AT atceļ Neo notiesājošo spriedumu un nodod krimināllietu jaunai izskatīšanai

Apsūdzība celta par par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien krimināllietā pret Ilmāru Poikānu jeb Neo par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) atcēla spriedumu daļā, ar kuru viņš atzīts par vainīgu un sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām.

Kā aģentūru LETA informējusi AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Krimināllietu departaments šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apsūdzētais sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai.

Atceltajā daļā lietu nosūtīs jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu, Rīgas apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts.

AT lēmumā norādījusi, ka apelācijas instances tiesas spriedumā nav sniegts par pierādītu atzītā, Krimināllikuma 200.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma apraksts atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām. Tādējādi apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu daļā par apsūdzību pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma, jo noziedzīgā nodarījuma apraksts ir notiesājoša tiesas sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis.

Notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma izpratnē.

AT lēmums nav pārsūdzams.

Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa pērn apelācijas instancē Poikānu tomēr atzina par vainīgu un sodīja ar 100 stundām piespiedu darba. Poikāns tika atzīts par vainīgu Krimināllikuma 200.panta 2.daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā – ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautā iegūšanā savai vai citas personas lietošanai.

Poikānam apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 200.panta 2.daļas – par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas – par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.

No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.

Izmeklēšanā esot konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju – ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.

Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm.

Pēc prokuratūras domām, iegūtos dokumentus Poikāns lejupielādēja, izmantojot savā īpašumā esošo portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabāja un pētīja no savā īpašumā esoša ārējā cietā diska, ko kratīšanā izņēma policija.