Bijušais “Krājbankas” un “Snoras” īpašnieks Antonovs no Lietuvas grib pietiesāt 555 miljonus eiro

Antonovs prasību iesniedzis Maskavas arbitrāžas tiesā

Bijušais “Latvijas krājbankas” (LK) un Lietuvas bankas “Snoras” īpašnieks Vladimirs Antonovs, ko Lietuva grib saukt pie atbildības par “Snoras” īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību pret Lietuvas valsti, vēloties pietiesāt 40 miljardus rubļu (555 miljonus eiro) par kaitējumu, kas, viņaprāt, nodarīts viņa mantai un reputācijai.

Kā atbildētāja lietā norādīta Lietuvas Tieslietu ministrija. Prasība iesniegta 5.augustā, bet pirmā tiesas sēde paredzēta 22.septembrī, ziņo LETA/RBC.

Savus materiālos zaudējumus Antonovs novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai – par 19,9 miljardiem rubļu.

Turklāt viņš vēlas, lai tiktu atzīti par nepatiesiem Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 2011.gadā izskanējušie izteikumi, ka “Snoras” darbība vērtējama kā “nekaunīgs uzbrukums Lietuvas banku sistēmai un Lietuvas pilsoņu interesēm”.

Kā liecina tiesas materiāli, Antonova prasības nodrošināšanai tiesa aizliegusi atsavināt “Snoras” nekustamā īpašuma objektus Krievijas teritorijā – divpadsmit nedzīvojamās ēkas Maskavā un vēl dažas Maskavas apgabalā, kā arī divus betona žogus Krievijas galvaspilsētā aptuveni 400 metru kopgarumā.

2011.gada 16.novembrī, bažījoties par “Snoras” stāvokli, Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Tika lēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.

Bijušos “Latvijas krājbankas” un bankas “Snoras” īpašniekus Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes meklē kopš 2011.gada 22.novembra. Vispirms viņi patvērās Lielbritānijā, kur nedēļu pēc “Snoras” darbības apturēšanas tika aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma. Kad pērn Apvienotā Karaliste beidzot nolēma viņus izdot, bijušie baņķieri paspēja pārbēgt uz Krieviju.

Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja “Snoras” valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs – uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.

Kā šā gada maijā atgādināja telekanāls LNK, kopš “Snoras” sabrukuma pagājuši jau gandrīz pieci gadi, bet vainīgie joprojām nav sodīti, atgūts tikai nedaudz vairāk par pusi naudas, bet tie miljoni, ko Antonovs un Baranausks paspēja aizgādāt uz ārzemēm, Lietuvai nav pieejami.

Bankrotējušās bankas klientiem noguldījumus kompensējusi Lietuvas valsts, atvēlot tam 1,2 miljardus eiro. Lielākā daļa naudas un “Snoras” aktīvu joprojām atrodas ārvalstīs. “Snoras” noguldītāji vēl nav izņēmuši apdrošināšanas maksājumus 14,27 miljonu eiro apmērā, norāda portāls “15min.lt”.