Apsūdzētais Ivars Sergets viltojis inženiera Andreja Kuļešova parakstus, lai gan paša Kuļešova objektā nemaz nebija.
Lielveikala “Maxima” būvniecības darbu dokumentos parakstus viltoju, lai vairāk nopelnītu, šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā skatāmajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzina montāžas darbu veicēju “Monce” vadītājs Viktors Ivanovs, ziņo LETA.
Tiesa šodien turpināja uzklausīt Ivanova liecības, kurš strādāja SIA “Monce”. Uzņēmums lielveikala būvniecības laikā noslēdza līgumu ar SIA “Vikom Industry” par montāžas darbiem – tika izveidotas 15 metāliskas sijas, kopnes un četras saites.
Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks lūdza tiesu nolasīt Ivanova pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās liecinieks stāstīja, ka viltoja inženiera Andreja Kuļešova parakstus, lai gan paša Kuļešova objektā nemaz nebija, un būvdarbu žurnālā liecinieks rakstīja, ka ierakstus izdarījis tieši Kuļešovs.
Tāpat Ivanovs viltoja arī viņa parakstus visos pieņemšanas-nodošanas aktos, tostarp attiecībā uz vēlāk sabrukušajām kopnēm. Ivanovs skaidroja, ka šādi rīkojies, lai nopelnītu vairāk naudas. Turklāt viņš uzsvēra, ka labi izpilda montāžas darbus, papildinot, ka montāžas darbi būvobjektā veikti kvalitatīvi un tas bija salīdzinoši parasts, ne pārāk sarežģīts objekts.
Tāpat liecinieks pastāstīja, ka pēc jumta sabrukšanas viņam zvanīja Kuļešovs un prasīja, kāpēc figurēja objekta dokumentācijā. Ivanovs mēģinājis ar viņu runāt, taču Kuļešovs ar viņu nevēlējies komunicēt. Dokumentācijā Kuļešovs norādīts kā “Vikom Industry” pārstāvis, būvdarbu vadītājs, tomēr viņš bija tieši “Monce” pārstāvis.
Kā vēlāk aģentūrai LETA norādījis Zvejsalnieks, kādu laiku Kuļešovs tiešām bija “Monce” pārstāvis, bet pēc tam jau figurējis “Vikom”.
Jautāts, vai vēl kādas personas zināja par to, ka viņš viltoja parakstus, liecinieks teica, ka neviens viņam to tieši nenorādīja un par to nerunāja, bet viņš uzskata, ka kāds to, iespējams, pieļāva. Apsūdzības uzturētāji tiesai norādīja, ka daži aizstāvības jautājumi nav attiecināmi uz izskatāmo krimināllietu, kas izraisīja zināmu neapmierinātību Zvejsalniekam, kurš izteicās, ka, šķiet, “neviens jautājums neattiecas uz izskatāmo lietu”.
Tālāk tiesa nopratināja Andreju Girsu, kurš strādāja “Monce” par montāžnieku. Priedaines ielā 20 viņš nodarbojās ar metāla konstrukciju montēšanu. Viņš norādīja, ka Ivanovs bija viņa tiešais priekšnieks, tostarp objektā. Jautāts, vai zina, kurš bija montāžas darbu atbildīgais vadītājs, liecinieks atbildēja noliedzoši. Tāpat viņš sacīja, ka nezina un nepazīst Kuļešovu.
Viņam tika uzdoti arī jautājumi par kopņu montēšanu, vēloties noskaidrot, vai bija kāda instrukcija, kā tas jādara, lieciniekam atbildot noliedzoši. Jautāts, vai vīrietis ievēroja kādas plaisas metinājuma šuvēs metāla konstrukcijām, kad tās tika atvestas, liecinieks teica, ka neievēroja. Tāpat jautāts, vai kādu no apsūdzētajiem ir redzējis būvobjektā, liecinieks teica, ka neatminas, ka kādu būtu redzējis.
Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī “Maxima” darbiniece Inna Šuvajeva. Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
Komentāri (28)
J.Biotops 27.11.2016. 20.32
1. Ievadā: „Apsūdzētais Ivars Sergets viltojis inženiera Andreja Kuļešova parakstus, lai gan paša Kuļešova objektā nemaz nebija”. Nu pie sienas tādu apsūdzēto, ko vēl te spriedelēt!
2. Tālāk viss raksts par to, ka parakstus viltojis „montāžas darbu veicēju “Monce” vadītājs Viktors Ivanovs”.
Cik saprotams no juceklīgā opusa, Ivanovs procesā ir… liecinieks. Labi gan, ka atrasti tādi tiešām zinoši liecinieki. Nu esam droši, ka vainīgajiem no taisnīga soda neizsprukt.
Parastais žurnālisms vai sabiedrības gatavošana nākošajiem brīnumiem?
0
Mantrausis 25.11.2016. 11.41
Manuprāt, pirmais teikums ir pretrunā ar rakstu!
Es šai tiesai neredzu jēgu situācijā, kad ļaudis nezina, kas jādara, bet raksta dokumentus. Piedodiet, Rīgas centrā stāv lieliski, lepni nami, kurus īpašnieki pametuši, bet tie vēl nebrīk, jo pirms 100 gadiem būvēt prata. Man viena alga, kādus likumus pildīja kāds ierēdnis, bet – vai 21. gadsimta Latvijā ir profesionāli būvnieki un cik tādu ir, cik objektos tie strādā. Es nerunāju par būvniekiem uz papīra, bet tiem, kas prot un zina!
0
traductrice 25.11.2016. 11.30
Būvniecībā vairs nestrādāju un nezinu, kā ir tagad un vai kopš Zolitūdes kas mainījies, bet agrāk “pa lielam” būvobjektā strādāja speciālista “sertifikāts”, nevis pats speciālists, jo viņš formāli skaitījās atbildīgais vairākos būvobjektos vienlaikus, bet faktiski sevi īpaši neapgrūtināja ar klātesamību.
Bieži vien parakstu viltošana bija ne jau mantkārīgos nolūkos, bet vnk. tāpēc, ka sertifikāta īpašnieks nav savā darba vietā. Neizteikšos par konkrēto gadījumu, taču es šaubos, ka kāds sertifikāta turētājs varētu nebūt informēts par sava sertifikāta izmantošanu, jo lai nu ko, bet arī tikai plika sertifikāta izmantošana ir maksas pakalpojums, turklāt ne lēts.
0