Valsts kontrole: VID nepievērš pietiekamu uzmanību korupcijas riskiem

Iesaka rūpīgāk pārbaudīt uzņēmumus, pirms reģistrēt kā PVN maksātājus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nepievērš pietiekami lielu uzmanību korupcijas risku novēršanai, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). VK arī iesaka VID rūpīgāk pārbaudīt uzņēmumus un nereģistrēt aizdomīgus vai riskantus komersantus kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājus, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Lai gan VID pašlaik ievieš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieteikumus, VK ieskatā ar to nepietiek. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka dienestā trūkstot sistemātiskas pieejas korupcijas risku novēršanā.

“Vispirms tiek izstrādāta kārtība darbinieku rotācijai, bet tikai pēc tam noteikti sensitīvie amati, kurus ieņemošie darbinieki būtu rotācijai jāpakļauj. Lai arī Valsts ieņēmumu dienests 2016.gadā ir sācis ieviest Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieteicamās minimālās prasības, Valsts kontroles ieskatā ar to noteikti būs nepietiekami, un šim jautājumam būtu jābūt augstākās vadības vienai no prioritātēm,” pauda Krūmiņa.

Krūmiņa kritizēja VID PVN nodokļa reģistrēšanas sistēmu, kas nedod pārliecību, ka tajā netiktu reģistrēti krāpnieki. Par trūkumiem liecina tas, ka VID pie vienādiem apstākļiem pieņem dažādus lēmumus par uzņēmuma iekļaušanu PVN maksājumu reģistrā, turpina Krūmiņa.

“Mēs pārbaudījām izlasē iekļautos 102 uzņēmumus un konstatējām, ka 60 gadījumos nodokļu maksātājs ir iesniedzis vien minimālo informāciju, kuru VID ir novērtējis pret sākotnējiem risku kritērijiem un nonācis pie vienādiem secinājumiem. Pastāvot vienādiem faktiskajiem apstākļiem, VID 34 gadījumos, nepieprasot papildu informāciju, uzņēmumus reģistrēja PVN maksātāju reģistrā, bet 29 gadījumos pieprasīja papildu informāciju un pēc tās saņemšanas vai nesaņemšanas reģistrāciju atteica,” stāstīja Krūmiņa, “līdz ar to tas loģiski nerada pārliecību, ka attieksme pret nodokļu maksātājiem ir vienāda un objektīva.”

Krūmiņa Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja, ka pēc VK revīzijas par valsts saimnieciskā gada pārskatu secināts – cīņai ar PVN “karuseļiem” jeb nodokļu izkrāpšanu varētu rūpīgāk pārbaudīt uzņēmumus, lai par PVN maksātājiem nevarētu kļūt komersanti, kuru mērķis ir nevis saimnieciskā darbība, bet nodokļu izkrāpšana.

Krūmiņa pastāstīja, ka VID ne visos gadījumos pārbauda muitas deklarācijas tad, kad ir visaugstākie riski, un aizvien liela loma ir darbinieku subjektīvajam vērtējumam. Turklāt pārbaudē secināts, ka atgūts tik maz līdzekļu, ka tiek nosegts tikai deklarāciju pārbaudītāju darbs.

Krūmiņa norādīja – ja valsts pieprasa konsekventi no iedzīvotājiem un komersantiem laikus maksāt nodokļus, tad valstij arī konsekventi jārīkojas, bet aizvien mēdz kavēties pārmaksāto nodokļu atmaksa, kas rada uzticības jautājumu risku. VID pērn kavējis 14 miljonu eiro pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu, kā arī gandrīz 43 miljonu eiro pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.

Trūkumus Valsts kontrole novērojusi arī pašvaldību īpašumu uzskaitē. Pašvaldībām neesot skaidrības, kas un kādā vērtībā tām īsti pieder. Tas rada būtisku īpašumu izsaimniekošanas risku. “Revīzijās mēs secinājām, ka ir vainojama gan vāja iekšējās kontroles sistēmas vide, konstatējām nepilnības normatīvajos aktos, dažos gadījumos nepietiekamu zvērināta revidenta darbu, kā arī to, ka šīs darbības kvalitāti būtiski ietekmē fakts, ka publisko reģistru lietotājiem nav pieejama kvalitatīva un skaidri saprotama informācija, kuru varētu izmantot pašvaldības,” sacīja Krūmiņa.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija skata apjomīgus grozījumus VK likumā, kas dotu tai tiesības no amatpersonām piedzīt nelikumīgi iztērētu valsts naudu. VK norāda, ka laika posmā no 2006. līdz 2015.gadam pēc revīzijās atklātajiem pārkāpumiem sākti 80 kriminālprocesi, taču tikai piecos gadījumos personas ir krimināli sodītas. Elita Krūmiņa uzskata, ka VK pilnvaras nelikumīgi iztērēto naudu piedzīt liktu amatpersonām ar valsts naudu rīkoties atbildīgāk.

Iecerētās izmaiņas kritizē Pašvaldību savienība un Lielo pilsētu asociācija. Tās vadītājs “Vienotības” deputāts Viktors Valainis ir pārliecināts, ka vispirms būtu jāvērtē, kāpēc jau tagad par nelikumīgi iztērētu valsts naudu atbildība neseko. “Ja mēs gribam efektīvu valsts pārvaldi, tad skatāmies uz tiem instrumentiem, kas jau pastāv, kā viņus pastiprināt. Tālākajās diskusijās par šo likumprojektu es tomēr sagaidītu no Valsts kontroles un arī no citu uzraugošo institūciju pārstāvjiem, kas tad šobrīd nav kārtībā,” atzina Valainis.