksā vien daļu no OIK, bet pārējais tiek segts no valsts budžeta, tātad radot slogu visai sabiedrībai. 

Tādēļ, salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijā situācija tiešām ir kritiska. Vislabāk potenciālo ieguvumu no atbalsta pārskatīšanas TEC spēkstacijām, var novērtēt izskatot Lietuvas pieredzi. Līdz pat 2015. gadam arī Lietuva ar obligātā iepirkuma starpniecību atbalstīja gāzes koģenerācijas spēkstacijas. Tomēr kopš jaunu savienojumu izbūves atbalsts gāzes koģenerācijai ir pārtraukts, izņemot vienu nelielu kompensāciju. 

Taču vairs nav ne atbalsta par katru saražoto megavatstundu, ne jaudas maksājumu gāzes koģenerācijas stacijām. Rezultātā Lietuvas OIK maksājumi pēdējo gadu laikā ir samazinājušies gandrīz trīskārtīgi un 2017. gadā tiek plānots, ka tie būs vien 10.6 EUR par megavatstundu. Tikmēr Latvija ir Baltijas rekordiste 2016.gadā OIK sasniedzot 38.63 EUR par megavatstundu, no kuriem 26.79 EUR ir lietotāju maksājums un vēl papildus 11.84 EUR ir valsts budžeta dotācija. 

Lietuvas vēršanās pret gāzes spēkstacijām izsauca arī pretreakciju, jo tā ietekmēja gan publiskā, gan arī privātā kapitāla stacijas. Taču Latvijas gadījumā lielākās subsīdiju saņēmējas ir valstij piedorošā uzņēmuma īpašumā. Šajā gadījumā svarīgi saprast, ka nav jārunā par TEC staciju slēgšanu vai jāapstrīd to vieta atvērtā tirgus apstākļos. Spēkstacijas pašas regulēs savu darbību, pielāgojoties tirgus situācijai – iedarbinot enerģijas ražošanas jaudas, kad to izmaksas būs konkurētspējīgas ar tā brīža elektrības cenu tirgū. 

Gāzes spēkstacijām ir jāspēj atpelnīt savu darbību brīvā tirgus situācijā, bez milzīgām subsīdijām, kuras sedz visi patērētāji. Pretējā gadījumā tā ir neefektīva un dārga nasta. Ņemot vērā ietekmi uz OIK kopējām saistībām un subsīdiju saņēmēju īpašnieku struktūru, no kā izriet tiesvedības riski valstij, uzskatu, ka 2017. gada laikā ir jāizvērtē iespēju pārskatīt lielāko valstij piederošo gāzes TEC saņemto subsīdiju apmēru. Veicot šīs izmaiņas, 2018. gadā tiktu samazināts gan valsts budžeta slogs, gan arī kopējais OIK apmērs.

Jānis Bethers ir energouzņēmuma “Enefit” valdes priekšsēdētājs.