Rīgas brīvostas pārvalde maldina sabiedrību

Valsts kontrole atspēko Rīgas brīvostas publiskos izteikumus pēc sāktiem kriminālprocesiem

Valsts kontrole (VK) vērš uzmanību uz nepatiesām ziņām, ko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem pauduši Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP) pārstāvji. VK norāda, ka RBP paustais, ka “VK atzinumus Rīgas brīvosta ir pārsūdzējusi tiesā, un Augstākā tiesa to ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums”, neatbilst patiesībai. To apliecina VK rīcībā esošais tiesas nolēmums – 1.augustā tika pieņemts lēmums atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru RBP prasības pieteikums netika pieņemts izskatīšanai. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

VK ieskatā RPB ir nekorekti interpretējusi ziņojumā paustos secinājumus par to, ka Krievu salas projekta īstenošana nesasniegs tos mērķus, kas definēti no vides aizsardzības viedokļa. Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs norādījis, ka, izstrādājot projektu, veikti visi nepieciešamie ietekmes uz vidi novērtējumi un pārbaudes, ko “atbilstoši likuma un Eiropas Komisijas prasībām veikuši kompetenti vides speciālisti”. VK ieskatā šāds arguments nav pamatots – VK ir norādījusi, ka projektā plānotie vides un gaisa piesārņojuma mērķi var netikt sasniegti, jo pretēji projektā paredzētajam RBP nav spējusi nodrošināt visas ostu darbības pārcelšanu no pilsētas centra. Proti, iedzīvotāji tiks atbrīvoti tikai no ogļu pārkraušanas piesārņojuma, tomēr piesārņojums no citām darbībām diemžēl paliks.

Tāpat RBP neizdarību dēļ netiks sasniegts mērķis pilnībā atbrīvot pilsētas centru un vecpilsētai pieguļošu teritoriju pilsētas attīstības vajadzībām, kā to pie projekta iesniegšanas paredzēja pieņemtais pilsētas attīstības plāns.

RBP arī norāda, ka projekta īstenošanas gaitā visas izmaiņas tika saskaņotas ar Eiropas Komisiju, kas nevienā brīdī neesot norādījusi uz kādiem pārkāpumiem vai neatbilstībām. Diemžēl jānorāda, ka pašlaik nav nekādu EK saskaņojumu veiktajām projekta izmaiņām – Finanšu ministrija ir īstenojusi saraksti ar EK un organizāciju par kopējo palīdzību projektu sagatavošanai Eiropas reģionos (JASPERS), kurā EK pārstāvji ir norādījuši, ka pašlaik nesniegs oficiālu EK viedokli par projekta īstenošanas atbilstību. Tas tikšot sniegts tikai pēc visu projekta noslēguma dokumentu iesniegšanas EK, kas tiek plānots 2019.gadā.

EK ir paturējusi tiesības vērtēt projektu kopumā, pēc tā noslēgšanas un visu dokumentu iesniegšanas, pēc kā arī pieņems lēmumu par izmaksu attiecināmību 77 miljonu eiro apmērā. VK ir aicinājusi Finanšu ministriju saņemt rakstisku saskaņojumu no EK.

Attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu projekta īstenošanā RBP norādījusi, ka VK revidenti ziņojuma secinājumos vērsuši uzmanību uz RBP darbinieku kapacitātes trūkumu projekta īstenošanā, iesakot palielināt projekta komandas kapacitāti. Arī šajā gadījumā VK jāsecina, ka sagatavotais revīzijas ziņojums nav pietiekami uzmanīgi lasīts.

Ja RBP speciālisti būtu pietiekami detalizēti iepazinušies ar ziņojumu, viņi saprastu, ka VK pārmetumi ir veltīti tikai par tiem ārpakalpojumiem, kuri projekta gaitā pirkti, dublējot RBP darbiniekiem jau noteiktas funkcijas, par kuru pildīšanu tie saņem atalgojumu. Tas likumā nav atļauts. Protams, redzot kā sākotnējos gados Brīvostai ir gājis ar šā projekta vadību, nav brīnums, ka ugunsgrēka režīmā ir bijusi nepieciešamība nepārtraukti kaut ko glābt ar ārpakalpojumiem, tomēr tas ne mazākā veidā neattaisno izmaksas, kas tādējādi radušās.

Attiecībā uz projekta gaitā veiktās atklātās noliktavas pārcelšanu RBP skaidro, ka projekta īstenošanai noteiktā apjomā bija nepieciešama noteikta ostas teritorijas atbrīvošana, tādēļ, lai nodrošinātu šajā teritorijā veiksmīgi strādājoša komersanta darbības nepārtrauktu turpināšanos, esot pieņemts lēmums pārcelt konkrēto atklātā tipa noliktavu uz citu līdzvērtīgu teritoriju. VK norāda, ka šādā situācijā informācija no RBP nav sniegta pilnīgi, jo šie neparedzētie izdevumi miljona eiro nebūtu bijuši, ja RBP pati, apzinoties, ka konkrētā teritorija paredzēta Krievu salas projekta attīstībai, nebūtu saskaņojusi noliktavas izbūvi un noskatījusies, kā tā pašu acu priekšā tiek būvēta. Tieši šis ir viens no jautājumiem, kur RBP atbildība tiks vērtēta sāktajā kriminālprocesā.

Autore ir valsts kontroliere