Finanšu ministre: «Vienotība» bremzē reformas VID

Reizniece-Ozola pārmet būvniekiem nevēlēšanos atbildēt par godīgu nodokļu samaksu

Valdības piedāvātās izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrā, lai mazinātu korupcijas riskus un efektīvi novērstu nelikumības, “iestrēgušas” Saeimā, un to “iebremzējuši” koalīcijas partneri no “Vienotības”, šorīt intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

VID vadītāja meklēšanas fonā nedrīkst aizmirst par reformām, ka “ir jāpadara VID par godīgu institūciju”, bet valdības vasarā sagatavotās izmaiņas VID struktūrā, nav pavirzījušas uz priekšu, ministres teikto citē lsm.lv. Izskanējuši argumenti par sagatavoto izmaiņu juridiskajām nepilnībām taču ministres ieskatā tas ir tikai iegansts, lai neatbalstītu piedāvājumu.

Ja būtu politiska griba, juridiskas nianses varētu sakārtot, norādīja ministre. Viņa sacīja, ka “noteikti kādam ir vēlme, lai nekas VID nemainītos, saglabātos “status quo”, kas mani apbēdina”. Viņa gan cer, ka Saeimas kolēģi no “Vienotības” kļūs konstruktīvi.

Jau vēstīts, ka valdība piedāvā VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, samazinot vadītāju un palielinot izmeklētāju skaitu. Paredzēts VID Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļu pakļaut VID ģenerāldirektoram. VID cerēja, ka jaunā struktūra varēs sākt strādāt no 2017.gada 1.janvāra. Finanšu ministrija iepriekš skaidroja, ka šādas izmaiņas uzlabotu VID uzdevumu efektīvu izpildi, mazinātu korupcijas riskus, vairotu sabiedrības uzticību un optimizētu VID struktūrvienības.

Reizniece-Ozola atzina, ka nākamgad dažām nozarēm iespējama pārkaršana, strauji ienākot Eiropas fondiem, jo šis gads ir klusuma periods, kad beidzas iepriekšējā perioda nauda. ”Jo mazāk laika atstāj investīciju izmantošanai, jo lielāks temps jānodrošina. Mēs atceramies, kas notika pirms dažiem gadiem līdzīgā situācijā, kad bija lēns sākums, tad ļoti liels projektu skaits un būvniecības nozare knapi tika galā ar pieprasījumu, cenas strauji kāpa,” skaidro ministre.

”Tagad bremzēt neko nevajag, šogad esam strauji pavirzījušies uz priekšu ar noteikumu izstrādi un konkursu izsludināšanu. Ar lielām pūlēm līdz tautsaimniecībai nonākuši 170 miljoni eiro, kopējā summa, ko plānots izmantot ir tuvu miljardam,” atklāja Reizniece-Ozola.

Viņa atzina, ka ēnu ekonomikai liels īpatsvars ir celtniecības nozarē – pēc dažādām aplēsēm 25-50%. ”Liekam lietā ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, lai tas nepielik tikai uz papīra. Būvniecības nozarē gaidāma tipveida līgumu izstrāde un solidārās atbildības ieviešana, kad ģenerāluzņēmējs atbild par apakšuzņēmumu nodokļu nomaksu,” stāstīja finanšu ministre, ”esmu apbēdināta, ka nozare – vairākums Būvniecības padomes dalībnieku – nobalsoja pret šo priekšlikumu. Tas ir dīvaini, jo ar vienu roku būvniecības nozare paraksta ar valdību vienošanās protokolu par kopēju ēnu apkarošanu, bet tad, kad piedāvājam būt atbildīgiem par nodokļu nomaksu, ir milzīga pretestība. Ja tāda pretestība ir pret nodokļu nomaksu, ir jautājums, vai būvniecības nozare ir atbildīga arī drošības jomā. Ceru, ka daži viedokļu līderi būvniecības nozarē būs atbildīgi un mainīs nostāju.”

Ēnu ekonomikas īpatsvars redzams arī apsardzes nozarē, ir piedāvājumi to apkarot, bet skaidra risinājuma nav. Reizniece-Ozola cer to rast līdz budžeta apstiprināšanai. Jau zināmi vairāki citi ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi nākamā gada budžetā, klāstīja ministre. Daži efektīvākie būšot patentmaksa taksometru nozarē, par ko ir vienošanās ar tirgus dalībniekiem par 130 eiro avansa maksājumu.

Otrs svarīgākais – reversā PVN ieviešana, kas labi darbojas graudkopības nozarē. ”Nākamgad to ieviesīsim sāksies dārgmetālu jomā, kur dzirdēts par valsts apkrāpšanu ar PVN karuseļu shēmām. Iepriekš tas nav ieviests, jo lielā mērā bijis politiskās gribas jautājums,” pauž finanšu ministre, ”skaidras naudas darījumi, kas lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, būs jākārto ar bankas starpniecību.”