VID ģenerāldirektora amata konkursa 2.kārtai virza 8 no 19 kandidātiem

Komisija ar pretendentiem rīkos klātienes intervijas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa komisija šodien pirmajā sēdē lēma konkursa otrajai kārtai virzīt astoņus pretendentus no 19, preses konferencē žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, ziņo aģentūra LETA.

Viņš klāstīja, ka komisija vērtēja 19 kandidātu atbilstību noteiktajiem kritērijiem. 11 noraidītie kandidāti vai nu nebija iesnieguši visus prasītos dokumentus, vai arī neatbilda pēc izglītības parametriem. Noraidīto vidū ir arī tie, kuriem nebija pieredzes, vadot vismaz 40 cilvēkus lielu kolektīvu.

Valsts kancelejas direktora ieskatā starp astoņiem izvēlētajiem pretendentiem ir ļoti spēcīgi kandidāti, kā arī izteikti līderi. Pārsvarā šie kandidāti ir privātā biznesa pārstāvji, kuriem ir liela iepriekšējā pieredze. Konkursa otrā, mutiskā, kārta būs komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes pamatprincipiem un iestādes darbības jomu, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par iestādes nākotnes prioritātēm un svešvalodu zināšanu pārbaude.

Trešajā kārtā virzītie pretendenti tiksies ar personālvadības speciālistiem, kuri vērtēs pretendentu vadības kompetences – stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, pārmaiņu vadību, attiecību veidošanu un uzturēšanu, kā arī orientāciju uz rezultātu.

Būtu labi, ja jaunais VID vadītājs nāktu no biznesa vides, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas deputāte, bijusī premjere Laimdota Straujuma (V). “Es personīgi jauno VID vadītāju gribētu redzēt no biznesa vides. Rotācija starp biznesa vidi un ierēdniecību ir ļoti svētīga,” teica Straujuma. Viņa uzsvēra, ka tādā veidā ierēdniecība redz problēmas, ar ko ikdienā saskaras biznesa vide. “Ja atrastos tāds cilvēks no biznesa vides, tad es viņu noteikti atbalstītu,” piebilda deputāte.

Jau vēstīts, ka šogad jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai. Pēc tam Reizniece-Ozola mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās un izraudzījās Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.