Koki lūst!

Jāatrod pareizais balanss starp nepieciešamību saglabāt kokus un rūpēm par rīdziniekiem

Šovasar Rīgu plosīja vairākas vētras, kuru dēļ lūza zari un veseli koki, apdraudot iedzīvotājus un nodarot kaitējumu ēkām, autotransportam un citam vērtīgam īpašumam. Varētu teikt, ko gan dabai var padarīt?

Tomēr koku stāvokļa, to izturības un dzīvotspējas novērtējums ir Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas kompetencē, jo tieši šī komisijas izsniedz ārpus meža augošu koku ciršanas atļaujas Rīgā. Savukārt par apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Tātad īpašnieks seko koku stāvoklim, rūpējas par tiem, tomēr kādā brīdī secina, ka kāds no kokiem ir jau izpuvis, nav dzīvotspējīgs un var apdraudēt cilvēkus. Tādā gadījumā tiek rakstīts iesniegums Apstādījumu saglabāšanas komisijai, kura lemj atļaut koku nocirst vai nē. Teorētiski kārtība ir pareiza, pretējā gadījumā zemes īpašnieki, dzenoties pēc peļņas, varētu cirst kokus bez jebkāda pamatojuma un pilsētā strauji pasliktinātos vides stāvoklis un gaisa kvalitāte.

Tomēr gadījumos, kad koks apdraud iedzīvotājus vai viņu īpašumu, reaģēt nepieciešams nekavējoties. Tā jau pērnajā gadā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde nosūtīja dienesta vēstuli Apstādījumu saglabāšanas komisijai ar lūgumu atļaut nocirst vairākus kokus Rīgā, Mārtiņa kapos. Komisija lūgumu neatbalstīja, tāpēc šovasar koki un to zari nolūza, nodarot bojājumus kapu pieminekļiem. Mārtiņa kapos ir seni pieminekļi ar lielu kultūrvēsturisko vērtību. Tātad ļaunums nodarīts ne tikai atsevišķai kapavietai, bet mūsu vēstures liecībām.

Komisija neļāva nozāģēt trīs bīstamas kļavas. Divām no tām bija sakaltuši zari, viens no zariem nokrita 11. jūnijā, cits – 18. jūnijā. Tika salauzti kapu pieminekļi un sētiņas, kā arī divi citi koki. Viens no vēl nenolūzušajiem nokaltušajiem kokiem ir bīstami nosvēries uz blakus esošās mākslas skolas pusi. Ja tas kritīs, cietīs gan skolas ēka, gan vēsturiskais pirmā latviešu diplomētā ķīmiķa, farmaceita Grindeļa kapa piemineklis. Starp citu no šā farmaceita uzvārda ir cēlies pašreizējā zāļu lielražotāja “Grindeks” nosaukums.

Līdzīgi bīstami koku lūšanas gadījumi bija arī citās Rīgas kapsētās un ne tikai. Diez vai ir iespējams pilnībā novērst koku lūšanu spēcīga vēja laikā, tomēr rūpīgāk sekojot koku stāvoklim un savlaicīgi reaģējot uz acīmredzamiem riskiem, ir iespējams apdraudējumu samazināt. Runa nav tikai par kādu iebuktētu auto jumtu, kas gan arī ir nopietns zaudējums īpašniekam, bet par veselību un pat dzīvību.

Ir jāatrod pareizais balanss starp nepieciešamību saglabāt kokus un rūpēm par rīdziniekiem. Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes vadībai būtu vairāk jāiesaistās šā jautājuma risināšanā, vismaz savlaicīgi jāatbild uz iedzīvotāju vēstulēm.

Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība