Pieņem Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai ES

Iestāšanās var krietni ieilgt ekonomiskā un politiskā stāvokļa novērtējuma dēļ

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir pieņēmušas Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai līdzšinējā 28 valstu blokā, vēsta lsm.lv. Tagad priekšā ilgstošs Bosnijas un Hercegovinas ekonomiskā un politiskā stāvokļa vērtējums. Eksperti brīdina, ka iekšējās politiskās struktūras dēļ valsts iestāšanās ES var ievērojami ieilgt.

Bosnija un Hercogovina pieteikumu ar vēlmi iestāties ES iesniedza šī gada februārī, un tagad 28 ES dalībvalstis šo pieteikumu ir pieņēmušas. Eiropas Komisijai (EK) tagad ir uzdots vērtēt, vai Bosnija un Hercogovina atbilst visiem kritērijiem, lai kļūtu par kandidātvalsti. Brisele nosūtīs jautājumu sarakstu, cenšoties novērtēt valsts ekonomisko stāvokli, cilvēktiesību situāciju, likuma varu, kā arī citas kandidātvalstij izvirzītās prasības. Šis process var aizņemt vismaz gadu.

Otrdien, 20.septembrī, Eiropadomes prezidējošās valsts Slovākijas ārlietu ministrs Ivans Korčoks Briselē paziņoja: ”Es uzskatu, ka šis ir ļoti svarīgs brīdis, kas pierāda, ka paplašināšanās politika ir uzticama. Mēs esam redzējuši, ka Bosnija un Hercegovina smagi strādā, ieviešot dzīvē skaidri noteiktos priekšnoteikumus. Slovākijas prezidentūra ir priecīga sadarboties Eiropadomē, lai panāktu šo vienošanos. Prezidentūra sniedz savu atbalstu šim nozīmīgajam procesam, lai EK varētu sākt savu darbu pie sava viedokļa izstrādes par Bosnijas un Hercegovinas iestāšanās pieteikumu.”

Bosnijas un Hercegovinas premjerministrs Deniss Zvizdičs norādījis, ka valsts pieteikuma apstiprināšana ir ļoti vēsturisks brīdis valsts eiropeiskajā ceļā un tās nākotnei. Pēdējā gada laikā viņa valsts ir smagi strādājusi, lai ieviestu dzīvē reformas ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai. ES pārstāvji ir atkārtoti uzsvēruši, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jāsaglabā reformu dienaskārtība, ieskaitot dažādas sociāli ekonomiskās reformas, kā arī reformas likuma varas un sabiedrības pārvaldes jomās.

Taču, kā norāda eksperti un mediji, Bosnijas un Hercegovinas virzība uz dalību ES var izrādīties grūta, ilga un sarežģīta, pirmkārt jau sarežģītās politiskās struktūras dēļ. Pēc pagājušā gadsimta 90.gadu kariem un bijušās Dienvidslāvijas sabrukuma Bosnijā un Hercegovinā faktiski ir izveidotas divas autonomas zonas, vienu no kurām apdzīvo bosnieši un horvāti, otru – serbi. Katrai etniskajai grupai ir piešķirts savs krēsls trīspusējā prezidentūrā.

Šāda pārvaldes struktūra līdz šim gan reformas, gan citus politiskos procesus ir padarījusi ļoti lēnus un sarežģītus. Līdz šim ES ne vienu reizi vien ir norādījusi, ka Bosnijas un Hercegovinas virzība pretī ES varētu būt sasteigta, jo ir lielas šaubas par to, vai etniskās kopienas tiešām spēj veiksmīgi dzīvot kopā.

Serbu Republika šīs nedēļas beigās rīkos referendumu, kas varētu sākt virzību uz iespējamo atdalīšanos no Bosnijas un Hercegovinas. Bosnijas serbi vēlas referendumā noteikt par nacionālo brīvdienu 9.janvāri, kad 1992.gadā, vēl pirms asiņainā kara, notika republikas dibināšana. Tā laika republikas dibinātājs Radovans Karadžičs šī gada martā starptautiskajā tribunālā tika notiesāts uz 40 gadiem cietumā par kara noziegumiem un genocīdu Srebreņicā. Konfederācijas konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka šāda serbu svētku diena aizskartu citu etnisko kopienu jūtas.