Teroristu skartā Parīze un Brisele atkal kļūst par pieprasītiem galamērķiem, vēlme ceļot nepazūd
Amadeus vadītāja Latvijā Kitija Tigule stāsta, ka dati par šā gada jūliju rāda – ceļošana Eiropā atkopjas. Amadeus ir globālais ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums, kas uztur aviobiļešu rezervēšanas sistēmu, kā arī kruīzu, vilcienu un viesnīcu rezervācijas. Pērn šajā laikā Amadeus sistēmā visvairāk meklētās pilsētas no Latvijas datoriem bija Parīze, Barselona, Milāna, Londona, Roma, Tenerife, Bangkoka, Prāga. Šogad – Barselona, Milāna, Londona, Maskava, Ņujorka. Parīze ierindojas 9. vietā, un Brisele arī ir desmitniekā. Parīze ar katru nedēļu tiek meklēta aizvien vairāk un virzās uz topa augšgalu. Meklēšana norāda interesi par konkrēto vietu, un parasti arī pēc tam tiek pirkta aviobiļete.
Kā terorakti ietekmē tūrismu Eiropā šosezon?
Dati rāda, ka trīs mēneši ir tas laiks, kad cilvēki aizmirst nelaimi un ir gatavi doties ceļojumā. Nevaru paskaidrot, kāpēc tieši trīs mēneši, taču tā tas ir. Parīzē terorakti bija pagājušā gada novembrī, bet jau februārī lidojumi palēnām iegāja ierastajā ritmā. Arī Briselei sasniegts agrākais rezervējumu skaits.
Šķita, ka Brisele varētu atkopties lānāk, jo sprādziens bija lidostā.
Jau jūnija sākumā rezervāciju skaits bija pieaudzis kā vasaras galamērķim, nevis tikai transfēra punktam. Uzreiz pēc teroraktiem, protams, kritums ir dramatisks: gan iegādāto biļešu maiņas, gan atcelšanas ziņā. Tas ir saspringts laiks tūroperatoriem, kuriem jādomā, kā ceļotājus atvest mājās. Process nav nekas ārkārtējs – ļoti līdzīgs tam, kā jārīkojas, ja izvirdis vulkāns vai notikusi zemestrīce.
Ko darīt, ja cilvēks atrodas terora skartā vietā? Kam zvanīt?
Tūroperatoram vai aviokompānijai, jo viņi var nogādāt mājup. Ārlietu ministrija nepiedāvā šādus pakalpojumus. Tās uzdevums ir informēt. Piemēram, viņu mājaslapā var izlasīt, uz kurām valstīm ceļojot, jāievēro piesardzība. Patlaban tās ir Turcija, Francija un Dienvidsudāna, kā arī Zikas vīrusa skartās valstis.
Turcijas gadījumā nav pagājuši vēl trīs mēneši.
Jā, rezervējumi vēl nav atgriezušies iepriekšējā apjomā. Ir arī atšķirība: terorakts vai valsts apvērsums. Turcijas tūrisma tirgus atkopsies lēnām.
Jums noteikti ir kolēģi gan Stambulā, gan Nicā. Ko viņi stāstīja par notiekošo?
Kad sākās apvērsums, es sazinājos ar kolēģi Turcijas birojā, vaicājot, kā klājas. Viņš atbildēja, ka trīs tanki bijuši uz Bosfora tilta, ieņemta lidosta, taču dumpinieku bijis par maz kaut kam lielākam. Savu ziņu nobeidza ar vārdiem – Life is good. Kā var būt laba dzīve, ja mums te ziņās rāda, ka ir ārprāts?!
Tāpēc, ka mediji nelaimes analizē un apraksta vēl kādu laiku pēc tam. Atklājas aizvien jaunas detaļas. Nelaime faktiski tiek pastiepta.
Jā, sociālajos tīklos ziņas par nelaimēm nonāk ātri – ar tvitera, feisbuka starpniecību, un tas ir konkrētu cilvēku skatījums. Tādu ir daudz, un sekot tiem var visu dienu, tādējādi palielinot stresu un paildzinot notikumu, taču uz vietas tas ir reālajā izmērā un laikā. Stambulā apsvērums bija beidzies, medijos vēl ne.
Arī Nicā ir viens no Amadeus birojiem.
Uz Nicu es došos pavisam drīz, jo tur ir arī mūsu apmācību centrs. Vai tāpēc tagad nekur nebraukt? Rīgā nošauj cilvēku kinoteātrī. Trako ir pilna pasaule. Kā teica lielās viesnīcu ķēdes Accor Hotels Group vadītājs kādā konferencē: «Brauciet uz Parīzi, jūs visi mums esat vajadzīgi.» Nevajag parādīt, ka teroristi var paralizēt dzīvi. Nav jāiet uz lieliem masu pasākumiem un jāpakļauj sevi riskam. Arī bez tiem var gana labi atpūsties un iepazīt valsti.
Kas samazina bailes ceļot uz terora skartu vietu?
Jau minētie trīs mēneši un biļetes cena. Ja biļete vai ceļojums ir dārgs, nebrauc. Līdzko parādās atlaide, bailes pazūd. Tātad bailēm ir sava cena.
Nesen Spiegel publicēja plašu rakstu par terorisma ietekmi, un kāds viesnīcas saimnieks Turcijā sūdzējās, ka nav tūristu.
Sezonas sākums tur tiešām bijis dramatisks, jo īpaši Krievijas noteiktā embargo dēļ. Daudzas viesnīcas uz sezonu netika atvērtas, jo nebija piepildītas. Patlaban absolūti topā ceļotājiem ir Spānija, jo pēdējos gados tajā nav notikuši terorakti.
Kas ir latviešu top galamērķis?
Turcijas kūrorti. Nepārspēti. Čarterreisi joprojām kursē trīsreiz nedēļā. Nav alternatīvu tādam piedāvājumam: viss iekļauts cenā, saule ik dienu, temperatūra, jūra, lidojums ilgst tikai aptuveni četras stundas. Tenerife ir dārgāka, lidojums ilgāks. Bieži vien cenas sakrīt tā, ka nedēļas nogale kūrortā izmaksā lētāk nekā ģimenes brīvdienas Latvijā. Pieprasīti gan ir arī tālie galamērķi: Ķīna, Brazīlija, Japāna, Jaunzēlande.
Ko ceļošanā mainījis Brexit?
Briti piebremzējuši, jo mārciņas vērtība kritusies un ceļošana sadārdzinājusies par padsmit procentiem. Kopumā Eiropā gan vēlme ceļot nav pazudusi. Arī tiem, kuri baidās no terorisma. Viņi ceļo pa savu valsti, uz kaimiņzemēm.
Jūs runājat samērā brīvi un bezbailīgi. Vai Amadeus izsūtīja visiem darbiniekiem e-pastā globālu vīziju, kā strādāt un domāt, tāpēc, ka terorisms pieņemas spēkā?
Nē. Vadība nav devusi arī nekādas norādes par to, kā runāt publiski, atstājot to katra paša ziņā. Piemēram, Ukrainas gadījumā gan mums bija sarunas par to, kas notiek un kā reaģēt. Terorisms ir kļuvis par daļu no mūsu dzīves. Jautājums tikai, kura pilsēta būs nākamais viņu mērķis.
Vairāk lasiet rakstā “Bailēm ir cena” žurnālā “Ir” šeit.
Komentāri (45)
Aldis-2 11.08.2016. 10.07
Citāts: “Teroristu skartā Parīze un Brisele atkal kļūst par pieprasītiem galamērķiem, vēlme ceļot nepazūd”
Pirms dažām dienām kādā franču TV raidījumā tūrisma eksperti tieši runāja par tūrismu.
Kopš 2015.gada novembŗa teroraktiem tūristu skaits Parīzē esot samazinājies par 30%. Francijas mērogā samazinājums esot 20%.
Pēc Nicas terorakta tūristu skaits Nicā esot samazinājies par 57%.
Nicas terorakta īpatnība, ka tas ir noticis ārpus Parīzes. Pirms tam terorakti vairāk tika uztverti kâ “Parīzes problēma”. Turklāt Nica skaitījās visdrošākā Eiropas pilsēta ar savām 1400 policijas videonovērošanas kamerām.
8
fretka > 11.08.2016. 15.07
Aldi, atvainojiet, ka ne par tēmu, bet vēlos lūgt Jūsu kā Francijas reāliju pārzinātāja paskaidrojumu, kas šajā ziņā
La ministre du Logement, Emmanuelle Cosse, a lancé mercredi un appel à projets pour développer “l’expérimentation de dispositifs d’hébergement de réfugiés chez les particuliers”, afin de permettre l’accueil en France de 1.000 réfugiés supplémentaires.
L’état va soutenir financièrement -jusqu’à 1.500 euros par personne et par an- les associations qui mettent en place un accompagnement individuel des réfugiés, chez des particuliers souhaitant également participer à l’insertion du réfugié qu’ils accepteront de loger, sur une période de deux ans.
https://fr.news.yahoo.com/emmanuelle-cosse-souhaite-voir-particuliers-070007744.html
domāts ar “associations”, kuras pelnīs 1500 eiro gadā par katru privātā dzīvoklī vai mājā nometinātu bēgli?
Paldies.
0
Merilī > 11.08.2016. 21.03
Aldi,
Vai tad robeža starp Itāliju un Franciju ir imigrantiem slēgta? Pirms mēneša ar vilcienu šķērsojot Itālijas-Francijas robežu pasu kontroles nebija, bet varbūt, ka tur kāds neuzkrītošs face control, kuriem pārbauda, kuriem nē.
0
edge_indran > 12.08.2016. 00.16
———
Kā dzīvot ar bailēm?!
“…Ņemu pats sevi rokās/ Spiežu pats sevi smieklos /
Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes/ Kājstarpī asti žmiedz…..
Līvi – Bailes par ziņģi
http://micrec.lv/sites/default/files/styles/albuma_vaks_pie_ieraksta/public/albums/mrcd083_livi_bailes_par_zingem.jpg?itok=QMB1WTuM
0
Aldis-2 > 11.08.2016. 22.28
Merilī raksta: “Vai tad robeža starp Italiju un Franciju ir imigrantiem slēgta?”
Nu vismaz raidījums “C dans l’air” (Tas ir [jūtams] gaisā) vakar rādīja Alpes-Maritimes departamentu, kur robeža ir slēgta. Raidījuma temats: “Crise des migrants : le retour des frontières ” (Migrantu krize: robežu atgriešanās).
8.00 – departamenta vadītājs skaidro, ka robeža ir slēgta Ārkārtas stāvokļa dēļ
8.30 – imigrantu ceļš līdz Francijas robežai
10.20 – tante Italijā skaidro imigrantiem, ka robeža ir slēgta nevis itaļu, bet franču dēļ
11.20 – imigranti rīko demonstrāciju pret slēgto robežu
(Savukārt šodienas raidījuma temats ir: Terrorisme : comment vivre avec la peur (Terorisms – kâ dzīvot ar bailēm))
https://youtu.be/m5EDkogB86Q?t=7m43s
0
Merilī > 13.08.2016. 10.58
Paldies, Aldi, par skaidrojumu.
0
Aldis-2 > 11.08.2016. 18.29
P.S.
Tajā pašā vai citā raidījumā tika minēta arī franču Kalē pilsēta Brexita sakarā.
Ja nu neaizturēt imigrantus Kalē, bet laist viņus, lai tiek Anglijā. Uz ko kāds eksperts teica, ka tas nav tik vienkārši. Starptautiskie līgumu paredz, ka valstij ir jāņem atpakaļ visi, kas nāk no tās teritōrijas. Taz nozīmē, ka Anglija viņus vienkārši nosūtīs atpakaļ uz Franciju un Francijai būs pienākums viņus ņemt.
Turklāt attālums starp Franciju un Angliju nav liels. Vai franču glābšanas dienesti gaidīs, kamēr angļu glābšanas dienesti savāks slīkstošus imigrantus? Tāda situācija: no vienas puses angļu robežsargi, no otras – franču glābēji, pa vidu – imigranti. Angļu robežsargi ziņo franču glābējiem, ka no Francijas peld slīkstoša laiva, izglābiet to. Ko atbildēs franču glābēji?
0
Aldis-2 > 11.08.2016. 18.16
fretka raksta: “kas šajā ziņā … domāts ar “associations”, kuŗas pelnīs 1500 eiro gadā par katru privātā dzīvoklī vai mājā nometinātu bēgli?”
Tās ir biedrības, kas veicina imigrantu uzņemšanu, dažādas “delnas” un “providi”.
“Le Monde” precīzē: “à l’initiative d’associations comme Singa ou la plate-forme Welcome” (pēc tādu organizāciju iniciātīvas kâ “Signa” vai “platforma Welcome”).
Singa souhaite repenser le débat public autour de l’asile et des réfugiés en valorisant les individus, en associant les citoyens et en abordant la thématique sous de nouveaux angles.
(“Singa” vēlas mainīt publisku diskusiju par patvēruma piešķiršanu un bēgļiem, piešķiŗot vērtību cilvēkiem, apvienojot cilvēkus un apskatot jautājumu citā gaismā.)
Francijai trūkstot savu “Mucinieku”. Šīs organizācijas laikam grib uzspiest savus “pakalpojumus”. Ministre grib uzņemt papildus imigrantus, izmitinot viņu ģimenēs un maksājot šādām biedrībām par to, ka tās būs atradušas ģimenes, kas grib pie sevis izmitināt papildu imigrantus.
Kāpēc viņiem trūkst “Mucenieku” un kāpēc viņi grib uzņemt papildu imigrantus, es tâ arī neesmu sapratis. “Le JDD” šodien raksta:
La France n’a accueilli que 1.330 des 30.000 réfugiés promis
(Francija ir uzņēmusi tikai 1330 no 30000 apsolītajiem bēgļiem)
Vai nu paši imigranti nesteidzas uz Franciju, vai arī Francija nesteidzas viņus ņemt – nav precīzēts.
Savukārt vakar kādā franču raidījumā rādīja Italijas un Francijas robežu. Franči nelaiž imigrantus no Italijas. “Itaļu Kalē”. Un vietējās “delnas” un “providi” rīkoja no imigrantiem protesta akcijas pie Francijas robežas, prasot viņus ielaist Francijā. Italija, lūk, viņiem nav gana laba.
0
Aldis-2 > 11.08.2016. 10.57
Citāts: “Terorakti aizmirstas”
Franču TV raidījumos bieži tiek runāts arī par bailēm. Daudzi lieli pasākumi tiek atcelti. (Ar “daudziem” ir domāti “ļoti daudz”.) Žurnālisti dažreiz izskatās it kâ viņi būtu transā. 50 gadus cilvēki dzīvoja apstākļos, ko varēja raksturot ar vārdiem: vairāk brīvības, vairāk tiesību, vairāk, vairāk, vairāk… Un te pēkšņi pat parasti svētki tiek atcelti. Kāds ir izslēdzis sauli un pēkšņi ir palicis tumšs…
Vienā raidījumā rādīja pasākumu, kas noticis pastiprinātās drošības apstākļos. Pilsētas svētki. Pa vecpilsētas šauru ieliņu gāja svētku gājiens. Visi dalībnieki vienādos tērpos. Neviena skatītāja, tikai policisti. Šķērsieliņas ir tukšas (laikam bloķētas). Uz ēku jumtiem snaiperi ar ieročiem. Pasākums ir dīvaināks par Rīgas praidiem. Vakarā notiek uguņošana šaurajā krastmalā pie ūdens (varbūt pie upītes). 90% dalībnieku joprojām ir vienādos tērpos. Tikai kādi 10%, kas varētu būt citi skatītāji (parasti iedzīvotāji, tūristi). Lai tiktu uguņošanas vietā, jāiziet caur policijas pārbaudes punktiem kâ lidostā. Cilvēkiem pārbauda somu saturu. Svētki…
0
mumss 13.08.2016. 13.41
Terorakti aizmirstas tikai tiem, kuri ar šiem aktiem nav nekādi saskārušies. Taču tādu nav daudz… Katram ir radi, draugi, paziņas, kolēģi, kaimiņi, kuri ne mūžam neaizmirsīs kaut tikai baiļu sajūtu. Nerunājot par tiešu saskari, bēgšanu, ievainojumiem,vienkārši ziņām medijos.
0
Anonīms 11.08.2016. 07.42
Par Tiguļkundzi varu liecināt visu to vislabāko. Ja mums -mūsu valdībā kaut puse būtu tādi kā Kitija,es spētu noticēt Latvijas valsts nākotnei
Diemžēl Kitija mūsu valsts džunģlos ir ļoti rets putns. Ļoti
Par medijiem -īsti nepiekrītu abu dāmu pārmetumiem,ka mediji velk garumā sliktās ziņas. Jo būtiski ir izkristalizēt patiesību un atbildēt jautājumus -kāpēc,ko darīt utt.
5
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@edge_indran > Anonīms 11.08.2016. 16.05
————-ierados:”.. Priekš patiesības meklētājiem Latvijā latviešu valodā neviens nekādu mediju netaisīs,…..”
=====================================================================================
Par laimi, dzīvojam digitalizācijas laikmetā,kad par mediju var būt ikviens. Visiem nav obligāti jāzina n-tās valodas patiesības izzināšanai, ja vien aktīvi ir tie intelektuāļi,kam patiesības meklēšana nav hobijs,bet gan maizes darbs:
“….Protams, var teikt, ka mēs varam mācīties visu angļu valodā ārzemēs vai mājās, bet ja mēs visu pasaules telpu atstājam svešvalodām un paši ieslēdzamies savā pagalmā, mēs slīkstam provinciālismā, sašaurinām savas valodas diapazonu un degradējam savu kultūrtelpu. Tas viss mani uztrauc, es [H.Tumans] cīnos visiem spēkiem,…….”
Prof. Harija Tumana ģīmjgrāmatas/Facebook lapa.
http://www.aprinkis.lv/media/k2/items/cache/0c87e6471addbcf95776653c7334bcfb_XL.jpg
0
ierados > Anonīms 11.08.2016. 20.10
Par principiem – čukča arī nelasa, jo principā nav lasītājs, bet iraid rakstnieks.
0
edge_indran > Anonīms 12.08.2016. 00.11
————
Par valodām – “Segui il tuo corso, e lascia dir le genti.”
http://gramata24.lv/assets/images/000/013/301/dante_original.jpg?1389967218
0
Anonīms > Anonīms 11.08.2016. 15.26
Satori finansē ascendum,tas pats ,kurš savu biznesu uzsāka,kad Juris Pūce izkārtoja,ka sievas biedrībai ascendum vispirms ziedo un pēc tam ministrijā apstiprina valsts pasūtījumu attiecīgajiem uzņēmējiem
Kādreiz lasīju viņu finanšu atskaiti,tā bija tik baltiem šķidri diegiem šūta,ka tikai apliecināja savu statusu
Manā sapratnē satori ir miljons reižu maucīgāki par jebkuru komercmediju. Es to vairs nelasu principa pēc ….
0
ierados > Anonīms 11.08.2016. 13.29
ka mediji velk garumā sliktās ziņas. Jo būtiski ir izkristalizēt patiesību un atbildēt jautājumus -kāpēc,ko darīt utt. Tā kristalizēšana ir vairāk nolikta mediju patērētāju pusē. Mdijiem kā peļņas gūšanas nozarei ir cits funktieris, resp. reitngu cipari, nebūsim naivi. Vairāk apmeklējumu, lielāka pērkamība t.tml. , vismaz Latvijā latviešu valodā, kur nav nekādas izvēles, visos gaņģos maļ vienu un to pašu – dauzīti auto un plikas sieviešu pakaļas. Priekš patiesības meklētājiem Latvijā latviešu valodā neviens nekādu mediju netaisīs, jāiztiek ar to kas ir, Satori, piem. u.tml. Ja nepārvaldi pāris svešvalodas, ar latviešu valodu vien paliksi mucā. Liekas, šāds iznākums vienu otru latviešu valodas karsēju labi apmierina. Bija jāuzbliež betona klucis par pusmiljardu, bet latvisko tulkojumu nevaram daudzām svarīgām, vajadzīgām lietām. Tas norāda nepārprotami – nāksies vien noapaļoties ar to latviešu valodu.
0