Veselības aprūpei daži desmiti miljonu nepalīdzēs

Latvijas Bankas eksperts vispirms aicina sakārtot sistēmu un padarīt tēriņus caurskatāmus

Veselības aprūpe Latvijā iedzīvotājiem ir grūti pieejama, faktiski mūsu valstī tā jau ir maksas pakalpojums, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 atzina Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš aicina nevis ar papildu finansējumu uzturēt neefektīvo sistēmu, bet beidzot sakārtot to un padarīt tēriņus caurskatāmus.

Veselības ministrija valdībai iesniegusi trīs iespējamos modeļus finansējuma palielināšanai nozarē, par kuriem būtu jāizlemj līdz septembra beigām. Veselības ministrija piedāvā novirzīt veselības aprūpei 3% sociālo iemaksām,taču Rutkaste norāda, ka tas nākotnē samazinās pensijas cilvēkiem, kuri patlaban ienāk darba tirgū, citē aģentūra LETA.

”Novirzot veselības aprūpes finansēšanai 1% no sociālajām iemaksām, nākotnes pensija samazinātos par 5%,” skaidro eksperts, ”novirzot 3% no sociālajām iemaksām, pensija nākotnē samazināsies par 15%.” Viņa vērtējumā, Latvijas sociālajā budžetā vairs ”nav rūmes”, lai finansētu veselības aprūpi. Ja atrisina nodokļu iekasēšanas problēmas, mazina ēnu ekonomiku un palielina nodokļu ieņēmumus, tad varētu apsvērt daļas sociālo iemaksu novirzīšanu veselības aprūpei.

Veselības ministrijas papildu līdzekļu pieprasījums 70 miljonu apmērā neatrisinās situāciju, jo veselības aprūpes sistēma ir kritiskā situācijā, norāda Rutkaste. ”Tas neko nemaina, nauda izšķīdīs,” sacīja LB pārstāvis, norādot, ka papildu finansējums nenovērsīs nepieejamību un necaurskatāmību veselības aprūpē. Viņš uzsvēra, ka veselības aprūpē vajag gan vairāk resursu, gan daudz rūpīgāku kontroli par naudas izlietojumu. Esot maza ticība, ka, vienkārši iedodot naudu, tā tiktu izlietota efektīvi.

”Problēmu veselības aprūpē ir daudz, un ir dažādas administratīvas metodes un paņēmieni, kā tās risināt, taču par to bijusi runa gadiem, un valsts pārvalde nav spējusi tos izmantot,” secina LB eksperts, ”tāpēc nevar turpināt iepludināt sistēmā naudu, problēmas neatrisinot, jo tās samilzīs. Ir pietiekami kritisks brīdis, lai sakārtotu sistēmu. Mēs visur Eiropā esam vissliktākajā vietā veselības aprūpē – pieejamība, speciālisti utt. Cilvēki baidās iet pie ārsta, jo prognozē lielas izmaksas, kuras neviens nevar nosaukt. Nezinu, kur vēl tālāk!”

LB piedāvā veselības aprūpes finansēšanai izmantot regulētas konkurences modeli, kur valsts apdrošinātājs Nacionālais veselības dienests konkurētu ar privātajiem un motivētu vienoties par izdevīgākiem nosacījumiem iedzīvotājiem. Valsts uzdevums būtu noteikt grupas, kas maksā obligāto veselības apdrošināšanu un par kurām maksu sedz valsts.

Rutkaste gan norāda, ka Veselības ministrija no LB piedāvātā risinājuma paņēmusi atsevišķas daļas, bet nepiedāvā to valdībai pilnībā. Viņa vērtējumā, Veselības ministrijas piedāvātie varianti nenovērstu pašreizējo principu, ka “slimais maksā par sevi”. Latvijas Bankas modelis, kas ņemts no Holandes un pielāgots Latvijas situācijai, piedāvā veselības riskus dalīt solidāri uz visu sabiedrību, lai “veselie maksātu par slimajiem”.

Kā ziņots, Veselības ministrijas atbalstītais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā, piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei. Ministrijā norāda, ka veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta ļautu gadā piesaistīt veselības aprūpei papildus ap 70 miljoniem eiro.

Lai sāktu iecerētās reformas veselības aprūpes sistēmā, nākamgad būs pieejami aptuveni 45 miljoni eiro, nevis prasītie 70 miljoni. Kā vēsta LETA, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka jūtas mazliet pārsteigts par prasītajiem 70 miljoniem eiro. Viņaprāt, jau iepriekš iezīmētie 35 miljoni eiro un papildus vēl atrastie 10 miljoni eiro ir labs sākums, lai nāktu ar piedāvājumu par reformu veselības aprūpes sistēmā. Veselības ministrei Andai Čakšai jāiesniedz ziņojums par rindu mazināšanu veselības aprūpē, noteica valdības vadītājs. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka veselības aprūpes finansēšana jāsaista ar sociālajām iemaksām.