Sabiedrība nevēlas saprast, ko zaudē ar vietējā uzņēmuma bankrotu
Nav nekāds noslēpums, ka Latvija Eiropas Savienībā (ES) iestājās par ātru, līdz galam neizpētot visus juridiskos un finansiālos nosacījumus, kas izriet no dalībvalsts un ES savstarpējām attiecībām. Pēc iestāšanās tika uzlikti ierobežojumu vairākiem Latvijā labi attīstītiem saimnieciskās darbības veidiem, un rezultātā daudzas nozares piedzīvoja fiasko.
Tas noticis gan neapzināti – ES ļaudīm neiepazīstoties ar mūsu tautsaimniecības nozaru patieso konkurētspēju un mums pašiem neaizstāvot nozares ar savām pretprasībām, gan apzināti – normatīvā ceļā samazinot jaunpienācējas valsts Latvijas potenciālo eksportspēju kopējā ES valstu vidū. Rezultātā kā nozares, tā arī tajās strādājošie uzņēmumi izputēja.
Toreiz varējām vēl visu “norakstīt” uz mūsu nezināšanu, taču šobrīd, kad redzu līdzīgus notikumus, sabiedrībai nepievēršot uzmanību vairāku Latvijā radītu inovāciju aizstāvēšanai, kļūst baisi, un ne jau par savu, bet gan par savu bērnu un mazbērnu nākotni.
Vai tiešām mēs “principiāli” nevēlam veiksmi saviem uzņēmējiem un inovatoriem, bet vienlaikus nez kāpēc brīnāmies par hronisko nespēju aizsniegties tuvāk ES labklājības vidējam līmenim? Tikai pateicoties birokrātu prasmei “pareizi” sacerēt ziņojumus un virtuozi aizpildīt atskaišu tabulas, valsts ir “iešmaukusi” OECD. Mums, kas formāli pieder pasaules bagātāko valstu apvienībai, ikdiena ik brīdi atgādina, cik nepelnīts ir šis panākums.
Latvija ir un paliek, kaut relatīvi, bet determinēti nabadzīga valsts, jo te valda nabadzīgas sabiedrības aizspriedumi un nabadzību atražojoša valdības ekonomiskā politika.”
Totālā vienaldzība, ar kādu mūsu sabiedrība uzņēma nesenās ziņas par inovatīvās ražotnes “Dendrolight Latvia” bankrotu, ir visuzskatāmākā atbilde tam, kāpēc mēs esam tur, kur esam. Prasmīga valsts ekonomiskā politika, ja vien tāda būtu, atrastu iespēju pārciest finanšu krīzi ražotnei, kas bija stratēģiski svarīga Latvijas kokrūpniecības attīstībai, piedāvājot eksporta produktu ar augstu piedāvāto vērtību – masīvkoka šūnmateriālu.
Sabiedrības solidaritāte ar vietējiem uzņēmējiem un inovāciju izstrādātājiem spiestu valdību šādu ekonomikas attīstības un atbalsta politiku īstenot. Taču Latvijā ir pieņemts vietējo uzņēmēju ieceres norakstīt zaudējumos jau pašā aizsākumā: nu, paskatīsimies, cik tu ilgi spurināsies…
Mūsu sabiedrība nemaz neizprot, ko tā ir pazaudējusi ar “Dendrolight” likvidēšanu, un pat nemaz nevēlas to saprast.
Tā ir pieradināta pie domas, ka Latvijas koksne tiek lēti eksportēta, bet mēbeles, papīrs un citi izstrādājumi – dārgi importēti.
Tagad sociālo tīklu vidē un medijos ir sākta “melnā piāra” kampaņa pret vienu no Latvijas zinātnes sasniegumiem – pretvēža preparātu “Rigvir”. Anonīmo nomelnotāju centība un kvalifikācija rada aizdomas, ka Latvijas uzņēmums, kas ražo šo medikamentu, ir kļuvis par traucēkli kādam ārzemju farmācijas gigantam un tā dārgajam piedāvājumam. Medikamenta un tā ražotāja reputācija tiek prasmīgi ārdīta, bet sabiedrība, visticamāk, stāvēs malā un noskatīsies, kā “tirgus pats visu atrisina”.
Mēs atkal gļēvi samierināsimies, ka viens no nacionālajiem lepnumiem tiek klaji iemīts dubļos.
Nemaz sīkāk neiztirzāšu faktus, ka gada laikā dubultojies zemnieku saimniecībām pieteikto maksātnespējas procesu skaits un pēc Krievijas noteiktā embargo Latvijas zivju pārstrāde slīgst dziļākā krīzē. Šeit varētu runāt par desmitiem, ja ne pat simtiem saimnieciskās darbības veicēju, bet tas jau būtu teju diplomdarba cienīgs teksta apjoms maniem studentiem universitātē.
Perspektīvi Latvijas uzņēmumi bieži ir cietuši nepelnītu sakāvi konkurences cīņās – daudzkārt pavisam negodīgās, – gan ārzemēs, gan pašu mājās tikai tāpēc, ka atbildīgās institūcijas un sabiedrība ir izrādījusi nevarību un pat demonstratīvu vienaldzību. Ja tauta un valsts vara gribētu veltīt nacionālā biznesa atbalstam kaut vai tik daudz simpātiju, solidaritātes vai entuziasma, cik tiek atvēlēts nacionālajai hokeja izlasei, mēs beidzot spētu izrauties no nabadzības – kopumā relatīvās, bet lielai daļai tautas vairāk nekā reālās – gūsta.
Andris Deniņš ir LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors.
Komentāri (49)
aivars15 22.09.2016. 21.21
Būtu godīgi, ja IR autoru stādītu priekšā – Andris Deniņš:
– Daugavas racējs;
– bankrotējušā Liepājas Metalurga Padomes loceklis, kurš vienlaikus pamanījās būt arī uzņēmuma auditors!;
– caurkritušs politiķis.
Un ja par rakstu, tad katrs kam ir internets var atrast, ka DendroLight saņēma dotāciju no ES fondiem 3.5 miljonus un 10 miljonu kredītu no Hipotēku bankas. DendroLight jumta uzņēmums Austrijā, kuram piederēja licence un veica mārketingu nobankrotēja. Bet LU profesors Austrijas uzņēmuma bankrotā vaino Latvijas valdību.
Ventspils zivju konservu kombināts pārtrauca ražošanu vairākus mēnešus pirms Krievija noteica sankcijas, jo Krievijas rubļa vērtība kritās 3 reizes un krieviem vienkārši nav naudas. Deniņš domā, ka Krievijas rubļa kritums ir Latvijas valdības un ES vaina.
2
atrium > aivars15 22.09.2016. 21.50
aivars15
Piemetināsim, ka Deniņš bija Vienotības ideoloģiskā un intelektuālā priekšteča LC un PLL biedrs, “odnoparķijec” Karinai Pētersonei, kurai Vienotība izgādāja Saeimas ģenrālsekretāra amatu.
Kā ZRP “īstos” premjera kandidātus min Deniņu un Rinkēviču
http://www.pietiek.com/raksti/ka_zrp__istos__premjera_kandidatus_min_deninu_un_rinkevicu
0
edge_indran > aivars15 22.09.2016. 22.44
———Anris Deniņš:”Nav nekāds noslēpums, ka Latvija Eiropas Savienībā (ES) iestājās par ātru,…….”
========================================================================================
Tikai bizness – nekā personīga. Latvija tika UZŅEMTA Eiropas Savienībā laicīgi, jo līdz globālajai finanšu krīzei izdevās īstenot iecerēto ekonomikas integrāciju. Nekādu noslēpumu par iespējām izvairīties no bankrota:
“…. teju vai visus mūsu valstī strādājošos lielākos pārtikas uzņēmumus mēs vairāk vai mazāk veiksmīgi jau esam notirgojuši ārzemniekiem. Tātad, latviešu „tirgotāju gēns” ir nostrādājis sevišķi veiksmīgi – mēs esam spējuši notirgot nozīmīgākos pārtikas produktu un dzērienu ražošanas uzņēmums.
Piemēram, „Rīgas piena kombināts” un „Valmieras piens” pieder krievu piena magnātam; „Latvijas balzams” – Nīderlandē reģistrētai firmai, kuras pamatā ir Krievijas kapitāls; „Laima” – norvēģiem; „Rīgas miesnieks” – somiem; „Tukuma piens”, „Dobeles dzirnavnieks” , „Cēsu alus” un “Dobeles dzirnavnieks” – igauņiem; „Cido grupa” – Dānijā reģistrētajam uzņēmumam „Royal Unibrews”; „Aldaris” – Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam „Baltic Beverages Holding”, „Pūre” – Beļģijas uzņēmumam „Puratos”; „Rīgas dzirnavnieks” un „Putnu fabrika Ķekava” – lietuviešiem.”
Prezidents Vējonis izrunājas šķērsām….
http://img8.kasjauns.lv/objs/news/lv/images/w_image_1473423569059_7663370724620933755.jpg
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/230251/prezidents-vejonis-izrunajas-skersam-latviesi-neesot-tirgotaji-bet-esam-tacu-pardevusi-savus-uznemumus
0
atrium 22.09.2016. 10.20
Andris Deniņš no Šlesera bandas ir viens no Daugavas “racējiem”. Varam tikai iedomāties, cik simtus miljonus ģēnijs bija iecerējis saņemt no šī projekta.
0
yopcix 22.09.2016. 08.58
Bail pat domāt, kādi ir šīs fakultātes absolventi, ja viņiem ir šāds profesors! Kopš kura laika bankrots ir kaut kas šausmīgs un viennozīmīgi slikts. Tā ir neefektīvi izmantotu resursu atbrīvošana! Un kādēļ valstij būtu jāiejaucas privāta uzņēmuma problēmās? Bankrotam var būt simts un viens iemesls – lai arī produkts varbūt ir labs un ideja ģeniāla, bet izpilde, mārketings vai vienkārši ekonomiskais pamatojums, iespējams, bija neprasmīgi veidots un aprēķināts. Nekāds valsts atbalsts nespētu šīs problēmas novērst un tikai novilcinātu bankrotu (lasi – iztērētu nodokļu maksātāju naudu).
3
0
-2
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+11
-1
Atbildēt
@edge_indran > yopcix 22.09.2016. 10.02
———klusais:”… Tāds lūk mums profesors :)”
========================================================================================
Kāda esošā sistēma (iekārta) – tādi arī profesori, prezidenti un premjeri.
Izdzīvos, kas spēs pielāgoties – nevis atkārtot pasaciņas par “neatkarību”, “brīvību”, “demokrātiju” vai “brīvo tirgu”.
Emsis: bijām naivi par ES brīvo tirgu
http://www.la.lv/wp-content/uploads/2016/07/LET_16470948-768×513.jpg
http://www.la.lv/emsis-naivi-ticejam-ka-es-tirgus-nodrosinas-musu-partikas-realizaciju/
0
Latvijas patriots > yopcix 22.09.2016. 14.08
profesors skolā ierodas dzērumā. Labāk būtu vispār paklusējis.
0
klusais > yopcix 22.09.2016. 09.47
Esmu speciāli saglabājis šī profesora parakstītu vienu biznesa projektu kādam pašvaldības uzņēmumam … lieki teikt , ka uzreiz bija skaidrs ,ka projekts ir nereāls , bet Deniņam sanāca “izspiest” peļņu un pašvaldības uzņēmums ieguldīja naudu un rezultatā pēc gadiem pārdeva to visu par kādiem 30% no ieguldītā … Tāds lūk mums profesors :)
0