Par kādu tradīciju, kas sākās Austrālijas olimpiskajās spēlēs
Olimpiskās spēles esot draudzības spēles, kas palīdz saliedēt zemes un tautas, jo svarīgākais ir piedalīties, ne uzvarēt. Bet vai kāds vēl tic šādam apgalvojumam? Dopinga skandāli un politiski boikoti ir redzamākie šķēlēji.
Pirms 60 gadiem, 1956. gadā, Olimpiskās spēles notika Melburnā, Austrālijā – pirmo reizi ārpus Eiropas vai Ziemeļamerikas. Tomēr Austrālijas karantīnas likumi lika zirgu jāšanas sacīkstēm notikt Stokholmā piecus mēnešus agrāk.
Melburnas Olimpiskajās spēlēs bija trīs dažādi boikoti. Ēģipte, Irāka un Libāna nepiedalījās dēļ Suecas krīzes – Izraēlas, Apvienotās Karalistes un Francijas uzbrukums Ēģiptei. Nīderlande, Spānija un Šveice nepiedalījās, protestējot pret Padomju Savienības klātbūtni pēc Ungārijas revolūcijas apspiešanas. Komunistu Ķīna pieteica boikotu, jo Ķīnas Republika (t.i., Taivāna) piedalījās spēlēs.
Toties Melburnas Olimpiskajās spēlēs sākās viena tradīcija, kura patiešām veicināja tautu draudzību.
Spēļu Atklāšanas ceremonijā stadionā iesoļo katra komanda aiz savas valsts karoga. Tāda pat kārtība bija Slēgšanas ceremonijā. Bet dažas dienas pirms Slēgšanas ceremonijas Melburnā Olimpiskā komiteja saņēma anonīmu vēstuli no 17 gadus veca Austrālijas ķīniešu galdnieka mācekļa Džona Ijana Vinga (John Ian Wing), kurš sevi atklāja tikai 30 gadus vēlāk, mudinot visiem atlētiem Slēgšanas ceremonijā ienākt stadionā neformālā veidā – visas zemes sajauktas kopā. Šo priekšlikumu pieņēma, un tradīcija turpinās līdz pat šai dienai.
Un tā Melburnas Draudzīgās spēles atstājušas pēdas uz visām turpmākajām Olimpiskajām spēlēm.
Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors Austrālijā
Komentāri (37)