Galamērķi tie paši, ceļotāji – citi

Vidējais tūrists Latvijā – pensijas vecuma vācietis

Šodien, 27.septembrī, pasaulē ir Tūrisma diena, sezonas beigas ziemeļu platuma grādos un sākums dienvidu puslodē. Nozarē ir jaunas tendences gan ģeopolitisko notikumu, gan globālo terorisma draudu ietekmē.

Vairs nav luksus prece
Tūrisms un viesmīlība iet roku rokā ar izklaides industriju. Pašlaik vērojams, ka mainās motivācija, kāpēc cilvēki ceļo, proti, kādreiz klasiskā tūrisma definīcija vēstīja, ka galvenais mērķis ir relaksācija, taču tagad būtisku sadaļu nozarē veido korporatīvais tūrisms, kura galvenais mērķis ir darbs, konferences un bizness.

Nenoliedzami, lielākais segments tūrisma nozarē joprojām ir atpūtas braucieni – masu tūrisms uz kūrortiem – korporatīvais, gastronomiskais u.c. paveidi veido tikai nelielu nozares daļu, taču arī tur ir pieaugoša tendence. Tūrisms vairs nav luksus prece – tas ir brīvā laika pavadīšanas veids, daļai sabiedrības tas jau kļuvis par dzīvesstilu.

Tūrisms kļuvis daudz pieejamāks – samazinās transporta izmaksas, pieaug ceļošanas veidi un galamērķi, ceļotājam ir daudz lielāka izvēle.

Ir ceļotāji, kuri 25 reizes brauc uz vienu un to pašu galamērķi, un tādi, kuri cenšas apceļot pēc iespējas vairāk vietu. Pēdējos desmit gados nav mainījušies apmeklētākie galamērķi – Francija, Grieķija un Spānija. To nav ietekmējuši arī terorisma draudi – Francijas tūrisma zīmols ir tik spēcīgs, ka terorisma gadījumi tūrisma intensitāti mazināja tikai īslaicīgi. Katru gadu uz Franciju brauc aptuveni 50 miljoni tūristu, tāpēc makro līmenī izmaiņas nav jūtamas.

Latviju apmeklē tranzītā
Lielākas izmaiņas vērojamas grupās, kas ceļo – cilvēki sāk ceļot daudz ātrāk, raugoties no vecuma aspekta, un turpina ceļot daudz ilgāk. Dzīves nogrieznis, kurā cilvēki ceļo, kļūst aizvien garāks. Mainās arī tendence, no kurienes nāk lielākais ceļotāju daudzums – kādreiz lielākās tūristu plūsmas nāca no Eiropas, Ziemeļamerikas un Japānas, bet tagad vērojams tūristu pieaugums no Ķīnas, kas ir visstraujāk augošas izejošā tūrisma tirgus pasaulē, aug arī Indijas, Malaizijas, Indonēzijas ceļotāju skaits.

Arī mēs – Austrumeiropa – esam jauns aktīvs izejošā tūrisma tirgus, daudzi ceļotāji nav bijuši ne tuvu visos Eiropas galamērķos, nemaz nerunājot pat tālākiem ceļojumiem, tāpēc mums priekšā vēl daudz neapgūtu apvāršņu.

Latviju kā tūrisma galamērķi raksturo divi aspekti – ko mēs gribētu redzēt viesojamies Latvijā un kāda ir patiesā situācija. Medijos nereti vēsta, ka Latvija ir gastronomiskā tūrisma galamērķis, taču situācija rāda, ka uz Latviju lielākoties tūristi dodas tranzītā, vai arī tikai lai apmeklētu Rīgu.

Rīga ir Latvijas tūrisma ūdensgalva, neraugoties uz to, ka arī ārpus Rīgas ir ko darīt un redzēt.

Vidējais tūrists, kurš viesojas Latvijā ir pensijas vai pirmspensijas vecuma vācietis. Tas nav slikti, jo šāds tūrists ir pietiekami maksātspējīgs, viņam ir interese pabūt arī ārpus Rīgas, piemēram, Liepājā vai Rundālē.

Tirgus kaimiņvalstīs
Galvenie Latvijas tūrisma tirgi ir kaimiņvalstis – Lietuva, Igaunija un Krievija. Tas ir līdzīgi visā pasaulē, piemēram, Zviedrijā visvairāk tūristu ir no Norvēģijas, Dānijā – no Vācijas. Daudzi tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvji Latvijā jūt izmaiņas ienākošā tūrisma ģeogrāfijā, taču situācija nav tik dramatiska, kā varētu šķist, arī tūristi no Krievijas joprojām brauc uz Latviju.

Samazinājumu tūristu apjomā no Krievijas var kompensēt ar ceļotājiem no Vācijas vai Skandināvijas, taču ir nianse, proti, tēriņu ziņā tie nav līdzvērtīgi – tūristi no Krievijas visbiežāk izvēlas dārgākas viesnīcas un restorānus, kā arī uzturas te ilgāk.

Ja salīdzinām tūristu no Krievijas un Vācijas, aptuvenā tēriņu starpība varētu būt pat divas vai trīs reizes lielāka.

Izejošajam tūristam no Latvijas joprojām ir daudz aizspriedumu un stereotipu par ceļošanu. Esam slinki izvēlēties tādus galamērķus, uz kuriem nepiedāvā tiešos lidojumus. Ceļotāji no Latvijas ir ļoti labi klienti tūrisma aģentūrām – tā kā nevēlamies meklēt un plānot paši, iegādājamies jau gatavus piedāvājumus. Ceļotājam no Latvijas patīk saņemt jau gatavu un izplānotu ceļojumu. Tāpēc arī Latvijā ir aptuveni 250 tūrisma aģentūras, kas tik nelielai valstij ir ļoti daudz.

Pasaules Tūrisma dienā visiem Latvijas tūrisma nozares pārstāvjiem gribētos vēlreiz atgādināt to, cik būtiski ir sadarboties. Par to visu laiku tiek runāts, taču praksē sadarbība joprojām buksē. Ja viena tūrisma mītne izvieto savos stendos cita tūrisma objekta bukletus, tā vēl nav sadarbība. Ir ārkārtīgi maz gadījumu, kad vienā tūrisma objektā stāsta un dalās ar informāciju par citu.

Ēriks Lingebērziņš ir Biznesa augstskolas ”Turība” docētājs un Tūrisma pētniecības centra vadītājs.