Zvejnieki vēlas samazināt pelēko roņu skaitu, jo tie nodarot kaitējumu
Dabas aizsardzības pārvalde maijā un jūnijā saņēma Latvijas jaunākajā vēsturē pirmo iesniegumus par roņu medībām, lai mazinātu šo dzīvnieku nodarītos zaudējumus zvejniecībai Rīgas jūras līcī, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Pārvalde neatļāva roņu medības, jo trūkst informācijas par pelēko roņu populāciju un viņu nodarīto zaudējumu apmēru.
Kopumā trīs iesniegumos pārvaldei lūgta atļauja nošaut 42 pelēkos roņus. Šie bija pirmie precedenti, kad Latvijā tiek lūgta atļauja roņu skaita ierobežošanai sociālekonomiskās interesēs. Izvērtējot informāciju, ko sniedzis Valsts vides dienests, Valsts meža dienests, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, vadošie roņu eksperti Latvijā, Igaunijā un Dānijā, kā arī Baltijas jūras vides aizsardzības konvencijas jeb Helsinku konvencijas (HELCOM) sekretariāts, Dabas aizsardzības pārvalde ir pieņēmusi lēmumu šoreiz neizdot atļaujas pelēko roņu nomedīšanai.
Pelēkais ronis ir Latvijā nemedījama un īpaši aizsargājama suga, kuras aizsardzību vienlaikus nosaka tā sauktā Biotopu direktīva un HELCOM. Galvenais lēmuma pamatojums ir datu trūkums par roņu nodarītajiem zaudējumiem, populācijas lielumu Latvijas teritoriālajos ūdeņos, kā arī neskaidrības par limitētu medību piemērotību roņu nodarīto ekonomisko zaudējumu mazināšanai un medībām alternatīvu metožu izmantošanas iespējām.
Visās Baltijas jūras reģiona valstīs, kurās atļautas roņu medības, kvota tiek balstīta uz roņu populācijas lielumu un datiem par nejaušiem roņu noķeršanas gadījumiem. Šādi dati par Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem patlaban nav pieejami. Latvijas zvejnieku zvejas žurnālos nav fiksēti roņu noķeršanas gadījumi. Zvejas žurnālos konstatēti tikai atsevišķi ieraksti, kas pakārtoti liecina par roņu ietekmi uz zvejas lomu.
Citu Baltijas jūras reģiona valstu pieredze liecina, ka roņu medību kā zvejniecībai nodarīto zaudējumu mazināšanas rīka efektivitāte nav neapšaubāmi vērtējama. Turklāt praksē medībās dažreiz pelēkā roņa vietā tiek nogalināti daudz retāk sastopamie pogainie roņi. Nereti dzīvniekus tikai ievaino vai sakropļo, nevis nogalina.
Lai gan šie bija pirmie iesniegumi roņu medībām, problēma, ka roņi var nodarīt kaitējumu zvejas rīkiem un lomam, ir zināma jau ilgāku laiku. Līdz ar to Dabas aizsardzības pārvalde, meklējot risinājumu roņu un zvejniecības konflikta mazināšanai, jau iepriekš bija sākusi priekšdarbus roņu aizsardzības plāna izstrādei, kuru ES fonda projekta finansējuma apstiprināšanas gadījumā plānots sagatavot līdz 2019.gada rudenim. Ar to varēs noteikt, vai un cik lielu daudzumu roņu būtu pieļaujams medīt Latvijas piekrastē.
Pelēkā roņa indivīdu ieguves atļaušana pirms plāna izstrādes būtu pretrunā ar HELCOM konvenciju, norāda Dabas aizsardzības pārvalde, aicinot zvejniekus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos noteiktās iespējas. Institūts BIOR aicināts ziņot par roņu nodarītajiem zaudējumiem un nejaušiem roņu noķeršanas gadījumiem zvejas rīkos.
Komentāri (28)