Banku apvienošanās norāda uz Latvijas trūkumiem

”Nordea” un DNB apvienošanās var būt pozitīva klientiem

Pēc jaunākajām ziņām ”Nordea” un DNB bankas apvienošanās līgums tiks slēgts 2017.gadā. Balstoties uz 31.martā iesniegtajiem datiem, ”Nordea” un DNB kopējie aktīvi sasniedz 5,32 miljardus, tām kopā ierindojoties pirms ”Swedbank”, kurai pieder 5,41 miljards aktīvu Latvijā.

Līdz ar to pēc apvienošanās darījuma jaunā banka būs otrā lielākā banka Latvijā, atrodoties ļoti tuvu tirgus līderim.

Lai slēgtu līgumu, bankām jāgaida akcepts no Konkurences padomes, kurai būs jāvērtē abu banku kopējie finanšu rādītāji un konkrētie tirgi, kuros darbojas abas bankas, un kā šie rādītāji un tirgi ietekmēs konkurences situāciju nākotnē pēc iespējamā apvienošanās darījuma.

Konkurences padome apvienošanās ietekmi parasti vērtē šādos tirgos: noguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijā, aizdevumu pakalpojumu tirgus Latvijā, ieguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijā, kā arī maksājumu karšu tirgus Latvijā. No konkurences viedokļa Latvijas banku sektorā ir pārstāvētas vairākas spēcīgas bankas, no kurām vislabākie aktīvu un kapitāla lieluma rādītāji ir ”Swedbank”.

Skatoties no konkurences viedokļa, iespējamais apvienošanās darījums pašlaik uzskatāms par abu banku konsolidāciju, lai samazinātu izmaksas un tālākā nākotnē varētu stiprināt savu konkurētspēju konkrētajos tirgos. Ir grūti prognozēt plusus un mīnusus gan konkurencei, gan sabiedrībai no abu banku apvienošanās darījuma, jo no vienas puses, skatoties no publiski pieejamajiem abu banku finanšu datiem, šī apvienošanās nerada monopola draudus. No otras puses, abām bankām jāiegulda iespaidīgs darbs un finanšu resursi, lai apvienošanos darījumu piepildītu dzīvē, piemēram, izveidojot kopēju bankas sistēmas darbību un vienotu politiku visā Baltijā, piedāvājot dažādus pakalpojumus klientiem.

Tādēļ abu banku iespējamā apvienošanās vēl negarantē intensīvu cīņu par tirgus līdera vietu un jaunus produktus.

Lai pilnvērtīgi jaunais apvienotais tirgus dalībnieks spētu iesaistīties cīņā par līdera godu, būtu nepieciešams ilgs laiks. Papildus no abu banku apvienošanās darījuma varētu to darbinieki visā Baltijā, kā tas notiek jebkurā uzņēmumu konsolidācijā.

Vienlaikus skatoties tuvākajā nākotnē, jaunā banka varētu izvedot spēcīgu pārklājumu gan no ģeogrāfiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Kamēr ”Nordea” pašlaik ir liels korporatīvo klientu pārklājums, DNB – mazo uzņēmumu apkalpošanā. Ģeogrāfiski ”Nordea” dominē Igaunijā, savukārt DNB – Lietuvā, tamdēļ abu banku savienība ir ļoti racionāls un izdevīgs lēmums, lai papildinātu katras nenosegtos tirgus sektorus.

Klientiem potenciāli tas nozīmē papildu iespējas savu vajadzību apvienošanā un mazākus izdevumus, darbojoties dažādās valstīs.

Ņemot vērā to, ka banku apvienošanas lielākais ieguvums ir samazinātas transakciju izmaksas, klientu pakalpojumu izmaksas arī kļūs mazākas. Jāņem vērā, ka brīdī, kad bankas apvienosies, to kopējo aktīvu skaits būs gandrīz tikpat liels kā pašreizējai tirgus līderei ”Swedbank”. Līdz ar to abu banku cīņas laikā par skaidra tirgus līdera vietas ieņemšanu jaunu iespēju piedāvāšana klientiem kļūs par fundamentāli svarīgu aspektu mainītajā tirgus situācijā.

Abu banku apvienošanai gan ir viena ēnas puse Latvijai – jaunā banka tiks reģistrēta Igaunijā, nevis Latvijā.

Tas nav pārsteigums – Latvijas ekonomiskā politika banku sektorā nav ļoti draudzīga uzņēmumiem. Politiķu vidē ik pa laikam tiek izteiktas idejas par nodokļu paaugstināšanu un jaunu maksājumu ieviešanu bankām. Šis notikums Latvijas nozares politikas veidotājiem savā veidā jāuztver kā avārijas zvans par pašreizējo situāciju – mums var iet secen vēl citu ļoti vērtīgu kompāniju tiešā sadarbība, ja turpināsim veidot pret tām nedraudzīgu nodokļu politiku īstermiņa apsvērumu dēļ.

Teorētiski ilgtermiņā uz ”Nordea” un DNB apvienošanu varētu skatīties kā uz pozitīvu un noteikti interesantu notikumu. Kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem papildu konkurences esamība tirgū nozīmē izdevīgākus tarifus un jaunus piedāvājumus, pat ja tuvākajos gados šīs lietas nebūs izteikti manāmas. Neskatoties uz to, šī soļa sekas liek Latvijas valdībai padomāt, vai tās lēmumi tiešām palīdz valsts ekonomikas izaugsmei.

Vita Liberte ir ”BDO Legal” vadošā partnere.