Reideri no Igaunijas – no kurienes nauda?

Kaimiņvalsts sistēma reideriem labāka nekā ofšoros

Arvien biežāk, pētot dažādus reiderisma gadījumus, saskaros ar to, ka sabiedrībai ir veidots mākslīgs aizdevums un tad tas parādās jau kā kreditoru prasījums no ārzemēm. No vienas puses, Menas salas, Panamas vai Belizas investors īsti labi neizskatās Latvijas tiesā kā prasītājs, no otras puses – pārskaitījums parasti ir noticis, prasījums ir īsts un arī tā cesija tad ir derīga.

Igaunijā izpētīju, ka viņu grāmatvedības sistēma, iespējams, reideriem ir vēl labāka par “ofšoriem”, un Igaunijas kompānijas prasījums Latvijas tiesā izskatās daudz labāk par “ofšoru”.

Tātad līdz šim, ja uzņēmumam bija problēmas vai tādas vajadzēja radīt, klasiski tika izmantotas “ofšora” kompānijas, kuras izrādījās aizdevušas vai pārskaitījušas naudu uzņēmumam, kas tika gatavots reideru uzbrukumam vai nu no “iekšienes” vai “ārpuses”. Šāda kompānija parasti atradās vai nu klasiskā “ofšora teritorijā” – Panamā, Belizā, vai, piemēram, Krievijā, un tās valdē nereti bija kādas Centrālāzijas valsts kalnu gans.

Secinu, ka mums blakus ir valsts, kuras grāmatveži un auditori ir apdraudēti daudz vairāk, jo viņi sniedz gada pārskatus ar savu vārdu un savu pieeju Igaunijas Nodokļu un muitas dienestam no savas IP adreses. Vistrakākais – ja “kalnu ganam” nereti izrādās nozagta pase, tad Igaunijā grāmatvedim ir pienākums no nerezidenta saņemto informāciju ievadīs Igaunijas Nodokļu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Tātad – ja gribas viltot dokumentus par milzīgu apgrozījumu vai nereāliem krājumiem, Igaunijas sistēma šobrīd ir neticami nedroša aizsardzībai pret krāpniekiem, jo nerezidents var nosūtīt savus datus pa e-pastu, piemēram, ka viņam piederējuši 10 miljoni eiro vai bijis 5 miljonu eiro apgrozījums, un Igaunijas grāmatvedis to visu ar savu vārdu nodeklarēs, tā arī nesaņēmis no īpašnieka parakstītu oriģinālu! Un tas viss e-pakalpojumu vārdā…

Tas vēl nav viss. Esmu redzējis Igaunijas auditoru atzinumu par šādu kārtējo gada pārskatu, kurā norādīti nepareizi dati par gandrīz 10 miljoniem eiro, bet tos apliecina nu jau auditora paraksts ar piebildi, ka “mums īsti nebija iespējas pārliecināties”. Šo gada pārskatu viņi tomēr paraksta, un tas ir redzams publiskajos reģistros. Gada pārskats, kurš ir radies uz igauņu grāmatveža un igauņu auditora parakstu pamata bez reāla īpašnieka vai sabiedrības dalībnieka paraksta!

Rezultātā – vai mūsu reideriem ir vajadzīgi “kalnu gani”, ja ar parasto grāmatvežu un auditoru apkalpošanu Igaunijas publiskajā reģistrā ir iespējams iedabūt lielas naudas summas, kas no Latvijas vai Lielbritānijas tiesas, īpaši šķīrējtiesas puses skatoties, liksies gana reālas arī tiesai? Piemēram, ja reiderim ir 5 miljonu eiro prasījums pret kādu Latvijas vai Lietuvas firmu, un Igaunijas gada pārskatā ir apliecinājums – jā Igaunijas firmas rīcībā gadā, kad rodas prasījuma tiesības, ir bijusi šāda summa?

Visiem, kam uzbrūk šādi greideri, es iesaku pašiem nepieceļoties no krēsla ieiet Igaunijas portālā https://ariregister.rik.ee un pārliecināties, kā izskatās tur iesniegtie dokumenti – tas var būt no rakstāmgalda neatejot atrisināms noziegums! Daļa dokumentu būs par velti, citi maksās tikai 2 eiro.

Kalvis Vītoliņš ir ”Baltic Legal Practice OU” rartneris no Igaunijas.