Savas jaunās grāmatas priekšvārdā politiķis apliecina spēku ”uzvarēt vēstures kaujā”
Bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pirmdien paziņoja, ka pretendēs uz partijas nomināciju startēt nākamgad gaidāmajās valsts galvas vēlēšanās, vēsta aģentūras LETA-AFP. “Esmu izlēmis kandidēt 2017.gada prezidenta vēlēšanās,” Sarkozī raksta savas jaunās grāmatas priekšvārdā, kurš nonācis aģentūras AFP rīcībā, “jūtu sevī spēku, lai uzvarētu šajā kaujā, kas notiek mūsu vēstures nemierīgajā laikā.”
“Nākamie pieci gadi būs pilni briesmu, taču arī – cerības,” norāda bijušais prezidents, piebilstot, ka starp pieciem svarīgākajiem uzdevumiem, kas gaida Franciju, ir franču identitātes aizstāvība, konkurētspējas atjaunošana un valsts varas nostiprināšana. Viņš uzsvēris, ka Francijas “galvenā kauja” būs par “mūsu dzīvesveida aizsardzību, nepakļaujoties kārdinājumam norobežoties no visas pārējās pasaules”.
Sarkozī ievietojis elektronisko saiti uz šo tekstu savā Twitter kontā. Viņa grāmatu, kas nāks klajā trešdien, sauc “Tout pour la France” (“Visu Francijai”). Sarkozī, kam patlaban ir 61 gads, prezidenta amatu ieņēma no 2007. līdz 2012.gadam, un viņš cer, ka spēs uzvarēt novembrī gaidāmajās centriski labējās Republikāņu partijas priekšvēlēšanās.
Komentāri (22)
Aldis-2 22.08.2016. 23.58
Rakstot par Trampa vēlēšanu kampaņu, “irlv.lv” rakstīja, ka Trampa kampaņas vadītājs kādreiz ir sniedzis konsultanta pakalpojumus Janukovičam.
Rakstot par Sarkoža vēlēšanu kampaņu, “irlv.lv” varētu pieminēt arī kādus interesantus faktus gan par pašu Sarkozi, gan par viņa partijas biedriem.
Piemēram: pēc Krimas okupācijas Sarkozis ir braucis ciemos pie Putina. Pie Putina rēgulāri braukā arī Sarkoža partijas biedri – gan Francijas parlamenta deputāti, gan eiroparlamenta deputāti. Deputāti mēdz apciemot arī okupēto Krimu. Ja Latvijā ir viena Ždanoka, tad Francijā šādu ždanoku ir daudz un lielākā daļa no viņām ir Sarkoža partijas biedri.
Daži Sakoža izteicieni okupētās Krimas sakarā, ko citē “Le Monde”:
« La Crimée choisit la Russie, on ne peut pas leur reprocher »
(“Krima izvēlas Krieviju, mēs nevaram viņiem neko pārmest”)
« L’Ukraine a 42 millions d’habitants, il y a un tiers de russophones… Au moins une dizaine de millions de russophones, ce n’est pas anecdotique. Il faut certainement trouver les moyens d’une force d’interposition pour protéger les russophones d’Ukraine tant que la situation ne s’est pas calmée. »
(“Ukrainā ir 42 miljoni iedzīvotāju, trešdaļa ir krievvalodīgie… Vismaz desmit miljoni krievvalodīgo, tas nav joks. Noteikti ir jāatrod starpniekspēka līdzekļi, lai aizsargātu Ukrainas krievvalodīgos līdz tam, kad situācija nomierināsies.”)
Savukārt “Le Figaro” citē Sarkoža partijas biedru – parlamenta deputātu Thierry Mariani, kuŗš tik tikko atbraucis no Krimas:
“La Crimée a choisi de redevenir russe, la Crimée est russe, passons à autre chose et essayons de retrouver des relations normales entre les pays européens et la Russie”
(“Krima ir izvēlējusies kļūt krievu [valsts daļa], Krima ir krievu, pāriesim pie citām lietām un mēģināsim atjaunot normālas attiecības starp Eiropas valstīm un Krieviju.”)
Sarkozis šķiet bīstamāks nekâ Tramps un Lepena kopā ņemti.
3
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@J.Biotops > 23.08.2016. 18.26
Vecu un jaunu gollistu attieksme pret Krievijas robežām ir sen zināma, ilūziju nekādu. Pats ģenerālis Maskavā jau izbļāva, ka franču izpratnē PSRS valdījumi ir identiski cariskās Krievijas salaupītajam. Bet vai Francijā ir kāda daudzmaz ietekmīga partija, kura mums būtu mazāk kaitīga?
0
Aldis-2 > 23.08.2016. 19.34
J.Biotops: “Bet vai Francijā ir kāda daudzmaz ietekmīga partija, kuŗa mums būtu mazāk kaitīga?”
Francijā pašlaik ir tikai 3 lielas partijas: Sociālisti, Republikāņi un FN.
Prezidenta vēlēšanās sociālistiem pašlaik nav nekādu izredžu.
Atliek Republikāņi un FN. Visticamāk, ka uzvarēs Republikānis. Liela varbūtība, ka tas būs Sarkozis. Protams, līdz novembrim daudz kas var mainīties un Republikāņi var izvirzīt kādu citu kandidātu.
Ja vēlēšanas notiktu šodien, 1.kārtā būtu šādi rezultāti:
28% – Lepena
21% – Sarkozis
14% – Melenšons (galēji kreisais)
13% – Olands
Paradoksāli, bet Lepena varētu nodarīt mazāku kaitējumu nekâ Sarkozis.
Ja Sarkozis kļūst prezidents, tad viņš visu savu prokrieviskumu centīsies uzspiest Eiropas Savienībai.
Savukārt, ja par prezidenti kļūst Lepena, tad 6 mēnešu laikā viņa rīkos referendumu par izstāšanos no ES. 6 mēnešus runās ar ES par īpašiem noteikumiem Francijai, ko, saprotams, neiegūs. Un katrā ziņā, neatkarīgi no referenduma rezultātiem, ieviesīs Francijas valūtu. Vārdu sakot, vienā vai otrā veidā Francija izstāsies no ES un līdz ar to vairs nespēs ietekmēt ES rīcību. Savukārt Anglijas un Francijas izstāšanās piespiestu ES reformēties. Anglija varētu pievienoties jaunajai saprātīgajai ES.
Bet nu… Lepenas uzvara ir mazticama.
Starp citu, Sarkozis savā grāmatā ir sarakstījis savas jaunas idejas. Protams, īpaši viņam ticēt nevar, jo kad viņš bija prezidents, viņš visu darīja pavisam citādi. Tagad viņš lielā mērā ir pārņēmis Lepenas idejas. Ja Lepenas gadījumā šīs idejas ir tiešām viņas idejas, tad Sarkoža gadījumā tas vairāk izskatās pēc populisma.
Katrā ziņā, “Le Monde” raksta par šādām Sarkoža idejām:
– imigrācijas jautājumā atteikties no ģimenes apvienošanās principā – vairs imigrantu radi nevarēs ierasties
– izbeigt ekonomisko imigrāciju (viņa valdīšanas laikā Francijā ieradās vairāk nekâ miljons imigrantu)
– reformēt “zemes principu” – pašlaik ārzemnieks, kas dzimis Francijā, kļūst par Francijas pilsoni (papildus vecāku pilsonībai), pretējā gadījumā viņam būtu tikai vecāku pilsonība
– pretendēt uz pilsonību varētu, nodzīvojot nevis 5, bet 10 gadus Francijā
– ierobežot imigrāciju ar ikgadējām kvotām
– uz sociālajām garantijām ārzemnieki varētu pretendēt, nodzīvojot 5 gadus Francijā
– aizstāt integrācijas politiku ar asimilācijas politiku
– cīnīties pret multikultūrālismu
– “izveidot” Francijas islāmu
– aizliegt musulmaniešu tērpus ūniversitātēs
– apturēt sociālo pabalstu izmaksas, ja sieviete valkā tērpu ar aizsegtu seju
– ieviest speciālas tiesas teroristu tiesāšanai
– apcietināt vai elektroniski uzraudzīt visus, kas apdraud valsts drošību
– izraidīt ārzemniekus, kuŗiem piespriests vairāk par 5 gadiem cietumā
– ieviest progresīvu sodu sistēmu – par 4.noziegumu noziedznieks automatiski iegūst +25% pie soda, par 5.noziegumu +50% utt.
– samazināt krīminālvajāšanas vecumu no 18 līdz 16 gadiem
– uzbūvēt papildu cietumus ar 20’000 vietām
– ES sakarā pieļauj referendumu pēc Brexita parauga
– aizstāt Šengenas līgumu ar pilnīgi jaunu līgumu (ar robežkontroli)
0
Aldis-2 > 23.08.2016. 00.10
Pēdējā reizē Krimā ciemojās 11 Francijas deputāti. Daži pat ir skūpstījuši krievu okupantu pieminekli:
https://twitter.com/Shamshur_O/status/759365400975073280/photo/1
0