Demokrātijas paraugstunda

Kā darbojas process ar iekšējo spēku, kurā ņem vērā visu intereses

Demokrātija ir tāda dīvaina lieta. Katram ir sava izpratne par to, un katrā demokrātiskā valstī tā darbojas atšķirīgi. ASV ar prezidenta vēlēšanām ir mums sniegusi demokrātijas paraugstundu.

Vēlēšanu sistēma tur ir sarežģīta. Komentāra rakstīšanas brīdī Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone bija saņēmusi 60 617 062 balsis, bet Republikāņu kandidāts Donalds Tramps – tikai 60 118 567. Tomēr nākamais ASV prezidents būs Donalds Tramps, jo viņš bija saņēmis 290 Elektoru kolēģijas (Electoral College) balsis, bet Klintone – tikai 228. Vēl 20 Elektoru kolēģijas balsis nebija izšķirtas.

Šī nav pirmā reize, kad populārākais kandidāts netiek ievēlēts.

ASV prezidenta vēlēšanās 2000.gadā Els Gors juniors ieguva 50 999 897 balsis, bet Džordžs V.Bušs – 50 456 002. Džordžs Bušs tomēr kļuva par prezidentu. ASV vēsturē ir bijuši vēl trīs gadījumi, kad kandidāts ar balsu vairākumu tomēr nav kļuvis par prezidentu – 1824., 1876. un 1888.gadā.

Kas tad ir tā demokrātija? Apgalvojums, ka tā ir tikai princips – vairākums valda, ir maldīgs. Kaut vai vien to iemeslu dēļ, ka ASV valdīs sarežģītas vēlēšanu sistēmas uzvarētājs, kas ne obligāti seņēma vairākuma atbalstu.

Demokrātija ir kaut kas vairāk nekā vienkārša tautas skaitīšana. Tāpēc to nevar prastā veidā uzspiest zemēm, kur tā nav bijusi, un cerēt, ka visi būs apmierināti. Ja katrs cieši balso par savas cilts pārstāvi, un ja tā cilts, kurai ir visvairāk cilvēku, tiek pie varas, tad varam sagaidīt, ka nebūs sevišķi liela iecietība pret mazskaitlīgākām ciltīm.

Šādas problēmas redzam postkoloniālās zemēs, kur aizejošās koloniālās varas ir zīmējušas valsts robežas, neņemot vērā etnogrāfiskās robežas. To redzam arī zemēs, kurās etnogrāfiskais sastāvs ir bijis sašķobīts okupācijas un etniskās tīrīšanas dēļ.

Demokrātija ir process, kurā visi pilsoņi var just, ka viņu domas ir ņemtas vērā, izveidojot valdību.

Tā ir miermīlīga varas pārņemšana, jo zaudētājs saprot, ka būs atkal vēlēšanas un nākamajās iznākums var būt citāds. Tā ir iecietība pret vēlēšanu zaudētājiem, necenšoties tos pazemot, bet uzsverot, ka valdīšana notiks visu pilsoņu interesēs.

Vai Amerikā demokrātija ir salauzta? Šī gada vēlēšanu kampaņā dzirdējām izteicienus, kas nopietni apdraudēja īstu demokrātiju, bet varas maiņas process ir jau sācies, un nav nekāda iemesla domāt, ka tas neritēs tikpat sekmīgi kā visas citas reizes.

Demokrātija tomēr ir atsperīga – to var spiest un locīt, bet tai ir iekšējais spēks un izturība.