Federālais parlaments un Flandrijas parlaments gatavojas līgumu atbalstīt
Beļģijas Valonijas reģiona parlaments piektdien nobalsoja par Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvā tirdzniecības līguma (CETA) bloķēšanu, vēsta aģentūras LETA-AFP. Par priekšlikumu noraidīt CETA balsoja 46 deputāti, pret – tikai 16, un 1 balsojumā atturējās.
“Es nepiešķiršu pilnvarojumu federālajai valdībai, un Beļģija 18.oktobrī CETA neparakstīs,” uzrunājot uz ārkārtas sēdi sasauktos likumdevējus, paziņoja reģionālās valdības vadītājs Pols Maņets.
Beļģijas sarežģītajā politiskajā sistēmā ir federālais parlaments, Valonijas un Briseles reģionu parlamenti, kā arī parlamenti, kas pārstāv valsts frankofono kopienu un vācu valodā runājošo kopienu, un Flandrijas parlaments, kas vienlaikus pārstāv flāmus. Beļģijas federālais parlaments un Flandrijas parlaments jau snieguši norādes, ka atbalstīs CETA.
Lai Kanādas premjerministrs Džastins Trudo spētu parakstīt CETA 27.oktobrī Briselē iecerētajā ES un Kanādas samitā, tas jāapstiprina visām 28 bloka dalībvalstīm. Trudo šonedēļ norādīja, ka viņam sāk pietrūkt pacietības pēc divus gadus ilgas kavēšanās, un brīdināja, ka neveiksmīga līguma īstenošana raidītu “ļoti skaidru signālu, ka Eiropa nav produktīva”.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām un apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus. Aktīvisti norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.
Komentāri (19)
Aldis-2 15.10.2016. 14.00
Franču mediji jau dažas dienas apspriež grāmatu par franču prezidentu Olandu “Un président ne devrait pas dire ça…” (“Prezidentam nevajadzētu tâ teikt…”)
Pirms 4 gadiem divi “Le Monde” žurnālisti un Olands ir vienojušies, ka savas prezidentūras laikā viņi rēgulāri nāks intervēt prezidentu un pēc tam uzrakstīs grāmatu. Prezidentam nedrīkst to lasīt pirms publicēšanas. Šī grāmata ir pārsteigums ne tikai frančiem, bet droši vien arī pašam prezidentam.
Mediji ir pārsteigti par daudziem prezidenta vārdiem, piemēram:
“Je pense qu’il y a trop d’arrivées, d’immigration qui ne devrait pas être là.”
>>> “Es domāju, ka ir pārāk daudz iebraucēju, imigrācija, kuŗai nevajadzētu būt šeit.”
“Qu’il y ait un problème avec l’islam, c’est vrai. Nul n’en doute.”
>>> “Ir problēma ar islāmu, tā ir taisnība. Nekādu šaubu.”
un turpina:
“Il y a un problème avec l’islam, parce que l’islam demande des lieux, des reconnaissances. Ce n’est pas l’islam qui pose un problème dans le sens où ça serait une religion qui serait dangereuse en elle-même, mais parce qu’elle veut s’affirmer comme une religion dans la République.”
>>> “Ir problēma ar islāmu, jo islāms prasa sev vietu un atzīšanu. Tas rada problēmu nevis kâ reliģija, kas būtu bīstama pati par sevi, bet tāpēc, ka tas grib uzpausties Republikā.” (uzpausties = uzmākties + izpausties)
“L’identité, c’est plutôt l’idée de Nicolas Sarkozy. Le sujet existe, mais il ne peut pas être un thème fédérateur pour la gauche”, … “La gauche ne peut pas gagner sur le thème de l’identité, mais elle peut perdre sur le thème de l’identité.”
>>> “[Nācionālā] identitāte ir drīzāk Sarkoža ideja. Problēma pastāv, bet tā nevar būt par tematu, kas vienotu kreisos” … “Kreisie nevar uzvarēt, ceļot identitātes tematu, bet viņi var zaudēt, pievēršoties identitātei.”
Lūk, kvēlā multikultūrālisma atbalstītāja domas. Lieliski saprot, ka sūdi ir, bet nekādus risinājumus nepiedāvā, jo tad kreisie noteikti sašķeltos un nebūtu nekādu izredžu uzvarēt vēlēšanās.
6
Aldis-2 > 15.10.2016. 14.17
Te dažādu laikrakstu virsraksti:
“Le Figaro”: Immigration : l’incroyable aveu de François Hollande
(Imigrācija: Olanda neticamā atzīšanās)
“L’Express”: Pour Hollande, il y a “trop d’immigration qui ne devrait pas être là”
(Olandaprāt, ir pārāk daudz “imigrācijas, kuŗai nevajadzētu būt šeit”)
“Le Monde”: Le livre des journalistes du « Monde » sur Hollande torpille la communication de l’Elysée
(“Le Monde” žurnālistu grāmata par Olandu torpedē prezidenta administrācijas komūnikāciju)
“Les Echos”: Hollande estime qu’il y a « trop d’immigration »
(Olands domā, ka ir “pārāk daudz imigrācijas”)
“L’Internaute”: François Hollande : “trop d’immigration” et “un problème avec l’islam”, ce qu’il dit en privé
(Olands: “pārāk daudz imigrācijas” un “problēma ar islāmu” – tas ir tas, ko viņš teica privāti)
“Le JDD”: Femmes voilées, immigration, identité… Les confidences chocs de Hollande
(Sievietes ar aizsegtām sejām, imigrācija, identitāte… Šokējošās Olanda atzīšanās)
“Marianne”: “Il y a un problème avec l’islam” : quand Hollande fait du Valls
(“Ir problēmas ar islāmu”: kad Olands imitē [premjerministru] Valu)
François Hollande : «Comment peut-on éviter la partition? Car c’est quand même ça qui est en train de se produire: la partition.»
(Olands: “Kâ mēs varam izvairīties no [sabiedrības] šķelšanās? Jo tomēr tas tieši ir tas, kas pašlaik notiek: šķelšanās.”
0
Aldis-2 > 15.10.2016. 14.50
Otrais temats, kas pēdējās dienās tiek apspriests Francijā, ir Republikāņu debate.
[1934.gada Svešvārdu vārdnīcā vārds “debate” ir vienskaitlī, tas ir aizgūts no franču valodas, kur “débat” arī ir vienskaitlī. Labi iederas, līdzīgi kâ: apspriest > apspriešana > apspriede, tâ arī: debatēt > debatēšana > debate. Savukārt krievu valodā šis vārds vienmēr ir daudzskaitlī: “debaty”]
Franču žurnālisti joko: “Kuŗš teica, ka franči neinteresējas par politiku?”
Vienas partijas iekšējo debati tiešraidē skatījās 6 miljoni TV skatītāju. Ja tas būtu Latvijā, tad 200’000 skatītos, piemēram ZZS iekšējo debati.
Ar ko šī debate ir interesanta? Republikāņi novembrī izvirzīs savu prezidenta kandidātu prezidenta vēlēšanām, kas notiks 2017.gadā. Tagad vairāki “kandidāta kandidāti” sacenšas savā starpā. Tā ir pirmā TV-debate no trijām debatēm.
Ja šādu kandidāta izvirzīšanas procedūru pielāgotu Latvijas parlamentārās republikas apstākļiem, tad tas izskatītos šādi (mazliet piefantazējot):
Piemēram, ZZS gatavojas Saeimas vēlēšanām un grib izvēlēties premjerministra kandidātu.
Tā uzaicina Zaļo partiju un draudzīgas sīkpartijas (“Puzei un Visumam”) izvirzīt savus “kandidāta kandidātus”. (Franču Republikāņu gadījumā no 7 kandidātiem 6 ir Republikāņi un 1 kristīgais dēmokrats.)
Tâtad, jebkuŗš šo partiju biedrs var sevi izvirzīt par “kandidāta kandidātu” ar nosacījumu, ka viņš gūst 5 Saeimas [ZZS] deputātu atbalstu vai 20 pašvaldību deputātu [no šīm partijām] atbalstu.
Un tad ir interesantākais: notiek “kandidāta kandidāta” vēlēšanas – jebkuŗš Latvijas pilsonis (!!!) var reģistrēties šīm vēlēšanām un balsot par savu kandidātu. Ja neviens negūst 50%, tad notiek 2.kārtā, kuŗā piedalās divi populārākie. Viens no viņiem tiek ievēlēts. Viņš tad vienpersonīgi sastāda ZZS vēlēšanu sarakstus Saeimas vēlēšanām. Un uzvaras gadījumā kļūst par premjerministru un izvēlas ministrus.
Tâtad: ZZS biedru, kas ir Saeimas vai pašvaldību deputāti) grupiņas nosaka, kas var tikt izvirzīts, bet balsot var jebkuŗš Latvijas pilsonis.
(Franču Republikāņu gadījumā ir gaidāms, ka “kandidāta kandidāta” vēlēšanās piedalīsies ap 4 miljoniem franču. Lielākoties, tie būs protams Republikāņu vēlētāji. Bet gaidāms, ka piedalīsies arī daudz sociālistu vēlētāju, kas centīsies panākt, lai tiktu izvirzīts “sociālāks” kandidāts, kâ arī daudz Nācionālās frontes vēlētāju, kas centīsies panākt, lai tiktu izvirzīts nācionālāks kandidāts.)
Tâ kâ sociālistu kandidātam nav izredžu uzvarēt un Lepenai arī ir ļoti mazas izredzes uzvarēt prezidenta vēlēšanās, tad visticamāk, ka par Francijas prezidentu kļūs Republikānis. Tāpēc žurnālisti joko, ka prezidentu ievēlēs jau šogad novembrī (kaut arī vēlēšanas notiks 2017.gada aprīlī-maijā).
0
Aldis-2 > 15.10.2016. 20.05
turpinājums:
Les «poutinophobes» de gauche (kreisie “putinofobi”):
François Hollande
Nombreuses sont les personnalités de gauche à s’engager avec virulence contre le président russe. François Hollande en tête, qui veut afficher sa «fermeté» contre Moscou.
(Kreiso vidū ir daudz cilvēku, kas dzēlīgi izturas pret krievu prezidentu. Olands ir priekšgalā, kas grib apliecināt savu “stingrību” pret Maskavu.
Jean-Christophe Cambadélis
Position partagée par l’ensemble ou presque des socialistes, dont le chef Jean-Christophe Cambadélis n’hésite pas à dénoncer régulièrement la «poutinisation» de la droite.
>>> [Olanda] poziciju atbalsta gandrīz visi sociālisti, kuŗu šefs Kambadelis rēgulāri nosoda [franču] labējo “putinizāciju”.
Bruno Leroux
«Il y a une forme de fascination de la droite française pour le régime autoritaire de M. Poutine», avait dénoncé le chef des députés PS Bruno Leroux au moment de la visite de Sarkozy.
>>> “Ir kāda īpatnēja jūsmošana franču labējo vidū par Putina autoritāru režīmu” – sociālistu frakcijas vadītājs Leru paziņoja, kad Sarkozis devies vizītē [uz Maskavu].
Les «poutinophiles» de gauche (kreisie “putinofili”):
Jean-Luc Mélenchon
Jean-Luc Mélenchon détonne à gauche par sa défense du président russe. En février dernier, le président du Front de gauche avait félicité sur son blog les Russes pour leur engagement contre Daech. Il avait également vertement critiqué la «propagande anti-russe à partir du meurtre de Nemstov», qualifiant l’opposant, tué dans des conditions mystérieuses à Moscou, de «cacique eltsinien» sur son blog.
>>> Melenšons izceļas kreiso vidū ar savu krievu prezidenta aizstāvību. Šī gada februārī Kreiso frontes vadītājs sveica savā blogā krievus par viņu iesaistīšanos pret “Daešu”. Viņš arī asi kritizēja “pretkrievu propagandu pēc Nemcova slepkavības”, saucot savā blogā opozicionāru [Nemcovu], kas nogalināts dīvainos apstākļos Maskavā, par “Jelcina kasiku”.
Clémentine Autain (komūnistu līdere)
«Notre famille politique s’attache à combattre la vision des grands médias français qui opposent les “gentils Ukrainiens” aux “méchants Russes”», estimait pour sa part Clémentine Autain. Le Parti communiste s’est, lui, plusieurs fois prononcé contre les sanctions économiques décidées contre la Russie.
>>> “Mūsu politiskā ģimene pievienojas cīņai pret lielajiem franču medijiem, kas pretnostata “laipnus ukraiņus” “ļaunajiem krieviem”. Komūnistu partija vairākkārt izteicās pret ekonomiskajām sankcijām, kas noteiktas Krievijai.
Hubert Védrine (bijušais Ārlietu ministrs – sociālista Žospēna valdībā) un Jean-Pierre Chevènement
D’autres à gauche, comme l’ancien ministre des Affaires étrangères Hubert Védrine ou Jean-Pierre Chevènement dénoncent .. la vision «caricaturale» qui est faite de Vladimir Poutine.
>>> Citi kreisie, kâ Vedrins un Čevenment nosoda .. “karikātūrālu” skatu uz Putinu.
un filozofi:
Ce clivage ne traverse pas seulement le monde politique, mais aussi les intellectuels. Alors que toute une frange des philosophes anti-totalitaires (Bernard Henri Lévy, Alain Finkielkraut, feu André Glucksmann) est très hostile à l’autoritarisme poutinien, d’autres penseurs traditionnellement classés à gauche, comme Régis Debray ou Michel Onfray s’érigent contre la diabolisation du président russe.
>>> Šī atšķirība attiecas ne tikai uz politiķiem, bet arī uz intelektuāļiem. Ja antitotālitārie filozofi (Levi, Finkielkrauts, mirušais Gluksmans) ir ļoti naidīgi pret putinisko autoritārismu, tad citi kreisie domātāji kâ Debrē un Onfrē saceļas pret krievu prezidenta diabolizāciju.
0
Aldis-2 > 15.10.2016. 20.05
Pirms dažām dienām “Le Figaro” apkopoja franču politiķu attieksmi pret Krieviju:
Poutine divise la droite et la gauche françaises
(Putins šķeļ franču labējos un kreisos)
Les «poutinolâtres» de droite (labējie putinoīdi):
Marine Le Pen 2011.gadā teica krievu laikrakstam “Kommersant”:
«Je ne cache pas que, dans une certaine mesure, j’admire Vladimir Poutine»
(“Es neslēpju, ka zināmā mērā es apbrīnoju Putinu”)
Marion Maréchal-Le Pen piedalās franču parlamenta “frnaču-krievu draudzības grupā” [jāprecīzē, ka Republikāņu tajā grupā ir daudz-daudz vairāk]
François Fillon (premjerministrs laikā, kad Sarkozis bija prezidents)
François Fillon se distingue de ses concurrents par son attachement constant à renouer le dialogue avec la Russie. Un tropisme russe qu’il entretient depuis longtemps et qui s’articule, selon lui, avec sa volonté gaulliste de fonder une «Europe de l ‘Atlantique à l’Oural».
>>> Fijons atšķiŗas no saviem konkurentiem ar savu pastāvīgu tieksmi atjaunot dialogu ar Krieviju. Krievu tropisms, ko viņš uztur jau ilgu laiku un kas izpaužas ar viņa golisku gribu radīt “Eiropu no Atlantijas līdz UrAliem”.
Republikāņu deputāti Thierry Mariani un Nicolas D’Huicq, kas rēgulāri braukā uz okupētu Krimu.
Nicolas Sarkozy
Nicolas Sarkozy … s’est pris d’un accès de russophilie depuis son retour sur la scène politique. Il a rencontré Poutine en octobre 2015 à Moscou, ce qui avait profondément agacé la majorité socialiste.
>>> Sarkozis nodevies rusofilijai kopš atgriešanās politikā. Viņš ir ticies ar Putinu 2015.gada oktōbrī, dziļi sadusmojot sociālistu vairākumu.
Les «poutino-sceptiques» de droite (labējie putinoskeptiķi):
Alain Juppé
En avril 2015, il dénonçait «un accès de russophilie aiguë» à l’UMP. «La Russie est un grand pays» mais, «à un certain moment, il ne faut pas hésiter à dire à Poutine: stop. On n’annexe pas ses voisins.»
>>> 2015.gada aprīlī viņš nosodīja “asas rusofilijas izpausmes” [Republikāņu partijas iepriekšējā inkarnācijā] UMP. “Krievija ir liela valsts”, bet “dažbrīd nevajadzētu kavēties, lai teiktu Putinam: stop. [normālas valstis] nemēdz anektēt savus kaimiņus.”
Hervé Mariton qui est, lui, très russophile (il est un des rares parlementaires à parler le russe couramment) est pourtant très défiant envers la «poutinophilie» de ses camarades républicains. «La vénération poutinienne chez les Républicains me consterne» déclarait-il par exemple au JDD, déplorant «l’évolution anti-atlantiste, anti-américaine, anti-occidentale, anti-libre-échange, anti-européenne» d’une frange de son parti. Lui soutient notoirement Mikhaïl Khodorkovski, l’oligarque devenu farouche opposant de Poutine.
>>> Maritons, kas ir liels rusofils (rets deputāts, kuŗš runā krieviski), tomēr ļoti noraidošs attiecībā uz savu partijas biedru – republikāņu “putinofiliju”. “Putina slavināšana republikāņu vidū mani pārsteidz” viņš atzīst, nožēlojot “antiatlantisku, antiamerisku, antirietumniecisku, antibrīvas tirdzniecības, antieiropisku virzību” savas partijas daļā. Viņš atbalsta īpaši Chodorkovski…
0
Aldis-2 > 16.10.2016. 15.52
Interesanti vērot kâ atšķiŗas žurnālisti.
Piemēram, par franču prezidentu Olandu pēdējā laikā ir uzrakstītas vismaz 3 grāmatas.
(1) 2014.gadā viņa izbijusi gultas biedrene (vairākus gadus nodzīvoja kopā, bet viņš tâ viņu arī neapprecēja) uzrakstīja grāmatu “Merci pour ce moment” (“Paldies par šo brīdi”). Grāmata kļuvusi par 2014.gada bestselleri Nr.1, pārdots pusmiljons eksemplāru (2.vietā Zemura “Francijas pašnāvība”). Cita starpā viņa savā grāmatā rakstīja, ka Olands tikai runājot, ka nīst bagātos, īstenībā viņš nīstot nabagos un saucot viņus par “bezzobainajiem”.
[Starp citu, pēc “La Tribune” datiem, pašreizējā sociālistu valdībā esot vismaz 14 miljonāri.]
(2) Šogad Zemurs uzrakstīja grāmatu “Un quinquennat pour rien” (“Pieci gadi kaķim zem astes”), kuŗā analizē Olanda prezidentūras laikā [ne]paveikto. Kritizē nevis cilvēku, bet viņa rīcību.
(3) Pirms nedēļas “Le Monde” žurnālisti ir publicējuši “Un président ne devrait pas dire ça…” (“Prezidentam nevajadzētu tâ teikt…”) Cita starpā, pajautājuši prezidentam arī par “bezzobainajiem”, uz ko viņš atbildēja, ka cilvēkus mīl un šos vārdus ir lietojis tikai šādā kontekstā: «Je lui ai dit: “Je vois des gens qui viennent vers moi dans les manifestations, ce sont des pauvres, ils sont sans dents”» (Es viņai teicu: “Es redzu cilvēkus, kas nāk pie manis manifestācijās, viņi ir nabagi, viņi ir bezzobaini”)
Tomēr, ja toreiz viņa vārdi par “bezzobainajiem” eirokomjauniešus neinteresēja un četrus gadus viņam tika piedots viss, tad uzzinot, ko Olands īstenībā domā par imigrantiem, viņam tagad tiek pieminēts viss, arī “bezzobainie”. Tika izrakta pat vecum veca īsziņa:
«Je suis avec ma copine Bernadette dans une grande manifestation dans son canton. .. Dans son discours, elle a fait un lapsus formidable. Rire général, même chez les sans-dents», «31 mai 2008 à 12h39».
>>> “Esmu ar savu draudzeni Bernadeti lielā manifestācijā viņas novadā. .. Savā uzrunā viņa ir pamatīgi pārteikusies. Vispārējie smiekli, smējās pat bezzobainie.”, nosūtīta 31.05.2008.
Un tiek parādīts, ka tajā dienā viņš bija tādā un tādā sapulcē, un ka bez viņa un kolēģes tur bija tikai … tauta. Tâtad, par bezzobainajiem viņš sauc ko?..
Īstenībā, “bezzobainie” ir atgādināti tikai fona radīšanai. Agrāk eirokomjauniešus šie vārdi nemaz neuztrauca, jo viņš taču bija savējais. Īstais uztraukums ir par viņa attieksmi pret imigrāciju. Kādu frAzi par rumāņu imigrantiem viņi novērtē: to “varētu teikt tikai Nācionālās frontes pārstāvis”. Viss, politiskā pašnāvība. :)))
un tajā pašā laikā…
Kāda TV raidījuma vadītāja ir tumšādaina meitene (Burundi izcelsmes žurnāliste). Viņa nolēma savā raidījumā uzaicināt potenciālus prezidenta kandidātus un parunāt par dzīvi, par viņu jaunību, vecākiem, sapņiem. Raidījumi tika filmēti šo politiķu mājās, parādot kâ viņi dzīvo.
Un te pēkšņi eirokomjauniešu dusmu izvirdums. Kāpēc? Viņa ir uzaicinājusi arī Marinu Lepenu. Viņas uzvedas kâ draudzenes! Viņa draudzējas ar Marinu Lepenu! Ārprāts, ārprāts, ārprāts! Nabaga meitene tagad saka: Es tagad jūtos kâ uz apsūdzēto sola. Par to, ka esmu runājusi ar Francijas lielākās partijas vadītāju.
Intereses pēc atradu šo raidījumu. Jā, izrādās, ka Lepenai nav ne ragu, ne astes. Vienkārši cilvēks.
Kādā brīdī tumšādainā žurnāliste šķelmīgi jautā: “Paklau, Marin, ja rīt tu kļūsti par prezidenti, vai tas nozīmē, ka man ir jākrauj mantiņas? [lai dotos prom no Francijas]” Un abas smaida.
Nekāda naida, nekādu “bezzobaino”…
0
Andrejs > 15.10.2016. 23.36
Ļoti interesanti būtu zināt, kas ir tie, kuri proputiniski troļļo Alda pilnīgi neitrāli pasniegto informāciju no franču MIL?
Jau gadiem ilgi brīnos un nevaru beigt brīnīties par IR, maigi izsakoties, savdabīgo politiku komentāru cenzēšanas/necenzēšanas aspektā.
IR nebūtu grūti šādus troļļus izslēgt no spēles, taču viņi labprāt pieļauj visādu “kolovratu”, “indranu” u.tml. ķēzīšanos šajā diskusiju vietnē. Domāju, ka tieši šī iemesla dēļ daudzi gudri un inteliģenti komentētāji no šejienes aizgājuši.
IR tādējādi šauj paši savās jau tā visai kuslajās kājās.
Kāpēc tiek brīvi pieļauta visdažādākajās izpausmēs neķītra ņirgāšanās gan par Latvijas valsti, gan latviešiem, tai pašā laikā dzēšot komentārus, kuri, kaut arī nav nedz rupji, nedz naidu kurinoši, toties asi vērsti pret IR ieturēto antinacionālistisko globālistisko politkorektuma ideoloģiju?
Vai šādai jābūt vienvirziena “vārda brīvībai” IR izpratnē?
0
Aldis-2 14.10.2016. 15.56
Apvienotā Karalīste parakstīs līgumu ar KanAdu, ar ASV, ar Japānu, ar Austrāliju…
Tad iesniegs pieteikumu par izstāšanos no ES.
Tad ES būs jāizlemj, vai turpināt tirdzniecību ar Apvienoto Karalīsti :)
Starp citu, biznesa laikraksts “La Tribune” šodien raksta:
Brexit : ING déplace 60 emplois de traders… vers Londres
(Brexits: Nīderlandes banka ING pārceļ 60 darbavietas [no Amsterdamas un Briseles] … uz Londonu)
Šķiet, ka pēc Brexita Londonas City kļūs vēl lielāka… :)
4
+3
-12
Atbildēt
+5
-11
Atbildēt
0
-3
Atbildēt
+6
-6
Atbildēt
@west > 14.10.2016. 18.38
Brexits sāk izskatīties pēc ieplānotas operācijas lai padzītu lecīgo Britāniju no merķeļu – junkeru pārvaldītās ES. Ne velti britu aktīvie atdalīšanās aktīvisti tagad pašķīst uz visām pusēm.
Vajag tikai paklausīgos izpildītājus. Briti bija kā skabarga pakaļā, jo runāja pretī.
Tagad neviens vairs netraucēs pasaules baņķieru Eiropas pievākšanas procesā.
0
atrium > 14.10.2016. 16.09
Aldis
Lielbritānija būs miera osta, ko neapdraudēs junkeri, dombrovski, tūski un komunistu cūkas. Loģiski arī kremlis būs zaudējis ietekmēšanas sviras.
0
serioussam909 > 16.10.2016. 22.57
Pārējās valstis ar UK neko neparakstīs jo tām jau ir noslēgti tirdzniecības līgumi ar visu ES kopumā un UK neko atsevišķi slēgt nedrīkst kamēr nav izstājusies.
0
Austras koks > 16.10.2016. 08.48
Apple tak arī pirms pāris nedēļām paziņoja, ka Londonā būvēs milzonīgu savu ofisu centru, lielāko Eiropā. Tā sākuma histērija būs noskrējusi, un izskatās, ka biznesi nevis muks no Londonas, bet uz to pārcelsies vēl vairāk.
0