Veselības aprūpe Latvijā vairākkārt atpaliek no OECD vidējā līmeņa

Katrs septītais iedzīvotājs Latvijā nesaņem veselības aprūpi dārdzības, attālumu un rindu dēļ

Latvijai ir jānojauc barjeras starp iedzīvotajiem un augsti kvalitatīvu veselības aprūpi, norādījusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), vēsta lsm.lv. Daudzi rādītāji šajā jomā Latvijā vairākkārt atpaliek no vidējiem OECD valstīs, bet valsts īstenotie pasākumi nav spējuši mainīt situāciju.

OECD ziņojumā uzsvērts, ka saskaņā ar OECD standartiem Latvijā ir īss iedzīvotāju dzīves ilgums – 73,9 gadi. Tas ir par sešiem gadiem mazāk, nekā vidēji organizācijas dalībvalstīs. OECD norāda, ka valstī aizvien daudz iedzīvotāju smēķē un lieto alkoholu, kas esot atšķirīgi no citām valstīm, kur izdodas samērā veiksmīgi cīnīties ar šīm problēmām.

“Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, budžeta finansējums veselības aprūpei ir zems un 2015.gadā bija 3,4% no iekšzemes kopprodukta,” norādīts organizācijas ziņojumā. Ievērojamie pacientu līdzmaksājumi šo rādītāju paaugstina līdz 5,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr arī tas ir krietni zemāks nekā OECD valstīs, kur rādītājs sasniedz vidēji 9%.

Lai gan ārstu un iedzīvotāju skaita attiecība Latvijā ir aptuveni tikpat liela kā vidēji OECD, tomēr diplomēto medmāsu un feldšeru ir divreiz mazāk nekā citās dalībvalstīs – tikai 4,9 uz 1000 iedzīvotājiem. OECD šis rādītājs vidēji ir 9,1. Ziņojumā norādīts uz veiksmīgu slimnīcu tīkla optimizāciju krīzes laikā.

Gandrīz katrs septītais Latvijas iedzīvotājs vispār nesaņem veselības aprūpes pakalpojumus to izmaksu, attāluma līdz medicīnas iestādei un gaidīšanas laika dēļ, secina OECD. Starp iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tāds ir katrs trešais. Organizācijas dalībvalstīs šis rādītājs ir vidēji 3% jeb katrs 33. iedzīvotājs.

OECD gan atzinīgi vērtē Latvijas valdības pievēršanos nozares problēmām. Taču, lai situācija patiesi uzlabotos, nepieciešams turpināt ieguldīt. OECD rekomendē novirzīt līdzekļus vairākos prioritāros virzienos: uUzlabot veselības aprūpes pieejamību ar atvieglojumu starpniecību cilvēkiem no sociāli jūtīgām grupām, ar zemiem ienākumiem un ar hroniskām slimībām sirgstošajiem, ieviest datorsistēmas nozarē, kas ļautu efektīvāk strādāt, iesaistīt ģimenes ārstus, farmaceitus un medmāsas profilakses pasākumos, padarīt sistēmu efektīvāku ar stratēģiskāku valsts finansējuma sadali starp slimnīcām.