Bijušais ”Franču grupas” loka mākslinieks atstājis vērtīgu mantojumu
Sestdien, 17.septembrī, pēc smagas slimības mūžībā aizgājis dizainers un mākslinieks Jānis Krievs – mākslinieks, dizainers, novatorisku interjeru un pilsētvides projektu veidotājs, vēsta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra informācijas pārstāve Ieva Astahovska.
Dzimis 1942.gada 18.janvārī Rīgā, viņš beidza Latvijas Mākslas akadēmiju kā gleznotājs un viens no tā sauktās ”Franču grupas” loka līdzās Imantam Lancmanim, Ievai Šmitei (Lancmanei), Bruno Vasiļevskim, Maijai Tabakai un Jurim Pudānam. Viņa eksperimenti ar abstraktu glezniecības valodu atšķīrās no padomju mākslas prasībām, tāpēc radošā karjera aizvirzījās citās sliedēs – viņš daudzus gadus darbojās kā dizainers un interjeru mākslinieks, iecerot un īstenojot savam laikam novatoriskus interjeru un pilsētvides projektus.
Vērienīgāko no tiem – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukciju 1980.gadā – atceras daudzi rīdzinieki, īpaši tā spilgtāko akcentu, stacijas pulksteņa torņa daudzprogrammu kinētisku gaismas sistēmu, kas pilsētas centrā bija redzama jau no tālienes. Sadarbībā ar citiem dizaineriem, inženieriem un programmētājiem Jānis Krievs 60.-80.gados veidoja audiokinētisku gaismas skatuvi Daugavpils Celtnieku kultūras namā, monumentālu vitrāžas sienu Rīgas Sporta pilī, interjera gleznojumu Sauleskalna tūristu atpūtas bāzes ēdnīcā, skatuvi Dzelzceļnieku kultūras namā Rīgā, interjera dekorus Liepājas Laulību pilī, eksperimentāli izmantojot stikla, metāla, koka iespējas, kinētiskus un reizēm arī kibernētiskus risinājumus.
Sadarbībā ar citu kultūras jomu pārstāvjiem teātrī un kino Jānis Krievs veidoja darbus scenogrāfijā un līdzdarbojās neformālos mākslas procesos kino un avangarda mūzikā. 70.gados viņš kopā ar Hardiju Lediņu un citiem domubiedriem rīkoja Laikmetīgās mūzikas festivālu un piedalījās džeza festivāla ”Vasaras ritmi” veidošanā.
Jānis bija organizators 80. un 90.gadu sākuma leģendārajos mākslas notikumos – izstādēs ”Daba. Vide. Cilvēks”, “Rīga – latviešu avangards” un ”Interferences. Rietumberlīnes māksla 1960-1990″. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš turpināja darboties kā dizainers, 2000.gadu sākumā veidojot logotipus NATO sadarbības organizācijas karogam, lidostai ”Rīga” un citiem uzņēmumiem.
Pēdējos gados ar vairākiem nozīmīgiem Jāņa Krieva darbiem iepazīstināja avangarda mākslai un dizainam veltītas izstādes Rīgā, Tallinā, Viļņā un Briselē, nesenākā no tām – “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā 2014.gadā un mākslu centrā Bozar Briselē 2015.gadā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izsaka dziļu līdzjūtību Jāņa Krieva tuviniekiem, draugiem un kolēģiem. Atvadīšanās no Jāņa Krieva notiks 2016.gada 21.septembrī plkst.12:00 Rīgas krematorijas Mazajā zālē.
Komentāri (33)