Ukrainas vēstnieks aicina neatteikties no sankcijām īslaicīgu ekonomisko labumu dēļ

Perebijnis iesaka Eiropai attiecībās ar Krieviju neatkāpties no saviem principiem

Eiropas Savienībai (ES) nevajadzētu atteikties no saviem principiem un sankcijām pret Krieviju īslaicīgu ekonomisko labumu vārdā, šādu viedokli “Latvijas Avīzē” paudis Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevhens Perebijnis, citē aģentūra LETA.

“Mēs nevaram nepamanīt, ka dažas ES valstis ne bez Krievijas ietekmes nāk klajā ar paziņojumiem, ka varētu atcelt sankcijas vēl pirms Minskas vienošanās izpildes. Par šo situāciju esam norūpējušies un skaidrojam mūsu pozīciju,” sacījis vēstnieks, “ES ir demokrātiska struktūra, kurā dalībvalstis diskusijās var izteikt jebkādus skatījumus, tomēr galu galā tā pieņem kopīgu pozīciju. Ja atsevišķas valstis negribēs to ievērot, tas graus pašu galveno ES balstu – tās vērtības. Vērtību iemainīšana pret īslaicīgiem ekonomiskiem labumiem nekad nav bijusi raksturīga Eiropas demokrātijai.”

Perebijnis īpaši uzteicis Baltijas valstis, kuras, lai gan tām ir nopietnas ekonomiskās problēmas sankciju dēļ, tomēr aizstāv Eiropas vērtības. “Latvijas valdības locekļiem ir tiesības rīkot tikšanās, kuras viņi uzskata par svarīgām. Mēs vienmēr, tiekoties ar Latvijas pārstāvjiem, izsakām cerību, ka Latvijas pozīcija sankciju un Ukrainas atbalsta jautājumos paliks stingra. Tas notiek, par ko esam pateicīgi mūsu Latvijas draugiem.”

Vēstnieks stāstījis, ka pašlaik situācija Donbasā attīstās viļņveidīgi – “reizēm apšaudes no teroristu puses skan vairāk, reizēm mazāk”. Pašlaik Austrumukrainā ir ap 7000 Krievijas karaspēka karavīru.

“Krievija neplāno ievērot Minskas vienošanās, tai ir cits mērķis – Ukrainas destabilizācija. Lai neļautu mums normāli attīstīties un nākotnē iestāties Eiropas Savienībā. Tā es redzu Krievijas darbību iemeslus,” sacījis diplomāts, “Krievijas mērķis nenoliedzami ir atraut starptautiskās sabiedrības uzmanību no Ukrainas – tam tiek izmantota situācija ar bēgļiem, Britānijas balsojums par izstāšanos no ES un visas citas iespējas. Tas, ka Ukraina aiziet no Krievijas ietekmes sfēras, ir lielākais izaicinājums Krievijai, kura tādēļ ir gatava veikt jebkuras darbības – nogalināt desmitiem tūkstošiem cilvēku, iznīcināt infrastruktūru plašās teritorijās, saasināt situāciju Sīrijā, provocēt notikumus ar bēgļu krīzi, kā ari izmantot savu ietekmi Eiropas galēji labējās un kreisajās partijās. Šo darbību galvenais mērķis ir, lai rietumvalstis pamudinātu spert piekāpīgus soļus Ukrainas un Krimas jautājumos. Kaut arī Krievija pieliek šādas pūles, lai panāktu sankciju atcelšanu, gan ASV, gan ES saglabā vienotu pozīciju, kaut arī redzam, ka ar katru dienu ES to uzturēt izdodas aizvien grūtāk.”

“Krievija, okupējot un anektējot Krimu, pārkāpa starptautiskos principus un samīdīja dažādas starptautiskās vienošanās. Ja starptautiskā sabiedrība situāciju ar Krimu atstās tādu, kāda tā ir pašlaik, tas nozīmēs, ka jebkuram agresoram – kaut vai tai pašai Krievijai – tiktu dots signāls, ka šādi var rīkoties. Bet pasaulē ir arī citas valstis, kas vēlētos rīkoties līdzīgi. Tas būs bīstams precedents pasaules kārtībai. Visai civilizētajai pasaulei ir goda lieta neatdot Krievijai Krimu. Lai Krievija cieš zaudējumus – pārdzīvo sankcijas, izolāciju. Galu galā tā būtu spiesta Krimu atdot Ukrainas administratīvajā pārvaldē,” turpina Perebijnis.

Vēstnieks norāda, ka Krievija jau divarpus gadus bloķē EDSO darbu, lai organizācija nevarētu savākt pierādījumus par Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā. “Patlaban mēs nekontrolējam ap 400 kilometru robežas ar Krieviju. Esam lūguši, lai EDSO šajā posmā nodrošina savus novērotājus. Tikai divos kontroles punktos ir iespējama kontrole, pārējā robeža kalpo kā caurstaigājams pagalms Krievijas militārajai tehnikai un karavīriem. Ukrainas pārstāvji netiek pielaisti atlikušajos robežas posmos, un nav iespējams noteikt to, kas notiek uz robežas. Par nožēlu EDSO visi lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa, un tas Krievijai dod iespēju bloķēt jebkuru lēmumu.”