Starp VID ģenerāldirektora kandidātiem bijušie Finanšu policijas pārstāvji

Valsts kancelejas vadītājs: alga joprojām paliek problemātiskais aspekts

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa otrajā kārtā komisija izvirzījusi profesionāļus no auditorfirmas Deloitte, apsardzes uzņēmuma ”Grifs”, Latvijas Bankas, kā arī bijušo Finanšu policijas pārvaldes direktoru Jāni Kaluginu un bijušo direktora vietnieci Ļubovu Švecovu, svētdien vēstīja TV3 raidījums ”Nekā personīga” (NP).

Švecova NP apstiprinājusi, ka pieteikusies konkursā. Viņa no darba VID aizgāja pirms gada, patlaban praktizē kā juriste un raksta doktora disertāciju par nodokļu krāpšanas problemātiku Latvijā.

Bijušais Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča vietnieks Jānis Kalugins NP nekomentēja savu dalību konkursā. 2008.gadā Kalugins intervijās slavēja Vaškeviču kā cilvēku, kurš esot “daudz darījis, lai mazinātu stagnāciju muitā”. Kalugins savu dalību konkursā negrib komentēt. Kaluginu skārusi nesenā amatpersonu rotācija. Viņš no VID Iekšējās audita daļas vadītāja posteņa aizrotēts uz līdzīgu struktūru Iekšlietu ministrijā.

No plašākiem komentāriem par dalību konkursā atsakās arī Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins, kas agrāk bijis “Rīgas miesnieka” valdes priekšsēdētājs, strādājis AS ”Nordeka” un AS ”Balta”.

Savukārt nodokļu plānošanas speciālists no auditorfirmas ”Deloitte Latvia” Kaspars Rumba VID vadītāja konkursā pieteicies, jo gribot palīdzēt attīstīt Latvijas tautsaimniecību. ”Galvenais pamudinājums ir tas, ka VID ir pietiekoši liela nozīme tautsaimniecības attīstībā un tuvākajos gados mums ir pietiekoši daudz izaicinājumu, IKP neaug, un es ceru, ka izvēršot noteiktas izmaiņas ieņēmumu dienestā Latvijas tautsaimniecība varētu augt straujāk un ilgspējīgāk,” NP sacījis Rumba.

Apsardzes firmas ”Grifs AG” korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs līdz 2008.gadam strādājis apsardzē un infocentrā, pašlaik augstskolā “Turība” tiesību zinātņu katedrā pasniedz priekšmetu par drošības tehniskajiem līdzekļiem un objektu drošību. Začs NP sacījis: ”Tā viena no lietām ir tas, kā tiek uztverts VID. Tā ir VID slava. Lai cilvēki labāk par viņu domā. Samazināt birokrātiju – tā ir vēl viena lieta. Lai ir vieglāk un ērtāk cilvēkiem un arī pašiem VID darbiniekiem strādāt.”

Kandidātes Ilze Cīrule grib mainīt VID darbu, tam palīdzēšot viņas līdzšinējā pieredze apdrošināšanas kompānijās ”Balta” un ”Gjensidige Baltija”. ”Principā es esmu ļoti pozitīvs cilvēks, un es uzskatu – ja mēs gribam, tad mēs varam arī ļoti daudz ko izdarīt, un mēs varam arī mainīt to negatīvo attieksmi pret šo institūciju,” NP paudusi Cīrule.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss pieteicies konkursā, jo jūtot lepnumu par savu valsti. Viņš gan apzinoties, ka citi kandidāti būšot par viņu spēcīgāki. ”Jebkurā gadījumā esmu šādu soli spēris, bet es vēlreiz jums pasvītroju – tas ir pilnīgi pāragri par mani runāt kā VID vadītāju, un lielā mērā tā ir tāda spontāna rīcība, kāpēc es esmu to veicis,” saka Klauss.

Amatam kandidē arī Mārtiņš Liberts, par kura iepriekšējo pieredzi plašāku ziņu nav.

Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš paudis, ka VID ģenerāldirektora alga joprojām paliek problemātiskais aspekts, jo personālatlases kompānija uzrunāja vairāk nekā 100 cilvēkus. ”Man ir pārskats par to, kādēļ cilvēki atteicās. Top 3 alga joprojām ir viens no apstākļiem. Tas gan ir trešais. Pirmais apstāklis ir politiskais fons, kas sacelts ap iestādi, un cilvēkiem nav ticības tam, ka viņiem būs iespēja neatkarīgi darboties. Otrais – publicitāte. Draugu, radu un bērnu vārdi tiek ienesti publiskajā telpā, un ļoti daudzi no privātā sektora nav gatavi nākt,” NP skaidro Krieviņš.